to dzīvnieku liktenis, kuri atradās uz pilnīgas izzušanas robežas: šķita, ka, vienalga, tos glābt vairs nav iespējams. Un kāpēc tas arī būtu vajadzīgs? Taču dzīve parādīja ko citu, un tagad tādu dzīvnieku vaislas grupu radīšana nebrīvē, tā saukto ģenētisko banku izveidošana, kļuvusi ne tikai nepieciešama, bet arī reāla. Ģenētiskās bankas tiek veidotas visās pasaules valstīs, protams, ari Padomju Savienībā. Tā nav nejaušīGa, nav nodeva modei, tā ir likumsakarīga parādība, un pie tās es vēlētos pakavēties tuvāk, kā piemēru aplūkojot šīs problēmas risinājumu mūsu valstī.
Visu daudzveidīgo dzīvnieku sugu saglabāšana neatkarīgi no to noderības cilvēkam tagadnē un nākotnē, mūsu planētas genofonda saglabāšana ir svarīgā dabas resursa — dzīvnieku visracionālākās izmantošanas ķīla. Dzīvnieku pasaulē slēpjas neaptverami daudz cilvēkam sevišķi noderīgu īpašību. Ik gadu rodas arvien jauni un jauni atklājumi, kas dod iespēju jaunā aspektā novērtēt tādu dzīvnieku nozīmi, kuri vēl vakar likās cilvēkam pilnīgi nevajadzīgi. Tāpēc genofonda saglabāšana ir viens no pamatprincipiem, ko reglamentē PSRS Likums par savvaļas dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu. Sis svarīgais princips tiek ievērots arī Vispasaules dabas aizsardzības stratēģijā, ko 1980. gada 5. martā pasludināja 30 valstīs, to vidū ari Padomju Savienībā. Retās un izzūdošās sugas ir genofonda visvairāk apdraudētā daļa, kuras zaudēšana ne tikai ir pilnīgi iespējama, bet pat var notikt visdrīzākajā laikā. Tieši tāpēc reto sugu saglabāšanai patlaban tiek piešķirta īpaša nozīme.
Retās un izzūdošās sugas vienlaikus ir ari modelis, pēc kura izstrādā metodes un paņēmienus, lai cilvēks varētu ātri iejaukties jebkuras sugas liktenī, sugas, kura pašreiz sastopama lielā skaitā, bet to vai citu iemeslu dēļ nākotnē var nonākt uz pilnīgas izzušanas robežas. Reto un izzūdošo sugu saglabāšanas stratēģijas pamatu un taktisko paņēmienu izstrādāšana tāpēc jāaplūko daudz plašākā aspektā, nekā varētu likties pirmajā brīdī. Nebūs pārspīlēts, sakot, ka patlaban reto un izzūdošo sugu pētīšana un to glābšanas stratēģijas un taktikas izstrādāšana izveidojušās par patstāvīgu dabas aizsardzības zinātnes novirzienu.
PSRS Likumā par savvaļas dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu paredzēti īpaši pasākumi reto un izzūdošo sugu aizsargāšanai. Tomēr daudzos gadījumos tradicionālie taktiskie aizsardzības paņēmieni (medību un zvejas aizliegums, dzīves vietu aizsardzība, ierīkojot rezervātus, liegumus u. tml.) tagad izrādījušies nepietiekami. Tāpēc Likumā (26. pantā) ierakstīts: «Lai saglabātu retās un izzūdošās dzīvnieku sugas, kuru atražošana dabiskos apstākļos nav iespējama, speciāli pilnvarotām dzīvnieku aizsardzības un izmantošanas regulēšanas valsts iestādēm jārūpējas (retinājums mans. — V. F. )par šo sugu dzīvnieku audzēšanai nepieciešamo apstākļu radīšanu.» Tas nozīmē tieši to, ka jāizveido speciālas audzētavasl Tādējādi reto un izzūdošo sugu audzēšana nebrīvē, tas ir, sprostos, ko vēl nesen mūsu zemē uzskatīja par zinātnieku dīkdienīgu izdomu, tagad kļuvusi pat dziv- nieku aizsardzības valsts iestāžu pienākumu.
Stājoties pie ģenētisko banku veidošanas mūsu zemē, mēs, dabiski, izmantojām pasaules praksē uzkrāto pieredzi. Tāda pieredze, lielā mērā ar Dž. Darela laimīgu roku, jau ir. Anglijā, Slimbridžā, darbojas lieliska ūdensputnu — gulbju, zosu, pīļu — audzētava, kurā no pilnīgas izzušanas izglābta Havaju zoss jeb nene (Branta sandvl- censis). Nelielajā Viskonsinas štata (ASV) pilsētiņā Barabu izveidota Starptautiskā dzērvju aizsardzības fonda audzētava, kurā audzē sevišķi retas dzērvju sugas. Kanādā, ASV un VFR darbojas speciāli centri plēsīgo putnu, galvenokārt lielā piekūna (Falco peregnnus), audzēšanai nebrīvē. Lieli sasniegumi iegūti Fazānu asociācijas audzētavā (Anglijā), kā arī Sandjego (ASV), Berlīnes (VDR), Vipsnei- das (Anglijā), Prāgas (ČSR) un citos zooloģiskajos dārzos. Un, protams, ārkārtīgi liela nozīme ir Dž. Darela izveidotajam un vadītajam zvērudārzam audzētavai Džersijā.
Arī mūsu zemē iegūta pozitīva pieredze. Daudziem droši vien būs zināms, kāda loma bija Pieokas terašu rezervāta audzētavai lieliskā dzīvnieka sumbra (Bison bonasus) paglābšanā no iznīcības. Tagad, kad pieņemts PSRS Likums par savvaļas dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu, audzētavu ierīkošana balstās uz kvalitatīvi jauna pamata. Pie mums jau izveidotas audzētavas dzērvju (Okas rezervātā), plēsīgo putnu (Kirgīzijas valsts medību saimniecībā), gorala (Nemorhaedus goial) (Sihotealina un Lazo rezervātos), džeirana (Gazella subguttiļrosa) un apkakles drofas (Chlamydotis undulata) (Buhāras audzētavā) savai- rošanai nebrīvē. Tiek plānots tuvākajā laikā ierīkot audzētavas dro- fām Askanija Novā, medību piekūniem (Falco gyrlalco) un lielajiem piekūniem Kazahijā, endēmiskajiem fazāniem Uzbekijā, frankolīniem Azerbaidžānā. Plāni lieli un interesanti, un tie tiks īstenotil Tagad pat grūti iedomāties, ka viss sācies ar atsevišķu entuziastu, pirmām kārtām Džeralda Darela, biklo iniciatīvu.