Misis Stārkvedera. Es tak allaž sacīju, ka visa vaina slēpjas automobiļos!
Doloresa Ortega. Bet, mister Noks, man arī ir mašīna!
Nokss. Tā prasījusi krietni daudz darba. Vai jūsējo?
Doloresa Ortega. Pasarg dievs, protams, nē! Es to nopirku … un par to samaksāju.
Nokss. Tad jūs droši vien strādājāt ko citu? Un sava darba produktu pēc tam apmainījāt pret automobili? (Visi klusē.) Ķāpēc jūs klusējat? Tādā gadījumā man jāuzskata, ka jums pieder automašīna, kuru izgatavojušas citu rokas un par kuru jūs neesat atdevusi ne kripatiņu sava darba. Redzat, to es dēvēju par zādzību. Jūs to dēvējat par īpašuma tiesībām. Tomēr tā ir zādzība.
Stārkveders (aizsteigdamies priekšā Doloresai Ortegai, kas grasās atbildēt). Vai tiešām jums nav tik daudz prāta, lai apskatītu šo jautājumu plašākā mērogā? Kāds te sakars ar zagtiem automobiļiem? Es esmu darījumu cilvēks. Automobiļus es nezogu.
Nokss (pasmaidīdams). Ne jau nu, burtiski, automobiļus, tie ir pārāk sīki. Jūsu operācijas ir krietni vien plašākas.
Stārkveders. Vai es zogu?
Nokss (paraustīdams plecus). Un kā vēl!
Stārkveders. Es esmu tāds pats kā zināmais džentlmenis no Misūri. Jums būs jāpierāda, ka jums taisnība!
Nokss. Es savukārt esmu kā vīrs no Teksasas. Man vajadzīgi taustāmi fakti.
Stārkveders. Es tūlīt pārceļos uz Teksasu. Pierādiet man ar taustāmiem faktiem, ka es esmu plaša mēroga zaglis!
Nokss. Pacentīšos. Jūs esat liels finansists, monopolists, magnāts. Vai atļausit minēt dažus skaitļus?
Stārkveders. Miniet!
Nokss. Jūsu rīcībā ir deviņi miljardi dolāru, kas ieguldīti dzelzceļos, divi miljardi — rūpniecības uzņēmumos, miljards — apdrošināšanas sabiedrībās, vēl miljards — bankās un apmēram divi miljardi — citās kredītiestādēs. Es nesaku, ka visa šī nauda pieder jums, bet jūs ar to varat neierobežoti rīkoties. Vairāk neko jums arī nevajag. Rīkodamies ar lauvas tiesu no Savienoto Valstu kapitāla, jūs zināt, ka pārējie kapitālisti paklausīgi sekos jūsu pēdās. Dažos pēdējos gados amerikāņu rūpniecības pamatkapitāls viltus ceļā uzpūsts par papildu summu — septiņdesmit miljardiem dolāru. Bet tā taču ir tīrā fikcija, tā ir miglas pūšana acīs! Jūs, monopolists, zināt, kas ir miglas pūšana. Es nosaucu septiņdesmit miljardu lielu skaitli. Var būt, ka tur ir četrdesmit vai astoņdesmit… vārdu sakot, daudz! Bet ko nozīmē visa šī miglas pūšana, kuras cena ir septiņdesmit miljardu dolāru? Piecus procentus gadā — trīs ar pusi miljarda peļņas, kā arī to, ka patērētājs šogad un ik gadus maksā par precēm trīs ar pusi miljarda dolārus vairāk, nekā tās īstenībā ir vērtas. Bet patērētājs — tas ir strādnieks. Tieši tāpēc es to, ko jūs darāt, saucu par zādzību. Tāpēc arī ceļas cenas. Kas pūš miglu acīs? Kas par to ņem naudu? Es vai jūs?
Stārkveders. Bet vai tad par pārvaldīšanu man nenākas atlīdzība?
Nokss. Protams, jūs varat nosaukt to par atlīdzību, no tā būtība nemainās.
Stārkveders. Bet vai tad es netaisu divus dolārus tur, kur agrāk bija viens? Vai tas neceļ ļaužu labklājību?
Nokss. Vai tad tas nav ikviena pienākums pret savu tuvāko?
Stārkveders. Jūs esat nepraktisks sapņotājs, nekas vairāk. (Atgriežas pie savas piezīmju grāmatiņas.)
Ratlends (mezdamies palīgā). Un es? Vai es arī zogu, mister Noks? … Jums jāzina: par to, ka sludinu dieva vārdu, es saņemu algu.
Nokss. Algu jums maksā no zagtas naudas. Vai gribat zināt, kas jums maksā? Ne jau jūsu draudzes locekļi, nē! Jums maksā bērni, kas strādā fabrikās. Jums maksā visi citi — visi vergi, kas pieķēdēti pie fabrikas riteņa. Tie maksā jums algu!
Ratlends. Bet es to nopelnu.
Nokss. Un viņi maksā.
Misis Dauseta. Jūs taču esat anarhists, mister Noks! Jūs esat vēl sliktāks par misteru Sakari. (Izliekas, itin kā drebētu no bailēm.)
Čalmerss (Noksam). Droši vien jūs to visu atkārtosit rītdienas runā?
Doloresa Ortega (sit plaukstas). Viņš mēģina! Viņš grib redzēt, kā runa uz mums iedarbosies!
Sakari. Piedodiet, bet kā, pēc jūsu domām, šo … zādzību varētu novērst? (Stārkveders atkal aizsit bloknotu un ieklausās Noksa vārdos.)
Nokss. Ļoti vienkārši. Nomainot valsts mašīnu, kas vada deviņdesmit miljonu amerikāņu dzīvi.
Sakari. Es domāju … Jēlas universitātē man mācīja, ka jūsu valsts mašīna esot lieliska, vārda pilnā nozīmē lieliska.
Nokss. Tā jau sen pārdzīvojusi savu mūžu. Tā vairs nav derīga, tā jāizmet lūžņos. Tā nav tautas kalps, tā ir kļuvusi par tautas tirānu. Un mēs visi — par vergiem. To savā varā sagrābusi politisku blēžu un liekuļu banda.
Pār mums no pašas augšas līdz apakšai valda krāpnieki. Mēs dzīvojam zagļu valstībā.
Habards. Kāda tauta, tāda tās valdība. Katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Ja tauta būtu labāka, arī tās valdība būtu labāka. (Stārkveders piekrizdams māj ar galvu.)
Nokss. Tie ir meli! Amerikas Savienoto Valstu tauta ir pelnījusi labāku valdību. Mūsu tauta ir daudz labāka par saviem pašreizējiem valdoņiem, kas dzenas tikai pec pašu labuma un rūpējas vienīgi par savām interesēm. Interesanti zināt, mister Sakari, vai esat dzirdējis stāstu par četriem dūžiem.
Sakari. Diemžēl ne.
Nokss. Bet vai pokeru spēlēt protat?
Sakari. Kā ne, tā ir brīnišķīga spēle! Iemācījos to… tanī pašā Jēlas universitātē. Tas man izmaksāja visai dārgi.
Nokss. Sī anekdote man atgādina mūsu blēdīgos politiskos darbiniekus. Sirdsapziņu viņi jau sen aizmirsuši. Viņiem zādzība ir pilnīgi likumīgs darījums. Viņi uzskata, ka bankas turētājam ir tiesības iedalīt sev labākas kārtis. Lai dala! Kādreiz dalīs vini un — dabūs savu daļu!
Doloresa Ortega. Bet kur palika jūsu anekdote, mister Noks? Es arī spēlēju pokeru.
Nokss. Tas notika Nevadā, zelta meklētāju ciematā. Kāds zaļknābis vēroja pokera spēli. Stāvēdams aiz bankas turētāja, viņš ieraudzīja, kā tas izvelk no piedurknes un iedala sev četrus dūžus. Zaļknābis piegāja pie spēlmaņa, kas sēdēja pretī bankas turētājam. «Paklausieties», viņš čukstēja, «es redzēju, kā bankas turētājs izvelk no piedurknes četrus dūžus.» — «Nu, un tad?» spēlmanis atvaicāja, brīdi pavēries viņā. «Es tikai gribēju jūs brīdināt,» zaļknābis paskaidroja. «Domāju, ka jums tas jāzina. Saprotiet jel, es redzēju, ka viņš izvelk no piedurknes četrus dūžus.» — «Paklau, puis,» sacīja spēlmanis. «Nebāz degunu citu darīšanās! Tu no šīs spēles ne velna nesaproti. Patlaban kārtis dala viņš. Nu, bet pēc tam dalīšu es …» (Visi smejas.)