- Kurp tad lai dodas?
- Kuģī mums vairs vietas nav. Pienācis laiks no šejienes pazust.
- Iesim uz laivu.
- Pareizi, - Ertcs piekrita. - Tagad pret mums pavērsīsies viss Kuģis.
- iespēja uz glābiņu visai apšaubāma, bet citas tāpat nav, - Hjū padevās. Un atkal viņš pievērsās mājokļiem.
- Mums taču uz citu pusi! - Džims uzkliedza.
- Jāpaņem mūsu sievietes.
- Pie Hafa sievietes! Tevi taču noķers. Nedrīkst tērēt ne mirkli!
Bet Ertcs un Alans jau skrēja aiz Hjū.
- Labi, - Džims nošķaudīja viņiem pakaļ, - skrieniet pakaļ savām sievietēm. Bet pasteidzieties.
Džo-Džims apsēdās, balstīdams pundura galvu klēpī, un uzmanīgi viņu apskatīja. Bobo seja bija kļuvusi pelēka, un asinis, kā milzīgs sarkans plankums, izplūda zem viņa labās lāpstiņas. Viņš nopūtās un paberzēja galvu pret Džo-Džima augšstilbu.
- Bobo noguris, saimniek.
Džo-Džims noglāstīja viņa galvu, - Pacieties, - teica Džo, - tagad sāpēs.
Pacēlis ievainoto, Džo-Džims izvilka nazi. Uzreiz straumē izplūda asinis.
Džo-Džims paskatījās uz nāvējoši garo asmeni un novērtēja brūces dziļumu.
- Viņam neizdzīvot, - Džo nočukstēja.
Džims ieskatījās brālim acīs.
- Tātad?
- Jā, - Džo pamāja.
Džo-Džims pabakstīja ar no brūces izvilkto nazi sev augšstilbā, taču bija neapmierināts un izvēlējās vienu no savējiem ārkārtīgi asajiem. Ar kreiso roku viņš pacēla Bobo zodu un pavēlēja:
- Skaties uz mani, Bobo.
Bobo pacēla acis uz viņu, mēģinot kaut ko pateikt. Džo nenovērsa no viņa skatienu.
- Bobo ir lielisks, Bobo ir stiprs. Bobo ir pats labākais...
Punduris vāji pasmaidīja. Nazis pārcirta kakla vēnu, neskarot rīkli.
- Bobo ir pats labākais, - Džo atkārtoja.
Bobo atkal smaidā atdarīja lūpas. Kad pundura skatiens aizmiglojās un viņš pārstāja elpot, Džo-Džims piecēlās un devās virzienā, no kura gaidīja atgriežoties pārējos. Pa ceļam viņš pārlūkoja visus savus ieročus, pielāgojot tos tā, lai būtu ērtāk ar tiem rīkoties.
Hjū aizelsies izskrēja viņam pretī.
- Iznāca aizkavēties, - viņš paskaidroja, atvilkdams elpu. - Sīkais ir miris. Un neviena no jūsu cīnītājiem arī tur vairs nav. Acīmredzot Narbi nemeloja, viņi tiešām nogalināti. Paņem šo. Un viņš pasniedza Džo-Džimam garo nazi un speciāli izgatavotās bruņas ar lielo režģu ķiveri, kas spēja aizsegt abas galvas uzreiz.
Ertcs, Alans un Hjū arī uzvilka bruņas. Džo Džims pamanīja svaigu zilumu uz Hjū jaunākās sievas lūpas. Viņa izturējās mierīgi, bet viņas acīs plosījās vētra. Vecākā sieva Hloja visu uztvēra mierīgāk. Ertca sieva klusi šņukstēja, Alana sieva bija tikpat drosmīga kā viņas saimnieks.
- Kā Bobo? - pajautāja Hjū, palīdzot Džo-Džimam uzvilkt bruņas.
- Bobo vairs nav.
- Saprotu. Nu ko, ejam.
Viņiem bija grūti iet, sievietes nebija pieradušas pie bezsvara. Starpsienā, kas atdalīja laivas slūžas no kuģa, slēpņa nebija, lai gan Džo šķita, ka viņš pamanījis cilvēku, kurš ienira caur lūku. Bet viņš to nevienam, izņemot brāli, nepateica.
Durvis atkal iestrēga, bet Bobo vairs nebija ar viņiem. Vīrieši atspiedās pret tām visi kopā. Beidzot durvis padevās.
- Grūd iekšā sievietes, - Džims pavēlēja.
- Un ātrāk, ātrāk, - Džo piebilda. - Viesi ieradušies.
Viņš skatījās apkārt, kamēr brālis noņēmās ar durvīm. Kliedzieni no koridora dzīlēm apstiprināja viņa vārdus.
Džo-Džims piesedza aizmuguri, kamēr pārējie sagrūda sievietes laivā. Alana jaunākā sieva, kā vienmēr, vispiemērotākajā brīdī kļuva histēriska un centās skriet atpakaļ, taču bezsvarā to bija grūti izdarīt. Hjū viņai no sirds iespēra un iegrūda laivā.
***
Džo-Džims meta nazi, lai apstādinātu uzbrūkošos ienaidniekus. Pusducis uzbrucēju atsprāga atpakaļ. Tad, acīmredzot pēc komandas, vienlaikus gaisu pāršķēla seši naži.
Džims sajuta triecienu, taču sāpju nebija. Viņš nodomāja, ka nazis trāpījis pa bruņām.
- Šķiet, ka tiksim cauri Džo! - Viņš uzkliedza, bet atbildi nedzirdēja. Džims pagrieza galvu pret brāli. Dažas collas no acīm no ķiveres režģa rēgojās nazis. Tās asmens bija dziļi ietriecies Džo sejā. Džo bija miris.
Pa durvīm izliecās Hjū.
- Pasteidzies, Džo-Džim!
- Aizver durvis! - Džims atcirta.
- Bet ...
- Taisi ciet durvis, tev saka! - Ar šiem vārdiem Džims viņu atgrūda un pats aizcirta durvis.
Hjū tikai pa acu galam pamanīja sejā iestrēgušo nazi. Tad viņš dzirdēja, kā pagriežas svira.
Džims uzbrucējus sagaidīja aci pret aci. Ar neparasti smagām kājām atgrūdies no starpsienas, viņš metās pret ienaidniekiem, ar abām rokām sagrābis savu briesmīgo asmeni. Uz viņu bira ienaidnieku naži, bet atlēca no tērauda bruņām. Viņš sagrieza savu asmeni un vienu sargu gandrīz pārcirta uz pusēm.
- Par Džo!
Trieciens viņu atsvieda malā. Viņš apgriezās gaisā, iztaisnojās un atkal atvēzējās.
- Par Bobo!
Ienaidnieki nāca pār viņu no visām pusēm. Aplenkts, viņš cirta kam pagadās, lai tikai trāpītu.
- Un šis, uzkodām, par mani!
Nazis ietriecās augšstilbā, bet viņš to pat nepamanīja.
- Viens par visiem!
Kāds uzlēca viņam uz muguras. Nav svarīgi, re kur vēl viens viņam priekšā, tērauds viņu paņems ne sliktāk, kā jebkuru citu.
- Visi par vie... - viņš nepabeidza.
***
Hjū mēģināja atvērt durvis, kas bija aizslēgtas no ārpuses, bet tas viņam neizdevās. Ja šeit arī bija mehānisms, kas kontrolē durvis, tad kur to lai atrod? Viņš pielika ausi pie tērauda plāksnes, bet hermētiskās durvis skaņas cauri nelaida. Ertcs parāva viņu aiz rokas.
- Kur ir Džo-Džims?
- Palika tur.
- Ko?! Ātri atver durvis, ievilksim viņu šeit.
- Nevaru, tās vairs nepadodas. Viņš gribēja palikt tur, pats aizcirta durvis.
- Bet mums viņš jāizglābj, mēs taču esam asins brāļi!
Pēkšņi Hjū saprata.
- Tāpēc jau arī viņš palika, - Hjū klusi sacīja un izstāstīja Ertcam redzēto. - Priekš viņa Lidojums beidzies. Ej pie Konvertera, Vill. Mums būs vajadzīga enerģija.
Viņi izgāja caur slūžām un aizvēra aiz sevis pēdējās durvis.
- Alan, - uzkliedza Hjū, - sadzen sievietes stūrī, lai nemaisās pa kājām!
Sēdēdams pilota sēdeklī, viņš izslēdza gaismas. Iedegās uzraksts: "Dzinējs gatavs startam". Ertcs savu darbu bija padarījis.
- Aiziet! - Hjū sev pateica un nospieda pogu zem uzraksta "Starts".
Trieciens, sliktas pašajūtas lēkme, un viņš ar šausmām sajuta, ka viss sāka griezties. Kā viņš varēja zināt, ka atveras palaišanas šahta?
Logs viņu priekšā piepildījās ar zvaigznēm. Viņi lidoja! Bet daļu ekrāna aizsedza milzīga, bezveidīga masa, kuru Hjū nekad nebija redzējis, skatoties uz zvaigznēm caur kapteiņa kajītes iluminatoru. Sākumā viņš nespēja saprast, kas tas ir, bet, kad beidzot to aptvēra, viņu pārņēma bijība - tas bija Kuģis, un viņš skatījās uz to no ārpuses! Kaut arī viņa prāts jau sen bija aptvēris kuģa patieso būtību, doma, ka viņš redzēs Kuģi no ārpuses, nekad nebija ienākusi prātā. Zvaigznes - jā, planētas virsmu - jā, viņš tam bija gatavs, bet Kuģa ārējā virsmu... Hjū ar grūtībām atguvās no šoka.
- Kas tas ir? - pajautāja Alans.
Hoilands mēģināja paskaidrot. Alans tikai papurināja galvu.
- Nesaprast man to.
- Nekas. Pasauc Ertcu. Un arī sievietes, mēs parādīsim viņiem.
- Labi. Bet tikai, - pēkšņi Alanā sāka runāt veselais saprāts, - sievietēm to rādīt nedrīkst. Nobīsies, muļķes, viņas taču nekad nav redzējušas zvaigznes.