Mārgareta (Noksam). Tagad tu iesi un teiksi savu runu!
Nokss (noglabādams dokumentus svārku iekšējā kabatā). Jā, es teikšu savu runu.
Mārgareta. Lai tavi vārdi ved mūs tuvāk nākotnei! Lai tavā runā skan to miljonu cilvēku balsis, kuriem zog laimi! (Čalmerss ciniski smejas.) Tu zini — mana sirds pieder tev. Es ticu, ka pienāks diena, kad mēs, neaptraipīdami savu godu, nevienam neko nelaupīdami, nevienam nenodarīdami ciešanas, būsim kopā … uz mūžu!
Nokss (nomākti). Bet līdz tam?
Mārgareta. Mums jāgaida.
Nokss (apņēmīgi). Mēs gaidīsim.
(Linda ienes viskija glāzi un pasniedz Calmersam — tas dzer. Mārgareta pamāj Lindai. Linda iziet.)
Čalmerss (izsliedamies taisni). Manu nāvi, vai?
Nokss. Tiesa, es gan to nedomāju, bet, ja nu jūs pats ierosināt, tad tā ari ir izeja. Jūsu sirds acīmredzot ir nolietojusies. Jūs agri esat zaudējis kā spēkus, tā sirdsapziņu. Atcerieties: kā tas saimnieks, kas tikmēr zaga sienu paša zirgam, kamēr tas nosprāga. Mēs esam pacietīgi. Domāju, ka jūs neliksit gaidīt mums pārāk ilgi.
Čalmerss (neticīgi pasmiedamies un dzerdams maziem malkiem viskiju). Nu, Noks, mūsu partija beigusies neizšķirti. Jūs nedabūjāt šo sievieti. Es arī ne. Viņa dzīvos zem mana jumta un … laikam gan vairāk neko. Šķiršanos es viņai nedošu. Kāda tur jēga? Redzat, bērns viņu piesaistījis ciešām saitēm pie manis. Jūs viņu nedabūsit.
(Nokss, neveltīdams viņam uzmanību, iet uz durvīm, kas atrodas skatuves dziļumā. Stāvēdams uz sliekšņa, viņš pagriežas atpakaļ. Brīdi klusums.)
Mārgareta. Strādā! Esi drosmīgs! Tu esi mans bruņinieks. Ej!
(Nokss aiziet. Mārgareta stingi noraugās viņam pakaļ, novērsusi seju no skatītāju zāles.)
Čalmerss. Grēta! (Viņa nedzird.) Paklau, Grēta! (Turēdams glāzi rokā, pieceļas un dodas viņai klāt.) Viņa runa sacels velnišķīgu traci. Bet tas nebūs tik briesmīgi, kā domā tavs tēvs. Troksnis norims. Vai nu mazums afēru atklājies, taču vara tik un tā palikusi mūsu rokās. Viss taču pāriet. Mūsu ķīviņš tāpat… Varbūt mēs arī vēl salabsim, ko? (Mārgareta joprojām neklausās, ko viņš saka.) Kāpēc tu klusē? (Brīdi pagaida, tad pieskaras viņas rokai.) Grētiņ!
Mārgareta (pagriežas pret viņu, neizsakāmā riebumā). Nepieskaries man! (Čalmerss atraujas.)
Priekškars.