Tādejādi sabiedriskie sakari, saliedētība, vienotība, mīlestība un savstarpēja pieķeršanās ģimenes līmenī ir stiprāka nekā cilts līmenī, cilts līmenī stiprāka nekā nācijas līmenī. Intereses, privilēģijas un ideāli, kurus nosaka šie sabiedriskie sakari, ir neapstrīdami un stipri pēc savas dabas ģimenes līmenī tie ir stiprāki nekā cilts līmenī, cilts līmenī stiprāki nekā nācijas līmenī, bet nācijas līmenī stiprāki nekā pasaules līmenī.
Līdz ar ģimenes, cilts, nācijas un cilvēces izzušanu izzustu arī sabiedriskie sakari un līdz ar to arī šo kopību nosacītās vērtības, privilēģijas un ideāli.
Tāpēc, lai būtu iespējams izmantot vērtības, privilēģijas un ideālus, kurus rada savstarpējie sakari, vienotība, savstarpēja pieķeršanās un mīlestība ģimenes, cilts, nācijas un visas cilvēces līmenī, cilvēku sabiedrībai ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt kā ģimenes un cilts, tā arī nācijas un pasaules saliedētību.
No savstarpējo sakaru, žēlsirdības, solidaritātes un interešu viedokļa ģimenes sabiedrībai ir dodama lielāka sociāla priekšroka nekā ciltij, ciltij savukārt lielāka, nekā nācijai, bet nācijai lielāka nekā internacionālai sabiedrībai.
Cilts priekšrocības
Tā kā cilts ir liela ģimene, tā nodrošina saviem locekļiem tās pašas materiālās un sociālās garantijas, kādas ģimene nodrošina saviem locekļiem. Cilts ir ģimenes nākamā stadija. Jāuzsver, ka ārpus ģimenes cilvēks dažkārt var uzvesties necienīgi, jo ģimene ir neliela sabiedrība un viņš nejūt tās kontroli. Vadoties pēc šiem apsvērumiem, cilts ir izstrādājusi saviem locekļiem uzvedības normas, kas ir kļuvušas par sabiedriskās audzināšanas normām un ir pārākas par jebkuru audzināšanu skolā. Cilts ir sociāla skola, kurā katrs cilvēks no bērnības apgūst principus, kuri ar laiku kļūst par uzvedības normu, bet, cilvēkam pieaugot, reflektoriski nostiprinās viņa apziņā. Citādi tas ir ar iemaņām un zināšanām, kas nostiprinās formālā audzināšanas un apmācības procesā skolā, kuras, cilvēkam pieaugot, pamazām tiek zaudētas, jo ir iegūtas empīriskā ceļā un cilvēks saprot, ka tās viņam ir iemācītas mākslīgi.
Cilts ir cilvēka sociālā aizsardzība, kas nodrošina viņa sociālās vajadzības. Atbilstoši pieņemtajām tradīcijām cilts vajadzības gadījumā nodrošina savu locekļu izpirkšanu, kopīgi maksā par viņiem soda naudu, kopīgi atriebj un aizstāv viņus, citiem vārdiem sakot, nodrošina viņu sociālo aizsardzību.
Asinsradniecība ir galvenais, bet ne vienīgais cilts formēšanās faktors, jo pastāv arī tāda forma kā pievienošanās ciltij. Ar laiku atšķirības starp cilts locekļiem, kuri ir asinsradinieki, un tiem, kuri ir pievienojušies ciltij, izzūd, un cilts kļūst par vienotu sociālu un etnisku veidojumu. Tomēr šī vienotība pirmām kārtām balstās uz asinsradniecību un kopīgu izcelsmi.
Nācija
Nācija nodrošina cilvēkam plašāku politisko un nacionālo aizsardzību nekā cilts. Traibalisms, uzticība savai ciltij, sagrauj nacionālās jūtas, atslābina uzticību savai nācijai un kaitē tai, tieši tāpat kā cilvēka uzticība ģimenei mazina viņa uzticību ciltij un atslābina to. Nacionālais fanātisms pat tādā pakāpē, kādā tas piemīt nācijai, apdraud cilvēci.
Nācija vispasaules sabiedrības ietvaros ir tas pats, kas ģimene cilts ietvaros. Jo stiprāks naids starp ģimenēm, kuras ietilpst ciltī, jo stiprākas katras ģimenes savstarpējās saites, jo lielākus draudus šīs ģimenes rada ciltij. Analogas parādības ir vērojamas ģimenē: jo izteiktāka ir viena ģimenes locekļa nepatika pret otru, jo stingrāk katrs no viņiem aizstāv savas personīgās intereses, jo vairāk ir apdraudēta ģimenes pastāvēšana. Ja ciltis, kuras veido nāciju, naidojas un katra cilts uzstājīgi aizstāv tikai savas intereses, nācijas pastāvēšanai draud lielas briesmas. Nacionālais fanātisms, spēka lietošana pret vājākām nācijām, kā arī vienas nācijas progress uz otras īpašuma iekarošanas rēķina nodara ļaunumu un kaitē visai cilvēcei.
Tomēr stiprs, sevi cienošs cilvēks, kurš apzinās savas personīgās atbildības pakāpi, ir nepieciešams un noderīgs ģimenei. Stipra, sevi cienoša ģimene, kura apzinās savu sociālo un materiālo nozīmi, ir noderīga ciltij. Attīstīta, civilizēta un ražojoša nācija ir noderīga visai pasaulei. Sabiedrības politiskā un nacionālā struktūra degradē, ja tā nolaižas līdz sociālu kategoriju līmenim, līdz cilts un ģimenes līmenim, kontaktējas un rēķinās ar tām.
Nācija ir liela ģimene, kas ir nogājusi attīstības ceļu no cilts līdz cilšu kopībai. Ģimene var kļūt par nāciju, tikai noejot cilts, cilšu dalīšanās un cilšu sajaukšanās stadijas. Tas ir ilgstošs sociāls process. Taču dabīgais laika plūdums, no vienas puses, sekmēdams jaunu nāciju rašanos, no otras, noved pie veco sairšanas. Līdz ar to jāsecina, ka jebkuras nācijas veidošanās vēsturiskajā pamatā ir izcelsmes un likteņa kopība, turklāt izcelsmes kopībai ir galvenā loma, bet likteņa kopībai otršķirīgā. Nācijai ir raksturīga ne tikai izcelsmes kopība, kaut arī šī pazīme ir nācijas pamats. Nācija ir vēsturiski izveidojies cilvēku konglomerāts, kas apdzīvo vienu teritoriju, veido vienu vēsturi, kultūras mantojumu un kopīgu likteni. Tātad, izņemot asinsradniecību, nācijas formēšanās galīgajā rezultātā ir svarīgs SAPLŪŠANAS FAKTORS UZ KOPĪGA LIKTEŅA PAMATA.