No pārsteiguma Hjū zaudēja valodu. Beidzot, viņš izspieda:
- Maldīgās? Tu teici "maldīgās"?
- Tieši tā. Tikai psihs vai tumsonīgs reliģisks fanātiķis var noticēt, ka Kuģis pārvietojas. Bet, tā kā gan tev, gan Ertcam bija tas gods saņemt zinātnisko izglītību, un jūs nevaram uzskatīt par tumsoņām, jūs abi neapšaubāmi esat sajukuši prātā.
- Džordana vārdā! - Hjū iesaucās. - Tu taču pats savām acīm redzēji nemirstīgās zvaigznes, un tomēr mūs sauc par prātā jukušiem!
- Ko tas viss nozīmē, Narbi? - Ertcs auksti pajautāja. - Ko tu te veido? Un neskrūvē mums smadzenes, mēs taču zinām, ka pats biji augšā un pārliecinājies, ka Kuģis pārvietojas.
- Es ar interesi vēroju tevi, Ertc, - teica Narbi - Bet nekādi nevarēju saprast: vai tu esi nolēmis izmantot Hoilanda psihozi savās interesēs, vai arī pats esi vājprātīgs, tāpat kā viņš. Tikai tagad man kļuvis skaidrs, ka arī tu esi vājprātīgs.
Erts aizturēja pieaugošo niknumu.
- Esi tik laipns, paskaidro. Tu biji Vadības telpā, un kā tu vari tagad apgalvot, ka Kuģis nekustas?
- Es biju par tevi, kā inženieri, labākās domās, - pasmaidīja Narbi. - Vadības telpa nav nekas cits kā gudra mistifikācija, fokuss. Tu pats redzēji ka gaismas tajā gan ieslēdzas, gan izslēdzas - man jāsaka, ka no inženiertehniskā viedokļa tā ir ļoti ģeniāla ierīce. Acīmredzot, kalpoja kulta grupām, lai ticīgajos pamodinātu bijību pret senajiem mītiem. Bet mums tas nav vajadzīgs. Ekipāžas ticība ir stipra arī bez tā. Tagad Vadības telpa var izraisīt tikai neveselīgas kaislības, tāpēc es to vispār iznīcināšu un durvis kas uz to ved, aizzīmogošu.
Ja Ertcs viņu neapturētu, Hjū būtu sagrābis Narbi aiz rīkles.
- Nomierinies, Hjū, - Ertcs sacīja un turpināja: - Pieņemsim pat, ka Galvenais dzinējs ir tikai mulāža, bet ko tu teiksi par Kapteiņa kajīti? Tur taču tu redzēji īstas zvaigznes, nevis to attēlu.
- Ertc, tu esi vēl stulbāks, nekā es biju domājis! Narbi iesmējās. - Tomēr jāatzīst, ka sākumā kapteiņa kabīne arī mani ieinteresēja, lai gan es nekad neticēju visām šīm zvaigznēm! Bet galvenā vadības telpa man palīdzēja saprast arī to. Kapteiņa kajītē ir tāds pats fokuss. Protams, ļoti atjautīgs inženiertehniskais risinājums. Aiz tā iluminatora ir vēl aptuveni tāda paša izmēra, bet neapgaismota telpa. Uz šīs tumsas fona mazās uguntiņas patiešām rada bezdibenīgas telpas efektu. Princips ir tāds pats kā galvenajā Vadības telpā. Es vienkārši brīnos, ka pats to neesi sapratis. Ja acīmredzamie fakti ir pretrunā ar loģiku un veselo saprātu, tas nozīmē, ka tu tos nepareizi interpretē, tie jums tikai šķiet acīmredzami. Vienīgais patiesi acīmredzamais dabas pamatfakts ir Kuģa realitāte, cieta, nesatricināma, nekustīga pasaule. Viss, kas ir pretrunā ar šo objektīvo realitāti, nav nekas cits kā ilūzija, pašapmāns.
Bruņojies ar šo Mācību, es sāku meklēt man parādītā fokusa noslēpumu un to atradu!
- Tu gribi teikt, - Erts pajautāja, - ka patiešām atradi ceļu uz telpu aiz stikla sienas un savām acīm redzēji mehānismus, kas rada zvaigžņu ilūziju?
- Nē,- Narbi atbildēja, - nebija nekādas vajadzības. Nav jāpārgriež sev pirkstu, lai pārliecinātos, ka nazis ir ass.
- Tā-a, - nostiepa Ertcs. Bet pēc nelielas pauzes pateica:
- Piedāvāju kompromisu. Ja mēs ar Hjū patiešām esam jukuši prātā, tad no mums nekāds kaitējums neradīsies, ja tikai mēs turam mēli aiz zobiem. Bet mēs pacentīsimies iedarbināt Dzinēju un pierādīt, ka Kuģis tomēr pārvietojas. Ja nekas neiznāks, tev bija taisnība, un mēs kļūdījāmies.
- Kapteinis nekaulējas, - atcirta Narbi. - Tomēr es pārdomāšu tavu priekšlikumu. Jūs esat brīvi.
Ertcs, aizturēdams sašutumu, pagriezās, lai dotos prom, bet viņa skatiens atdūrās uz Džo-Džima akmenscietajām sejām.
- Bet kā tad ar mjutiem? - pajautāja Galvenais Inženieris. - Kāpēc tu atļaujies tā izturēties pret Džo-Džimu? Neaizmirsti, ka kļuvi par kapteini, tikai pateicoties viņa vīriem.
Uz mirkli Narbi zaudēja savaldību, un viņa sejā pazuda pašapzinīgā pārākuma maska.
- Nejaucies manās darīšanās, Ertc. Es neļaušu šeit turēt bruņotu mežoņu bandas. Tas ir mans galīgais lēmums.
- Ar sagūstītajiem vari darīt ko gribi, - sacīja Džims, - bet mana vienība ieročus nenoliks. Tāds ir mans galīgais lēmums. Viņiem visiem tika solīts labs ēdiens līdz mūža galam, ja viņi karos par tevi. Mēs neatbruņosimies.
Narbi nomērīja viņu ar skatienu.
- Džo-Džim, - viņš teica. - Es vienmēr esmu domājis, ka labs mjuts ir miris mjuts. Tu tagad dari visu, lai mani nostiprinātu šajā atzinumā. Es domāju, ka jums būs interesanti uzzināt, ka uz šo brīdi jūsu banda jau ir atbruņota un iznīcināta.
Vai sargi ielauzās pēc kādas zīmes vai pēc iepriekš dotas pavēles, bija grūti saprast. Nažu asmeņi iebakstīja pārsteigto neapbruņoto asinsbrāļu mugurās.
- Arestēt viņus, - Narbi pavēlēja. Bobo iespiedzās un ar skatienu pajautāja Džo-Džimam, ko darīt.
- Ņem, Bobo! - iekliedzās Džo. Iespēris sargam, kurš turēja viņu, punduris lēca uz cilvēku, kurš turēja nazi pie Džo-Džima muguras.
Apjukumā tas pazaudēja dārgu pussekundi. Notriecis viņu uz grīdas ar dūres sitienu vēderā, Džo-Džims izrāva no viņa rokām nazi.
Hjū vārtījās pa grīdu, ar savu pretinieku, sagrābis roku, kas turēja ieroci. Džo-Džims ietrieca sargā nazi, un Hjū pielēca kājās, jau ar nazi rokā. Divgalvis paskatījās apkārt un ieraudzīja četru cilvēku kaudzi - Ertcu, Alanu un vēl divus.
Dūra viņš izdarīja uzmanīgi, lai nesajauktu, kura galva pieder pie kāda ķermeņa.
- Paņemiet viņu nažus, - viņš pavēlēja draugiem, kuri piecēlās kājās.
Viņa vārdi noslīka mežonīgā kliedzienā. Bobo, kuram nebija izdevies ienaidniekam atņemt ieroci, ķērās pie sava dabiskā ieroča.
Ar zobiem sadragātā sarga seja, pārplūda asinīm.
- Kur ir viņa nazis? - Džo jautāja.
- Nevaru aizsniegt, - Bobo vainīgi atbildēja. Iemesls bija acīmredzams - nazis rēgojās no pundura labās lāpstiņas.
Džo-Džims viegli pavilka aiz roktura. Asmens bija iesprūdis dziļi un laukā nenāca.
- Vari paiet?
- Protams, - Bobo noķērcās.
- Lai pagaidām paliek brūcē. Alan! Aiz manis! Hjū un Bill piesedziet no aizmugures. Bobo - centrā.
- Kur Narbi? - pajautāja Ertcs, piespiežot roku pie pāršķeltā vaiga.
Bet Narbi bija pazudis - izslīdēja pa durvīm aiz sava galda.
Un šīs durvis izrādījās aizslēgtas no ārpuses.
Klerki aizbēga kur kurais, kad asinsbrāļi ielauzās uzgaidāmajā telpā. Džo-Džims iegrūda krūtīs nazi sargam pie durvīm, pirms tas paspēja sacelt trauksmi. Ātri savākuši ieročus, viņi metās uz augšējiem līmeņiem.
Divus klājus virs neapdzīvotām teritorijām Bobo sāka streipuļot un pakrita. Džo-Džims piecēla viņu kājās. - Izturēsi?
Punduris klusēdams pamāja, uz lūpām viņam parādījās asiņu burbuļi. Pēc vēl divdesmit klājiem kļuva skaidrs, ka Bobo nevar tālāk paiet, lai gan viņu balstīja visi pēc kārtas. Gravitācija jau bija manāmi zemāka. Alans saņēmās un pacēla stiprinieku kā bērnu. Viņi turpināja kāpt augšup. Alanu nomainīja Džo-Džims. Viņi turpināja kāpt augšup. Džo-Džimu nomainīja Ertcs. Tad Ertcu nomainīja Hjū.
Visbeidzot viņi sasniedza līmeni, uz kuru bija pārcēlušies pēc apvērsuma. Hjū, nolicis Bobo uz grīdas, devās mājokļu virzienā, bet Džo-Džims viņu apturēja.
- Uz kurieni tu?
- Uz mājām, kurp tad vēl?
- Paskat kāds muļķis. Tieši tur viņi tevi arī meklēs.