Pīrss Brauns
Zelta dēls
Mātei, kura iemācīja man runāt.
hierarhija
ZELTS
Nežēlīgi un inteliģenti cilvēces valdnieki. SUDRABS
Izgudrotāji, finansisti un uzņēmēji. BALTS
Priesteri un priesterienes, Sabiedrības ceremoniālo funkciju uzraugi.
VARŠ
Administratori, juristi un birokrāti.
ZILS
Piloti un zvaigžņu navigatori, radīti darbam kosmisko kuģu ekipāžā.
DZELTENS
Humanitāro un dabas zinātņu eksperti. Ārsti, psihologi un zinātnieki.
ZAĻŠ
Programmētāji un tehnoloģiju attīstītāji. VIOLETS
Radošo nozaru eksperti. Mākslinieki, mūziķi un aktieri.
ORANŽS
Mehāniķi, nodrošina zvaigžņu kuģu sistēmu darbību un visa veida tehniskos pakalpojumus.
PELĒKS
Policija un militārais personāls.
BRŪNS
Kalpotāji mājās, uzņēmumos un sabiedriskajās institūcijās.
OBS1DIĀNS
Baismīga rase, radīta tikai karam. SĀRTS
Nepārspējami skaisti, radīti un apmācīti fiziskās baudas mākslā.
SARKANS
Neizglītotais darbaspēks, paredzēti darbam skarbos apstākļos.
Darbojošas personas
AUGUSTA NAMS UN TĀ SABIEDROTIE
NERO AU AUGUSTS Marsa arhiGubernators,
Augusta nama galva, Virdžīnijas un Adrija tēvs VIRDŽĪNIJA AU AUGUSTA/MUSTANGA Nero meita, Adrija dvīņu māsa ADRIJS AU AUGUSTS/ŠAKĀLIS Nero dēls, Augusta nama mantinieks, Virdžīnijas dvīņu brālis PLĪNIJS AU VELOSITORS Augusta nama vadošais politiķis DEROVS AU ANDROMEDS/PĻĀVĒJS Marsa institūta arhiPirmais, Augusta nama šķēpnesis TAKTS AU RĀTS Augusta nama šķēpnesis ROKS AU FABIĪ Augusta nama šķēpnesis VIKTRA AU JULII Augusta nama šķēpnese,
Antonijas pusmāsa, Agripīnas meita KAVAKSS AU TELEMANS Telemanu nama galva,
Augusta nama sabiedrotais, Dakšo un Pakša tēvs DAKŠO AU TELEMANS Kavaksa dēls, Telemanu nama mantinieks Kavaksa dēls, Pakša brālis
BELLONAS nams
TIBĒRIJS AU BELLONA Bellonas nama galva KASIJS AU BELLONA Bellonas nama mantinieks,
Tibērija dēls, Bellonas nama šķēpnesis KARNS AU BELLONA Tibērija dēls, Kasīja vecākais brālis, Bellonas nama šķēpnesis KELLANS AU BELLONA prētors, Kasija brālēns, Tibērija brāļadēls
IEVĒROJAMI ZELTI
OKTĀVIJA AU LUNA valdošā Sabiedrības Valdniece LISANDERS AU LUNA Oktāvijas mazdēls, Lunas nama mantinieks AJA AU GRIMMA Valdnieces miesassardzes vadītāja MOIRA AU GRIMMA Valdnieces vadošā politiķe LORNS AU ARKS bijušais Niknais bruņinieks, Arku nama galva FIČNERS AU BARKA bijušais Marsa proktors, Sevro tēvs SEVRO AU BARKA/GOBLĪNS gaudoņu vadītājs, Fičnera dēls AGRIPĪNA AU JULII Julii nama galva, Viktras un Antonijas māte ANTONIJA AU SEVERA-JULII Viktras pusmāsa, Agriplnas meita
ARĒJA DĒLI
ARĒJS teroristu vadītājs bez zināmas krāsas DEJOTĀJS Arēja leitnants, sarkanais HARMONIJA Dejotāja leitnante, sarkanā MIKIJS tēlnieks, violetais ĪVIJA bijusi Mikija verdzene, sārtā
Reiz senos laikos no debesim nolaidās kāds virs un nogalināja manu sievu. Tagad viņam līdzās eju pa kalnu, kas gaisā lēni slīd pār mūsu pasauli. Snieg. No klintīm paceļas balta akmens un mirdzoša stikla cietoksnis.
Ap mums mutuļo alkatības haoss. Visi varenākie Marsa zelti ieradušies Institūtā pieteikt savas tiesības uz labākajiem un sekmīgākajiem mūsu gada audzēkņiem. Rīta debesis apsēduši viņu kuģi, kas graiza gaisu virs apsnigušas pasaules un dūmojošām pilīm un slīd uz Olimpu, ko tikai pirms dažām stundām ieņēmu.
„Palūkojies vēl pēdējo reizi,” viņš man saka, kad tuvojamies viņa lidaparātam. „Salīdzinot ar mūsu pasauli, tas viss ir tikai čuksts. Kad tu pametīsi šo kalnu, visas saites tiks sarautas, visi dotie zvēresti sairs pīšļos. Tu neesi tam gatavs. Neviens nekad nav tam gatavs.”
Pāri pūļa galvām redzu Kasiju kopā ar savu tēvu un brāļiem dodamies uz viņu lidaparātu. Pār balto lauku viņu acis dedzinoši raugās mūsu virzienā, un es atceros, kā skanēja viņa brāļa pēdējais sirdspuksts. Manu plecu privātīpašnieciski satver raupja plauksta ar kaulainiem pirkstiem.
Augusts nikni nolūkojas savos ienaidniekos.
„Bellonas nepiedod un neaizmirst. Viņu ir daudz. Tomēr viņi nevar tev neko nodarīt.” Vīrieša saltais skatiens veras manī, savā jaunākajā balvā. „Jo tu piederi man, Derov, un es aizsargāju to, kas ir mans.”
Tāpat kā es.
Septiņsimt gadu mana tauta bijusi paverdzināta bez balss, bez cerības. Tagad es esmu tās zobens. Un arī es nepiedodu. Es neaizmirstu. Tādēļ ļauju viņam ievest mani kuģī. Ļauju domāt, ka viņš ir mans īpašnieks. Ļauju viņam uzņemt mani savā namā, lai es varētu to nodedzināt.
Tomēr tad manu plaukstu satver viņa meita, un es jūtu melu smagumu savos plecos. Saka, ka sašķelta karaļvalsts nevar pastāvēt. Par sašķeltu sirdi nav ne vārda.
I daĻa". KLANIES
Hie sunt leones. „Šeit ir lauvas.” — Nero au Augusts
1 . KARAKUNGI
Mans klusums dun. Stāvu uz sava zvaigžņu kuģa komandtiltiņa, lauztā roka iekārta gela ieģipsējumā, uz kakla joprojām svilstoši jonu apdegumi. Esmu nolāpīti pārguris. Slate ap manu veselo labo roku aptīta kā auksta metāla čūska. Manā priekšā plašs un šausminošs paveras visums. Tumsa piešķiesta ar sīkiem gaismas fragmentiem, un redzes perifērijā šīs zvaigznes aizsedz pirmatnējas ēnas. Asteroīdi. Tie lēni dreifē ap manu karakuģi Klusums, kamēr pārmeklēju melnumu, cerot ieraudzīt savu medījumu.
„Uzvari,” teica mans saimnieks. „Uzvari, kā to nespēj mani bērni, un tu nesīsi Augusta vārdam godu. Uzvari Akadēmijā un tu nopelnīsi sev floti.” Viņam patīk uzsvērt, dramatiski atkārtojot. Tas piedien vairumam valstsvīru.
Viņš grib, lai uzvaru par godu viņam, bet es uzvarēšu par godu sarkano meitenei, kuras sapnis bija lielāks, nekā viņa pati jebkad spētu būt. Es uzvarēšu, lai Augusts mirtu, bet viņas vēsts tiktu iededzināta vēsturē caur laikmetiem. Niecīga pavēle.
Man ir divdesmit gadu. Esmu gara auguma, platiem pleciem. Mana melnā uniforma tagad saburzīta. Mati gari, un acis zelta krāsā, apsārtušas. Mustanga reiz teica, ka man ir asi sejas vaibsti, ka mani vaigi un deguns izskatās kā izkalti dusmīgā marmorā. Es pats no spoguļiem izvairos. Labāk aizmirst masku, ko valkāju, masku, ar kuru līdzi nesu ari stūraino Zelta rētu, kas vieno visus Zelta valdniekus no Merkura līdz Plutonam. Es esmu viens no iezīmētajiem. Viens no nežēlīgākajiem un gudrākajiem cilvēces pārstāvjiem. Tomēr man pietrūkst labestīgāko. Pietrūkst tās, kura lūdza mani palikt, kad nu jau gandrīz pirms gada uz kāda balkona atvadījos no viņas un Marsa. Mustanga. Kā atvadu dāvanu sniedzu viņai zelta gredzenu ar zirga cilni, bet Mustanga iedeva man slāti. Piemēroti.
Viņas asaru garša manās atmiņās kļūst nelāga. Kopš devos prom no Marsa, neesmu ar viņu pārmijis ne vārda. Vēl ļaunāk ir tas, ka no Arēja dēliem neesmu saņēmis nevienu ziņu, kopš uzvarēju Marsa Institūtā vairāk nekā pirms diviem gadiem. Dejotājs teica, ka sazināsies ar mani, kad būšu to pabeidzis, tomēr esmu iejucis un aizmirsts Zelta seju jūrā.
Esmu tik tālu no nākotnes, ko biju iztēlojies, būdams zēns. Tik tālu no nākotnes, ko gribēju nest savai tautai, kad ļāvu dēliem mani izgrebt. Man likās, ka mainīšu pasaules. Kurš jauns muļķis gan tā nedomā? Tā vietā mani aprijusi šīs plašās impērijas nepielūdzami, vienmuļi rūcošā mašinērija.