Ertcs šo jautājumu iepriekš nebija apdomājis un tikai tagad saprata tā nozīmi. Tikai atrisinot Kapteiņa jautājumu, var novērst asiņainu cīņu par varu pēc apvērsuma beigām. Pats Ertcs dažreiz cerēja uz Kapteiņa amatu, taču viņš labi zināja, ka uz to jau ilgu laiku tēmē Narbi. Tagad Ertcu, tikpat dziļi kā Hojlandu, bija pārņēmis romantiskais plāns atsākt kontrolēto Kuģa Lidojumu. Sapratis, ka viņa iepriekšējās ambīcijas varētu traucēt jaunā sapņa īstenošanu, viņš no tām gandrīz bez mazākās nožēlas atteicās.
- Kapteinis būsi tu, Fin. Piekrīti?
Fineass Narbi ar augstsirdību pieņēma piedāvājumu.
- Varbūt, jā, ja vien tas ir arī pārējo viedoklis. Tu arī pats būtu lielisks kapteinis, Ertc.
Ertcs papurināja galvu, labi zinādams, ka no šī brīža Narbi pilnīgi un galīgi ir kopā ar viņiem.
- Es palikšu Galvenā Inženiera amatā: es vēlos, kamēr turpinās Lidojums, izprast Dzinēju darbību.
- Paskat vien, kādi jūs te ātri, - Džo pārtrauca šo dialogu. - Bet es, starp citu, nepiekrītu. Kāpēc gan lai Kapteinis būtu Narbi?
Fineass viņu noskatīja no galvām līdz kājām.
- Vai arī jūs pretendējat uz šo amatu? - Viņš izteica savus vārdus ļoti uzmanīgi, izvairoties no mazākā mājiena uz sarkasmu. "Vajag taču iedomāties! Mjuts lien kapteiņos!"
- Nē, Hafs lai parauj! Bet kāpēc tad tieši tu? Kāpēc ne Ertcs vai Hjū?
- Es nevaru, - sacīja Hjū. - Man būs jātiek galā ar navigāciju, un galīgi neatliks laika administratīvajām lietām.
- Saproti taču, Džo-Džim, Narbi ir vienīgais no mums, kurš būs spējīgs pārvilkt citus virsniekus mūsu pusē, - sacīja Ertcs.
- Ja viņi nenāks pie mums ar labu, pārgriezīsim viņiem rīkles, un ar to viss beigsies!
- Ja Narbi kļūs par Kapteini, iztiksim bez asinsizliešanas.
- Nepatīk man tas, un viss, - Džo norēcās, bet viņa brālis iebilda:
- Ko tu te ārdies? Džordana dēļ, mums šāda atbildība nav vajadzīga it nemaz.
- Es pilnīgi saprotu jūsu bailes, - Narbi klusām iesāka, - bet domāju, ka tās nav pamatotas. Bez jūsu palīdzības es tik un tā nespēšu pārvaldīt mjutus. Es paturēšu apakšējo klāju vadību, kas man ir ierasta lieta, bet jūs, ja piekritīsiet, būsiet mjutu klāju Vice-Kapteinis. Būtu muļķīgi no manas puses mēģināt pārņemt tādas kopienas valdību, kuru nepazīstu, un kuras paražas nezinu. Nē, es nevaru pieņemt Kapteiņa amatu, ja vien jūs nepiekrītat man palīdzēt. Tātad, jūsu atbilde?
- Nē, - Džo atcirta.
- Ļoti žēl. Šajā gadījumā esmu spiests atteikties no Kapteiņa amata. Bez jūsu palīdzības tas man nebūs pa spēkam.
- Tak izbeidz, Džo, - Džims palika pie sava, - piekritīsim, kaut uz laiku. Nevaram taču visu atstāt pusceļā.
- Labi, lai tā būtu, - Džo piekāpās, - bet man tas viss galīgi nepatīk.
Nav vajadzības pārstāstīt turpmāko sarunu nogurdinošās detaļas. Tika nolemts, ka Ertcs, Alans un Narbi atgriezīsies lejā, pildīt savus parastos pienākumus, un uzņemsies slepenu apvērsuma sagatavošanu.
Hjū nozīmēja viņiem apsardzi līdz apakšējiem klājiem.
- Tātad, sūtīsi pie mums Alanu, kad viss būs gatavs? - viņš jautāja Narbi.
- Jā, bet negaidi viņu ātri. Mums ar Ertcu vajadzēs laiku, lai savāktu atbalstītājus. Pat pierunāt veco Kapteini sasaukt visu kuģa virsnieku kopsapulci nebūs viegli.
- Nu ko, tava darīšana. Labu ēdienu.
- Labu ēdienu.
***
Tajos retajos gadījumos, kad tika izziņota visu Kuģa Zinātnieku-priesteru un virsnieku kopsapulce, sanāksme notika lielā zālē, kas atradās uz civilizētās pasaules augšējā klāja. Sen atpakaļ, vēl pirms Sacelšanās, kuru vadīja jaunākais mehāniķis Rojs Hafs, senajos, aizmirstajos laikos, te atradās sporta zāle, izklaides un sporta vieta, par ko tās pašreizējiem saimniekiem nebija ne mazākās nojausmas.
Narbi, slēpjot trauksmi aiz bezkaislīgas sejas izteiksmes, vēroja, kā dežūrējošais klerks reģistrē ieradušos. Tiklīdz ieradīsies pēdējie aizkavējušies, viņam būs jāziņo Kapteinim, ka visi ir šeit, un viņš vairs nevarēs atcelt sapulces sākumu, bet signāla no Hjū un Džo-Džima kā nav, tā nav. Vai tiešām šis muļķis Alans atļāvis sevi nogalināt, kad devās augšā ar ziņojumu?
Vai arī nokritis no trapa un nolauzis savu nevērtīgo kaklu? Vai arī mjuta nazis uzšķērdis vēderu?
Pienāca Ertcs. Pirms ieņemt vietu starp augstākstāvošajiem oficieriem, viņš piegāja pie Narbi, kurš sēdēja Kapteiņa krēsla priekšā.
- Nu kā? - Viņš klusi jautāja.
- Viss ir gatavs, - Narbi atbildēja, - bet atbildes vēl nav.
Ertcs un Narbi pārskatīja zāli, skaitot savus atbalstītājus. Protams, ne jau vairākums, bet tomēr... Jo īpaši šajā gadījumā, kad jautājums taču netiks izlemts ar balsojumu, tāpēc ...
Dežurējošais klerks pieskārās Narbi piedurknei.
- Visi ir uz vietas, ser. Nav klāt tikai slimnieku un Konvertera dežurējošā virsnieka.
Narbi pavēlēja par to paziņot Kapteinim; viņu pašu pārņēma nelaimes nojauta - kaut kas bija nogājis greizi.
Kapteinis, kā parasti, nerēķinoties ne ar vienu, uz sapulci doties nesteidzās. Narbi tikai priecājās par šo kavēšanos, taču vienalga ļoti uztraucās par to.
Visbeidzot sirmgalvis iepeldēja zālē, atlaidies nestuvēs, kuras ielenca sargi.
Kā vienmēr, jau no pirmās sapulces minūtes viņš nepacietīgi gaidīja tās beigas, tāpēc, padevis signālu visiem apsēsties, nekavējoties pievērsās Narbi:
- Izklāstiet darba kārtību, Narbi. Ceru, ka jūs to sagatavojāt?
- Tieši tā, ser, Kapteini.
- Tad izziņojiet, izziņojiet! Ko jūs gaidiet?
- Klausos, ser. Narbi pagriezās pret klerku-lasītāju un pasniedza viņam paku pierakstītu papīru. Klerks paskatījās uz tiem, sejā uzplaiksnīja pārsteigums, bet, nesaņēmis no Narbi citus norādījumus, viņš sāka lasīt.
- lūgumraksts Padomei un Kapteinim. 9. sektora ciemata administrators Leitnants Brauns lūdz viņu atbrīvot no darba lielā vecuma un sliktās veselības dēļ ...
Klerks sīki pārlasīja attiecīgo oficieru un departamentu rekomendācijas. Kapteinis aizkaitināmi triņājās krēslā un, beidzot, neizturējis, pārtrauca lasītāju:
- Ko tas nozīmē, Narbi? Vai pats nevarat tikt galā ar tekošajām lietām?
- Man radās iespaids, ka Kapteinis bija neapmierināts ar lēmumu, kuru es iepriekšējo reizi pieņēmu par līdzīgu jautājumu. Es taču nedrīkstu iejaukties Kapteiņa prerogatīvās.
- Kādas blēņas! Varbūt jūs vēl sāksiet man mācīt Noteikumus? Par šo jautājumu jāpieņem lēmums Padomei un jāiesniedz man apstiprināšanai.
- Tieši tā, ser.
Narbi paņēma no klerka lapas un iedeva citas, kas saturēja tikpat nenozīmīgu lietu. 3. sektora ciemats, atsaucoties uz negaidītu slimību, kas skārusi tā hidroponisko saimniecību augus, lūdza palīdzību un nodokļu pagaidu atvieglojumus. Kapteinis uzsprāga jau pēc pirmajiem ierēdņa vārdiem. Un, ja šajā mirklī Narbi nebūtu saņēmis gaidītās ziņas, viņam būtu klājies slikti. Kāds cilvēks no viņa apsardzes, šķērsoja zāli un ielika rokā papīra lapu tikai ar vienu vārdu: "Sāc." Narbi īsi palūkojās uz to, deva Ertcam zīmi un pagriezās pret Kapteini:
- Ser, tā ka jūs nevēlaties uzklausīt savas Ekipāžas lūgumus, es nekavējoties pāreju pie darba kārtības galvenā jautājuma. - Šo vārdu vāji slēptā nekaunība lika Kapteinim ieurbties ar skatienu viņa sejā, bet Narbi turpināja, it kā nekas nebūtu noticis: - Jau sen, daudzas jo daudzas Ekipāžas paaudzes, cieš no mjutu naidīgās attieksmes. Mūsu lopi, mūsu bērni, visbeidzot, mēs paši tiekam pastāvīgi apdraudēti. Augšējos klājos netiek ievēroti Džordana Noteikumi. Pat pašam Svaidītajam Kapteinim tur nav brīvas piekļuves. No paaudzes paaudzē mēs dzirdam, ka tāda bijusi Džordana griba - bērniem jāmaksā par savu tēvu grēkiem. Tomēr es nekad nevarēju pieņemt šo ticības postulātu, ka Ekipāžai jādzīvo mūžīgās mokās.