Narbi sejā saglabājās iepriekšējais miers, taču viņš ilgi skatījās uz zvaigznēm.
- Interesanti, ļoti interesanti, - viņš beidzot pateica. - Nekad neko tādu neesmu redzējis.
- "Interesanti", - Hjū iekliedzās. - Tas nav īstais vārds. Brīnišķīgi, lieliski!
- Nu labi. Lai būtu brīnišķīgi, - Narbi piekrita. - Šīs mazās uguntiņas arī ir tās zvaigznes, par kurām runāts mītos?
- Jā, - sacīja Hjū, jūtot kaut kādu neskaidru nemieru, - bet tās nebūt nav mazas. Tās ir tikpat milzīgas kā Kuģis. Gigantisko attālumu dēļ tās šķiet mazas. Redzi to, kura visspilgtākā? Viņa ir lielāka par citām, jo atrodas tuvāk. Es domāju, ka tā arī ir Centaura Proksima, lai gan noteikti neesmu pārliecināts, - viņš atklātības uzplūdā atzinās.
Narbi uzmeta viņam ātru skatienu, tad atkal paskatījās uz lielo zvaigzni.
- Cik tālu ir līdz tai?
- Nezinu. Bet uzzināšu. Galvenajā Vadības telpā attāluma mērīšanai ir īpašas ierīces, tikai es tās vēl neesmu izpētījis. Ne jau tur tā lieta. Galvenais, ka mēs tur aizlidosim, Narbi!
- Lūk, kā?
- Tā gan! Un pabeigsim Lidojumu!
Narbi saglabāja necaurejamu klusēšanu. Kapteiņa Palīgam bija labi disciplinēts un izcili loģisks prāts. Spējīgs administrators, kad tas bija nepieciešams, viņš varēja pieņemt acumirklīgus, nekļūdīgus lēmumus, taču pēc savas būtības, pēc iespējas sliecās atturēties no secinājumiem un spriedumiem, līdz pienācīgi nesagremoja un neasimilēja saņemto informāciju. Šeit Kapteiņa kajītē Narbi bija vēl klusāks nekā parasti. Viņš uzmanīgi vēroja un klausījās, bet gandrīz neko nejautāja. Hjū tam nepievērsa uzmanību. Kajīte bija viņa lepnums, mīļākā rotaļlieta. Viņš bija apmierināts ar to, ka varēja to parādīt jaunam skatītājam un runāt par to bez apstājas.
Pēc Ertca ierosinājuma, atgriežoties, visi iegriezās pie Džo-Džima. Asinsbrāļiem vienkārši bija nepieciešams iesaistīt Narbi savā pasākumā, pretējā gadījumā visa šī operācija būtu bezjēdzīga.
Kapteiņa Palīgs pret aizkavēšanos neiebilda, nonācis pie secinājuma, ka nekas viņa drošību neapdraud šajā bezprecedenta ceļojumā pa mjutu valstību.
Viņš uzklausīja Ertcu, kurš izklāstīja grupas nodomus. Bet klusēja, līdz pārējiem izsīka pacietība.
- Mēs gaidām atbildi!
- Jūs gaidiet manu atbildi?
- Protams. Daudz kas ir atkarīgs no tevis.
Narbi to saprata ļoti labi. Viņš saprata arī, kāda atbilde no viņa tiek gaidīta, taču aiz ieraduma vilcināja laiku.
- Nu ko, - Narbi nozīmīgi pastiepa lūpu un savija pirkstus. - Man šķiet, ka problēma jāsadala divos punktos. Ja es pareizi saprotu, Hjū Hoilands nevar īstenot savus plānus un izpildīt seno Džordana gribu, kamēr viss Kuģis nav apvienots zem vienas varas, līdz visur, no Ekipāžas klājiem, līdz Vadības telpai valdīs vienota kārtība un disciplīna. Tā?
- Protams. Mums jāapmāca dežūrējošie pie Galvenā Dzinēja un ...
- Atvaino, es vēl neesmu pabeidzis. Un, atklāti sakot, izglītības nepilnības neļauj man izprast jūsu Plāna tehnisko pusi. Tāpēc šeit es pilnībā paļaujos uz Galvenā Inženiera viedokli. Džordana Plāna tehniskā izpilde ir tiešs vispārējās problēmas otrais punkts. Ir dabiski pieņemt, ka lai to realizētu jūs neizbēgami interesēs pirmais.
- Protams.
- Tādā gadījumā, pagaidām aprobežosimies ar pirmo posmu. Šeit mēs saskaramies ar tīri politiska un administratīva rakstura jautājumiem, kuros es orientējos krietni labāk nekā inženierzinātnēs. Esmu sapratis, ka Džo-Džims meklē veidus, kā panākt mieru starp mjutiem un Ekipāžu. Mieru un labu ēdienu visiem, vai ne?
- Pareizi, - Džims piekrita.
- Lieliski. Es un lielākā daļa pārējo virsnieku, jau sen tiecamies pēc tā paša. Bet man jāatzīst, ka es nekad neesmu apdomājis citus veidus, kā sasniegt šo mērķi, izņemot spēka pielietošanu. Mēs gatavojāmies ilgam, smagam un asiņainam karam. Patiešām, mūsu senākajās hronikās, kuras Liecinieki nodod viens otram kopš neatminamiem sacelšanās laikiem, nav pieminētas nekādas citas attiecības starp mums un mjutiem, izņemot karu. Bet no visas sirds priecājos, ka paveras daudz gudrāku attiecību iespējas.
- Tātad, tu esi ar mums! - Ertcs iesaucās.
- Mierīgi, mierīgi, ne visu uzreiz. Šeit ir daudz kas jāapdomā. Gan tu, Ertc, gan es, gan Hoilands lieliski saprotam, ka ne jau visi kuģa virsnieki mums sekos. Kā rīkoties ar viņiem?
- Pavisam vienkārši, - pateica Hjū. - Pa vienam atvedīsim uz Vadības telpu, parādīsim zvaigznes un paskaidrosim, ko tas nozīmē.
- Tev sanāk otrādi, nestuves nes nesējus, - Narbi papurināja galvu. - Es jau teicu, ka visā šajā problēmā, saskatu divus posmus. Nav nepieciešams pārliecināt cilvēku par to, kam viņš tāpat nekad nenoticēs, kad mums pirmkārt nepieciešama viņa piekrišana praktiskākām darbībām, kas viņam ir pilnīgi saprotamas. Kad mēs patiešām apvienosim Kuģi zem vienas vadības, tad - un tikai tad - mēs mierīgi varēsim atklāt virsniekiem kajītes un zvaigžņu noslēpumu.
- Bet ...
- Viņam taisnība, - Ertcs apstādināja Hoilandu. - Nebūtu pareizi iesaistīties bezgalīgās reliģiskās diskusijās, kad priekšplānā ir tīri praktiska problēma. Daudzi virsnieki nostāsies mūsu pusē, ja mēs izvirzīsim Kuģa samierināšanas un apvienošanas programmu, taču viņi noteikti mums pretosies, ja mēs sāksim ar iejaukšanos reliģijas pamatkanonos un paziņosim, ka Kuģis kustas.
- Bet ...
- Nekādu "bet". Narbi ir taisnība. Viņa viedokli diktē veselais saprāts. Tagad es pateikšu Narbi mūsu viedokli par tiem virsniekiem, kurus mēs nespēsim pārliecināt. Nu, pirmkārt, protams, mūsu pienākums ir veikt skaidrojošu darbu viņu vidū, pieņemt darbā pēc iespējas vairāk atbalstītāju. Kas attiecas uz pārējiem, Konverteram arī visu laiku vajadzīgas izejvielas.
Narbi pamāja. Doma par slepkavībām un izrēķināšanos ar citādi domājošajiem, kā paņēmienu, kā virzīties uz politisko mērķi, viņu ne mazākajā mērā nesatrauca.
- Šī, protams, ir visdrošākā un lietderīgākā pieeja, taču tās realizēšanā būs zināmas grūtības.
- Un te nu noderēs Džo-Džims. Aiz viņa stāvēs labākie Kuģa kaujinieki.
- Skaidrs. Tātad Džo-Džims kontrolēs visus mjutus?
- Kāpēc tu tā domā? - uzrēca Džo, kurš nezin, kāpēc šķita aizskarts.
- Man radās tāds iespaids.
Narbi apklusa. Galu galā neviens viņam īsti nebija pateicis, ka Džo-Džims ir visu augšējo klāju pavēlnieks, viņš vienkārši tik pārliecinoši izturējās ... Narbi kļuva neomulīgi. Vai tiešām visas šīs sarunas būtu veltīgas? Kāda Hafa dēļ, viņam vajadzīga vienošanās ar šo divgalvaino monstru, ja tas nepārstāv visus mjutus?
- Man vajadzēja paskaidrot uzreiz, - Ertcs steidzīgi piebilda. - Pašlaik spēcīgākais līderis starp mjutiem ir Džo-Džims. Viņš mums palīdzēs sagrābt varu, bet tad ar mūsu atbalstu viņš kļūs par visu augšējo klāju pavēlnieku.
Narbi ātri izanalizēja situāciju, balstoties uz jaunajiem datiem. Iespējams, ka labākais veids, kā karot, būtu, ja mjuti karotu pret mjutiem, ar nelielu Ekipāžas līdzdalību. Turklāt šī iespēja būtu pieņemamāka par tūlītēju pamieru kaut vai tāpēc, ka līdz kara beigām mjutu skaits jebkurā gadījumā ievērojami samazinšasies. Un tos būs vieglāk pakļaut kontrolei, kas ievērojami samazinās iespējamo nemieru draudus.
- Šī ideja man ir skaidra, - viņš teica. - Kā jūs iedomāties turpmāko notikumu attīstību?
- Ko tu ar to domā? - jautāja Hoilands.
Ertcs lieliski saprata, kurp Narbi virza sarunu, savukārt Hoilands tikai neskaidri sāka nojaust.
- Kurš būs jaunais Kapteinis? - Narbi paskatījās Ertcam tieši acīs.