Ik uz soļa viņam palīdzēja šī kuģa radītāju ģēnijs.
Lielākās daļas mehānismu vadība vienmēr balstās uz vienkāršākajām kustībām: uz priekšu un atpakaļ, pa labi un pa kreisi, uz augšu un uz leju un neskaitāmām to kombinācijām. Patiesās grūtības darbā ar mehānismiem un mašīnām ir to ekspluatācija, remonts, profilaktika un apkope.
Tomēr kosmosa kuģa "Avangards" instrumentiem un dzinējiem nebija vajadzīgs remonts vai nolietotu daļu nomaiņa. To izsmalcinātība un izgatavošanas tehnoloģijas pārsniedza parasto līmeni, šeit vispār neizmantoja kustīgas detaļas, un berzei nebija nozīmes; aparātus nevajadzēja pieregulēt. Hjū nekad nebūtu ticis skaidrībā ar šiem mehānismiem, viņš nekad nebūtu spējis to salabot. Bet tas arī nebija vajadzīgs.
"Avangardam" remonts nebija vajadzīgs. Izņemot, iespējams, palīgierīces - liftus, konveijerus, pārtikas piegādes līnijas, automātiskos masierus un citas mazāk svarīgas ierīces. Visas šīs iekārtas, kur bija neizbēgama kustīgo daļu izmantošana, bija nolietojušās un kļuvušas nederīgas ilgi pirms pirmā Liecinieka parādīšanās. Daļas un veseli mehānismi, kas bija zaudējuši savu nozīmi un jēgu, vai nu tika aizgādāti uz Konverteru kā bezjēdzīgi atkritumi, vai arī tika pielāgoti praktiskām vajadzībām. Hjū nemaz nezināja, ka tādi vispār pastāvējuši; dažu demontētu ierīču paliekas dažās kuģa telpās viņa acīs bija dabas parādība.
"Avangarda" projektētāji pieņēma, ka tas savu mērķi sasniegs ne agrāk kā pēc divām paaudzēm. Viņi izvirza sev uzdevumu, cik vien iespējams, atvieglot nākotnes, vēl nepiedzimušo pilotu darbu, kas aizvadīs "Avangardu" uz Centaura Proksimu. Lai arī projektētāji neparedzēja tādu tehniskās kultūras lejupslīdi, kāda tā izrādījās realitātē, viņi tomēr centās pēc iespējas vienkāršot kuģa vadību, lai padarītu to skaidru un viegli aptveramu.
Zemes pusaudzis, ar viduvēju intelektu, kurš uzaudzis attīstītā valstī un jau no bērnības pārzina pašu kosmosa lidojumu ideju, dažu stundu laikā aptvertu "Avangarda" vadības paneļa nozīmi. Hjū, kurš bija uzaudzis neziņā, pārliecībā, ka Kuģis ir visa pasaule, kurš daudzus gadus savā iztēlē nespēja iziet ārpus klājiem un gaiteņiem, bija spiests tam veltīt daudz vairāk laika. Galvenais klupšanas akmens bija divi viņa uztverei absolūti svešie jēdzieni - dziļā telpa un metriskais laiks. Viņš iemācījās apieties ar tālmēru - ierīci, kas bija īpaši paredzēta "Avangardam" - un no tā saņēma datus par attālumu līdz vairākām tuvumā esošajām zvaigznēm, taču tas viņam vienalga neko neizteica. Šie attālumi tika mērīti parsekos, bet tāds jēdziens viņa prātā nepastāvēja. Ar Svēto grāmatu palīdzību pamēģinājis tos pārtulkot lineārās vienībās, viņš saņēma skaitļus, kas viņam šķita smieklīgi, neticami un apzināti nepareizi. Pārbaude pēc pārbaudes mijās ar garām pārdomām, pirms viņa prātā parādījās vismaz kāda neskaidra ideja par astronomiskajiem attālumiem.
Šie attālumi viņu apstulbināja un nobiedēja. Viņu pārņēma izmisuma un bezcerības sajūta. Viņš atstāja Vadības kabīni un nolēma izvēlēties sev sievu. Pirmo reizi kopš tā laika, kad Džo Džims viņu sagūstīja, viņš izjuta interesi par sievietēm un ieguva iespēju to apmierināt. Izvēle bija liela. Bija izaugusi jauna lauku meiteņu paaudze, turklāt Džo-Džima militārās operācijas bija padarījušas daudzas sievietes par atraitnēm. Hjū izmantoja savu augsto stāvokli jaunajā Kuģa hierarhijā un izvēlējās sev divas sievas: jaunu atraitni, spēcīgu un izveicīgu sievieti, kas pieradusi vīrietim radīt mājas komfortu. Viņš nomitināja to savās jaunajās mājās, deva viņai rīcības brīvību mājās un ļāva saglabāt savu iepriekšējo vārdu - Hloja.
Otrā bija meitene, nevaldāma un mežonīga kā mjuts. Hjū pats nezināja, kāpēc izvēlējās viņu. Darīt viņa neprata neko, bet kaut kā viņu piesaistīja. Viņš tā arī neizdomāja viņai vārdu.
Metriskais laiks lika viņam palauzīt galvu ne mazāk kā astronomiskie attālumi, taču tas neizraisīja emocionālus satricinājumus. Kuģa pasaulē šāda jēdziena nebija vispār. Apkalpei bija ideja par ikdienas pamatjēdzieniem: "tagad", "pirms", "bija", "būs", pat tādiem kā "lēns" un "ātrs", taču ideja par izmērīto laiku bija pazaudēta. Uz Zemes pat primitīvām ciltīm bija jēdziens - izmērāms laiks, vismaz kā diennakts mija un gadalaiki, taču visi zemes izmērītie laika jēdzieni bija balstīti uz astronomiskām parādībām, bet Ekipāža no tām jau sen bija izolēta.
Uz vadības paneļa Hjū atrada vienīgo elektronisko pulksteni, kas bija saglabājies Kuģī, taču viņam nācās ilgi pārdomāt, pirms viņš saprata tā mērķi un savienojumu ar citām ierīcēm. Kamēr viņš to nebija aptvēris, kuģa vadība viņam nebija pieejama vispār, jo ātrums un tā atvasinājums - paātrinājums - balstās uz izmērītā laika jēdzienu.
Bet, pienācīgi sagremojis un asimilējis abus jaunos jēdzienus un jau kuro reizi pārlasījis Svētās grāmatas, to gaismā, viņš, kaut arī šī vārda ļoti ierobežotā nozīmē, kļuva par astronautu.
Hjū meklēja Džo-Džimu, lai paprasītu padomu. Džo-Džima galvas vienmēr domāja apbrīnojami ātri, it īpaši, ja uznāca vēlme tās sasprindzināt. Bet, tā ka tas notika visai reti, viņš bija un palika amatieris it visā.
Pie Džo-Džima Hjū satika Narbi, kurš jau gatavojās doties prom.
Narbi un Džo-Džimam bieži nācās sadarboties, lai veiksmīgi realizētu mjutu pakļaušanas kampaņu. Par lielu pārsteigumu pašiem, viņi sapratās labi. Narbi bija veikls administrators.
Uzticējis kādam noteiktu atbildību, viņš nestāvēja virs dvēseles un nepieprasīja pārskatu par katru nieku. Džo-Džims savukārt pārsteidza un iepriecināja Narbi, ka ir daudzkārt spējīgāks pret visiem viņa Ekipāžas virsniekiem. Simpātijas viens pret otru viņi nejuta, bet saglabēja savstarpēju cieņu pret partnera prātu un saprata, ka viņu personiskās intereses sakrīt.
- Labu ēdienu, Kapteini, - Hjū sveicināja Narbi pēc visiem Noteikumiem.
- Ā, sveiks, Hjū, - Narbi atbildēja un pievērsās Džo-Džimam. - Tātad es gaidīšu ziņojumu.
- Jā, mēs tādu sagatavosim, - Džo atbildēja. - Maz ticams, ka viņu ir palicis vairāk kā ducis. Mēs viņus vai nu apsitīsim, vai arī nomērdēsim badā.
- Es netraucēju? - Hjū jautāja.
- Nē, es jau dodos prom. Kā tev iet ar taviem grandiozajiem plāniem, draugs? - Viņš pasmaidīja, un šis smaids saniknoja Hjū.
- Lietas iet labi, bet uz priekšu virzās lēnām. Vai iesniegt ziņojumu?
- Nav nekādas steigas. Starp citu, es uzliku tabu uz abām telpām un Dzinēju, vispār uz visu bezsvara līmeni. Gan Ekipāžai, gan mjutiem.
- Domāju, ka tā būs pareizāk. Nevienam, izņemot virsniekus, pagaidām tur klaiņot nevajadzētu.
- Tu mani nesaprati. Es domāju visus, arī virsniekus. Protams, izņemot mūs pašus.
- Nē, tā nederēs. Vienīgais reālais veids, kā pārliecināt virsniekus, ka mums ir taisnība, ir parādīt viņiem zvaigznes!
- Tāpēc arī esmu uzlicis tabu. Tagad, kad esmu aizņemts ar varas nostiprināšanu, es nevaru atļauties jaukt savu virsnieku prātus ar tik radikālām idejām. Atkal uzliesmos reliģiskās kaislības, bet tas grauj disciplīnu.
Hjū bija tik ļoti nomākts un satraukts, ka pat uzreiz neatrada atbildi.
- Bet tas taču ir mūsu mērķis, - viņš beidzot ierunājās. - Tāpēc jau jūs iecēla par Kapteini.
- Un man kā Kapteinim bija jāpieņem galīgie lēmumi par politiskiem jautājumiem. Šis jautājums ir atrisināts un nediskutējams. Tev tiek aizliegts vest cilvēkus uz bezsvaru, kamēr es to neuzskatīšu par iespējamu. Nāksies paciesties.
- Viņam taisnība, Hjū, - sacīja Džims. - Nav vajadzības radīt pamatu domstarpībām, kamēr nav beidzies karš.