- Nesalīdzini, mēs esam tādi piedzimuši. Bet Kuģi taču būvēja pēc projekta.
- Nu un kas? Mēs nēsājam divus nažus, vai ne? Mēs ko, ar tiem piedzimām? Krājums kabatas nepārslogo.
- Bet kā vadīt Kuģi no šejienes? - Džo protestēja. - Neko nevar redzēt. Ja jau dublēt vadības ierīces, tad no kapteiņa kajītes vismaz var redzēt zvaigznes.
- Bet kas ir šis te? - Džims jautāja, norādot uz stikla sienu.
- Pakustini smadzenes, - Džo teica. - Šī siena iziet kuģa iekšienē, nevis ārā. Šeit nav ierīču, kas atveidotu zvaigžņotās debesis.
- Varbūt vienkārši neatradām.
- Labi, bet kāpēc tad šeit tas Konverters? Esmu pārliecināts, ka to neuzstādīja nejauši.
- Nu un kas?
- Protams, tas kaut kādā veidā ir saistīts ar visām šīm ierīcēm...
- Kāpēc tu tā domā?
- Bet tāpēc! Kāpēc gan ierīces, gan Konverteru uzstādīt vienā telpā, ja tiem nav nekā kopīga?
Hjū visu laiku apjukumā klusējis pacēla galvu. Brāļu argumentos pat pretrunas šķita pamatotas un loģiskas. Mulsinoša situācija. Bet Konverters, Konverters ...
- Paklau! - Hjū pēkšņi izsaucās.
- Ko tur vēl esi sadomājis?
- Bet ja nu ... ja nu šī Kuģa daļa pārvietojas atsevišķi?
- Dabiski. Viss kuģis taču pārvietojas.
- Nē, nē, - Hjū nepacietīgi sacīja. - Es runāju par kaut ko citu. Ja nu šī kuģa daļa spēj pārvietoties pati? Vadības panelis un Konverters! Lūk, noslēpuma atrisinājums - šī Kuģa telpa varēs atdalīties no Kuģa un lidot pati!
- Apšaubāmi.
- Iespējami. Bet, ja man ir taisnība, tad mēs atradām to, ko meklējām. Tā ir izeja uz ārpasauli.
- Kā tā? - Džo jautāja. - Kādas blēņas! Šeit taču nav durvju.
- Bet, ja šo telpu atstumtu no Kuģa, varētu iziet ārā pa durvīm, pa kurām iegājām!
Abas galvas vienlaikus pagriezās pret viņu, tad paskatījās viens uz otru. Džo-Džims atkārtoja savu eksperimentu ar paneli.
- Redzi? - Džims teica. - "Starts". Starts nozīmē palaist Kuģi kustībā.
- Kāpēc tad nekas nenotiek?
- "Atvērtas hermētiskās slūžas". - Tas attiecas uz durvīm, visām durvīm, pa kurām mēs esam te iegājām.
- Pamēģināsim aizvērt?
- Vispirms jāieslēdz Konverters.
- Nu tad ieslēgsim!
- Nesteidzies, nesteidzies. Kas zina, kas notiks tad? Izlidosim, bet atpakaļ nevarēsim atgriezties, ja kas. Tepat arī nomirsim badā.
- Hmm, pareizi. Vajag visu labi apskatīt, visu labi apdomāt.
Klausoties dvīņu strīdā, Hjū uzmanīgi pētīja vadības paneli, mēģinot saprast, kas ir kas.
Ieraudzījis krēsla priekšā, uz paneļa atvilktni, viņš tajā iegrūda roku.
- Paskat, ko es atradu!
- Grāmata? - Džo pajautāja.
- Jā, pie Konvertera vesela kaudze.
- Parādi, - Džims teica.
Hjū atvēra atrasto grāmatu.
- "Zvaigžņu kuģa "Avangards" borta žurnāls" - viņš izlasīja. - "2172. gada 2. jūnijs. Lidojums turpinās ar iepriekšējo kreisēšanas ātrumu. "
- Ko?! - Džo iekliedzās. - Dod apskatīties!
- “3. jūnijs. Lidojums turpinās ar iepriekšējo kreisēšanas ātrumu."
“4. jūnijs. Lidojums turpinās ar iepriekšējo kreisēšanas ātrumu. Plkst.13.00 kapteinis izziņoja apbalvojumu un disciplināro pārkāpumu sarakstu. Skat. Administratīvo žurnālu."
“5. jūnijs. Lidojums turpinās ar iepriekšējo kreisēšanas ātrumu. "
- Iedod man!
- Pagaidiet, - sacīja Hjū. -
“6. jūnijs. 04.31 izcēlās dumpis. jaunākais mehāniķis Hafs ieņēma vairākus klājus un, pasludinājis sevi par Kapteini, pieprasīja sardzei padoties. Sardzes virsnieks pasludināja viņu par arestētu un izsauca uz kajīti Kapteini. Atbilde netika saņemta."
"04.35. Nav sakaru. Sardzes virsnieks aizsūtīja trīs kurjerus, lai brīdinātu Kapteini, kā arī atrastu virssardzes komendantu un Hafu arestētu."
"04.41. Konverters ir atslēgts, esam pārgājuši brīvā lidojumā."
"05.02. Izsūtāmais Leslijs, viens no trim agrāk aizsūtītajiem, atgriezās Vadības kabīnē. Viņš ar vārdiem pateica, ka pārējie divi - Malkolms Jangs un Artūrs Ojers - nogalināti, bet viņu atlaiduši tikai tāpēc, lai piedāvātu sardzei padoties. Nemiernieki mums dod laiku pārdomām līdz 05.15."
Nākamais žurnāla ieraksts bija ar citu rokrakstu.
"05.45, izdarīju visu iespējamo, lai sazinātos ar citām kuģa sardzes maiņām un virsniekiem, taču mani mēģinājumi bija neveiksmīgi. Pamatojoties uz apstākļiem, uzskatu par savu pienākumu atstāt Vadības telpu, nesagaidot maiņu, un pamēģināt atjaunot kārtību apakšējos līmeņos. Tā kā mēs esam neapbruņoti, mans lēmums var izrādīties kļūdains, bet man nav citas izejas. Džims Boldvins, trešās klases pilots, sardzes virsnieks."
- Tas ir viss? - Džo jautāja.
- Nē, - atbildēja Hjū.
"2172. gada 1. oktobris (Aptuveni). Es, Teodors Meisons, bijušais intendantūras dienesta karavīrs, šodien tiku ievēlēts par "Avangarda" kapteini. Kopš pēdējā ieraksta šajā žurnālā daudz kas ir mainījies. Dumpis tika apspiests, vai pareizāk sakot, beidzās pats no sevis. Tā sekas ir traģiskas. Nogalināts viss komandējošais sastāvs, nogalināti visi piloti un inženieri. Tāpēc par kapteini ievēlēja mani - neviena piemērotāka vairs nebija.
Mēs esam zaudējuši apmēram 90 procentus apkalpes. Kopš sacelšanās dienas, jaunie kultūraugu sējumi netika veikti, hidroponiskās saimniecības tika nolaistas, un pārtikas krājumi tuvojas beigām. Starp nemierniekiem, kuri joprojām nav padevušies, jau atzīmēti kanibālisma gadījumi.
Mans galvenais uzdevums ir nodibināt vismaz nelielu kārtību un disciplīnu starp ekipāžas locekļiem. Būs jāatjauno kultūraugu sējumi un jāizveido pastāvīga sardze pie palīgkonvertera, kas tagad ir kļuvis par mūsu vienīgo gaismas, siltuma un enerģijas avotu."
Nākamajam ierakstam datums nebija norādīts.
"Pēdējā laikā man nebija iespējams veikt kārtīgus žurnāla ierakstus. Patiesību sakot, man nav ne mazākās nojausmas, kāds šodien gads un datums. Kuģa pulkstenis jau sen apstājies. Vai nu palīgkonvertera nepareizas darbības, vai ārēja starojuma rezultātā, Konverters nedarbojas pareizi mēs esam zaudējuši radiācijas aizsardzības lauku ap Kuģi. Mans galvenais inženieris apliecina, ka galveno Konverteri varētu atkal iedarbināt, taču mums nav navigatoru. Es mēģināju iemācīties navigāciju pēc saglabātajām grāmatām, bet matemātika man izrādījās par grūtu. Radioaktīvā starojuma dēļ, katrs divdesmitais bērns piedzimst kropls. Esmu ieviesis Spartas kodeksu - šādiem bērniem nevajadzētu dzīvot."
Tālāk atkaclass="underline"
"Kļūstu vecs un nespēcīgs, pienācis laiks meklēt pēcteci. Esmu pēdējais uz kuģa, kas piedzimis uz Zemes, taču arī pats par to neko daudz neatceros - man bija tikai pieci gadi, kad mani vecāki devās Lidojumā. Es nezinu, cik man tagad ir gadu, bet skaidri saprotu vienu - man līdz Konverterim atlicis pavisam maz."
vēclass="underline"
"Ekipāžas cilvēku psiholoģijā notiek kuriozas izmaiņas. Viņi nekad nav dzīvojuši uz planētas, tāpēc laika gaitā viņiem kļūst arvien grūtāk uztvert jebkādus jēdzienus, kas nav tieši saistīti ar Kuģi, vai iedomāties dabas parādības, kas nav saistītas ar dzīvi uz tā. Es atteicos no visiem mēģinājumiem atmodināt viņu iztēli un domas; maz ticams, ka tie būs noderīgi, ja man tāpat nav cerību kādreiz izvest savu ekipāžu no tumsonības. Manu cilvēku dzīve ir smaga, viņi audzē labību tikai tāpēc, lai vēlāk par to karotu, karotu pret atkritēju, kas joprojām slēpjas augšējos klājos, uzbrukumiem. Tad kāpēc sagandēt viņu dvēseles ar stāstiem par labāku dzīvi?"
"Esmu pieņēmis lēmumu nenodot šo žurnālu savam pēctecim. Es labāk to paslēpšu vienīgajā glābšanās laivā, kas palikusi pēc nemiernieku bēgšanas. Tur tas būs drošībā, bet šeit kāds idiots, bez vilcināšanās izmantos to degvielai konverterā. Nesen pieķēru sargu tajā brīdī, kad viņš konverterā iemeta nenovērtējamās "Ārpuszemes enciklopēdijas" pēdējo eksemplāru. Nolādētais muļķis ir analfabēts, nemāk ne lasīt, ne rakstīt. Nepieciešams izdot likumu par grāmatu aizsardzību."