Mārgareta (pieceldamās kājās). Pietiek runāt par politiku! Doloresa, pastāstiet mums labāk par savu jauno automobili!
Nokss (it kā pēkšņi atcerēdamies). Man laiks iet. (Ķlusi Mārgaretai.) Vai man patiešām visiem jādod roka?
Mārgareta (noliegdama purina galvu, klusi). Ak jūs, mans mījais Ali-baba!
Nokss (drūmi). Šķiet, ka iznāca muļķīgi.
Mārgareta (nopietni). Gluži pretēji — lieliski. Es ar jums lepojos! (Nokss atvadās no Mārgaretas.)
Sakari (pieceldamies, pieiedams pie Mārgaretas). Diemžēl arī man jūs jāatstāj. Tie bija brīnišķīgi brīži, misis Calmersa. Ikviena pateicība par tiem šķiet pārāk maza. (Paspiež viņai roku. Abi ar Noksu iziet. Sai mirkli ienāk Sulainis, pienes Stārkvederam uz paplātes telegrammu. Mārgareta apsēžas pie Doloresas Ortegas un Calmersa un turpina ar viņiem sarunu par automašīnām.)
Stārkveders (lasīdams telegrammu). Pie velna!
Sulainis. Piedodiet — ko jūs teicāt, ser? …
Stārkveders. Pasauciet senatoru Calmersu un misteru Habardu!
Sulainis. Klausos, ser! (Dodas pie Calmersa un ITa- barda. Tie abi steidzīgi pieiet pie Stārkvedera un, kājās stāvēdami, gaida, kamēr viņš pārlasa telegrammu. Pa to laiku Mārgareta apstaigā viesus, savāc tos vienā grupā un pati apsēžas tā, lai varētu novērot tēvu. Sulainis paliek viņas tuvumā, gaidīdams pavēles.)
Stārkveders (pieceldamies kājās). Doblmens licis atgādāt man šo telegrammu. Tā ir no Ņujorkas, no Martino. Noticis kas nelāgs. Kāds rakņājies pa maniem dokumentiem un vēstulēm. Uzpirkta uzticības persona: stenogrā- fjste. Vai atceries, Tom, tāda nenosakāma vecuma dāma? (Sulainim, kas grasās iet.) Ei, sulain! (Sulainis pienāk atkal klāt.) Piezvaniet Doblmenam! Lai tūlīt ierodas šeit!
Sulainis (apjucis). Piedodiet, ser, — kam?
Stārkveders (aizkaitināts). Manam sekretāram. Uz māju. Doblmenam." Lai nekavējoties brauc šurp! (Sulainis iziet.)
Čalmerss. Kā uzdevumā izdarīta šī zādzība? (Stārkveders parausta plecus.)
Habards. Droši vien te darbojas kāds šantāžists. Mēģinās izspiest no jums naudu …
Čalmerss. Bet ja nu …
Stārkveders (nepacietīgi). Kas?
Čalmerss. Ja nu Nokss izmanto šos dokumentus savai rītdienas runai? (Klusums. Stārkveders un Habards klusēdami skatās viens uz otru.)
Misis Stārkvedera (piecēlusies). Entonij, mums jāsāk iet! Vai tu brauksi? Konijai vēl jāpārģērbjas.
Stārkveders. Es nebraukšu. Jūs abas ar Koniju varat ņemt mašīnu.
Misis Stārkvedera. Neaizmirsti, ka mēs esam uzaicināti uz pusdienām!
Stārkveders (neslēpdams apnikumu). Vai es kādreiz ko aizmirstu?
(Ienāk sulainis, pieiet pie Stārkvedera un gaida, kamēr misis Stārkvedera beigs runāt. Stārkveders nesatricināmā mierā pacietīgi uzklausa sievu.)
Misis Stārkvedera. Ak, šī mūžīgā politika! Par ko te visu laiku runāja? Par augstām cenām, blēdībām un zagšanu; par zagšanu, blēdībām un augstām cenām. Šausmīgi! Kad es biju jauna, mēs nu gan par tādām lietām nerunājām. Ejam, Konij!
Misis Dauseta (pieceldamās un skatīdamās uz Dausetu). Man šķiet, ka mums arī laiks iet. (Mārgareta atvadās no viesiem. Misis Stārkvedera aiziet ar Koniju, Dausets kopā ar misis Dausetu. Nepievērsdams sievai uzmanību, Stārkveders, viņai neatbildējis, pagriežas un jautājot skatās uz ienākušo sulainī.)
Sulainis. Misters Doblmens ir jau ceļā uz šejieni, ser.
Stārkveders. Tikko viņš atbrauc, tūlīt vediet pie manis!
Sulainis. Klausos, ser! (Aiziet.)
(Mārgareta, Doloresa Ortega un Ratlends joprojām sēž pie tējas galda. Mārgareta atkal ielej tēju Ratlendam. Laiku pa laikam viņa paskatās uz satraukto grupu istabas otrā galā. Stārkveders, saraucis uzacis, kaut ko prāto.
Arī Habards iegrimis nemierīgās domās.)
Čalmerss. Ja es būtu pārliecināts, ka dokumenti ir pie Noksa, es ķertos viņam pie rīkles un piespiestu tos atdot.
Stārkveders. Nemels blēņas, Tom! Stāvoklis ir pārāk nopietns.
Habards. Bet Noksam nav naudas. Un mistera Stārkvedera stenogrāfiste nemaksā lēti.
Stārkveders. Šai afērā iejaukts vēl kāds. (Steidzīgi ienāk Doblmens. Viņš ir loti uzbudināts, bet prot savaldīties.)
Doblmens (Stārkvederam). Vai saņēmāt telegrammu, ser? (Stārkveders paloka galvu.) Es saistījos ar Ņujorku, izrunājos ar Martino un tūlīt izbraucu, lai ziņotu jums.
Stārkveders. Ko Martino teica?
Doblmens. Jūsu arhīva apskate liecinot, ka viss esot pilnīgā kārtībā.
Stārkveders Paldies dievam!
(Kamēr Doblmens runā, Ratlends ardievojas no Mārgaretas un Doloresas Ortegas un iziet ārā. Pēc mirk(a pieceļas ari Mārgareta un Doloresa un dodas uz durvīm. Viņas pamet ziņkārus skatienus uz vīriešiem, taču nolemj tos netraucēt. Doloresa Ortega iziet. Mārgareta uz bridi apstājas durvis, pamet pēdējo bažīgo skatienu uz vīriešiem un arī iziet.)
Doblmens. Diemžēl patiesībā tā nav. Stenogrāfiste mis Stendiša atzinusies, ka pakāpeniski ņēmusi no vākiem pa divām trim vēstulēm un dokumentiem un iznesusi no kantora. Daudzi no tiem nofotografēti un atlikti atpakaļ. Taču vissvarīgākie dokumenti aizstāti ar lieliskām kopijām. Martino saka, ka pati stenogrāfiste tagad nezinot, kuri dokumenti esot īstie, kuri — kopijas.
Habards. Noksam ar.to nav nekāda sakara.
Stārkveders. Bet ko Martinovs teica — kā labā tad mis Stendiša strādājusi?