Jondalars turpināja sist vēl vairākas reizes. Eila pietiekami labi pārzināja darbarīku izgatavošanas procesu, lai nekavējoties noteiktu vīrieša meistarību. Viņš tālu pārspēja Eilas apgūto prasmi. Vienīgais cilvēks, kuru sieviete kādreiz bija redzējusi kaļam akmeni ar tādu pašu meistarību un pārliecību, bija Drūgs. Bet tā forma, kādu Jondalars piešķīra savam akmenim, nebija ne tuvu līdzīga nevienam darbarīkam, ko bija izgatavojis klana rīku meistars. Eila pieliecās tuvāk, lai labāk visu novērotu.
Jondalara kaltais akmens kodols ieguva drīzāk cilindrisku nekā ol- veida formu, bet arī ne tieši apaļu. Atskaldīdams krama gabalus no abām akmens pusēm, meistars veidoja šķautni, kas gāja pa visu cilindriskās formas akmens gabala garumu. Kad čaula pilnībā tika noskaldīta, šķautne vēl joprojām bija neapstrādāta un nelīdzena, un Jondalars nolika āmurakmeni, lai paņemtu masīvu briežraga gabalu, kas bija nocirsts zem pirmā žubura, lai tam netraucētu pārējie atzari.
Ar briežraga āmuru viņš atskaldīja sīkākus krama gabaliņus, lai šķautni iztaisnotu. Zelandoni meistars apstrādāja ari pašu akmens kodolu, bet neplānoja atskaldīt biezas plēksnes ar jau iepriekš izlemtu formu - tik daudz Eilai bija skaidrs. Kad Jondalars ar šķautnes formu beidzot bija apmierināts, viņš paņēma nākamo riku - to, kas jau iepriekš bija izraisījis jaunās sievietes ziņkārību. Arī šis rīks bija izgatavots no liela brieža raga daļas, tas bija garāks par iepriekšējo un nogriezts virs ragu žubura; no roktura stiepās divi ragu žuburi, un tā apakšējais gals bija nodrāzts smails.
Jondalars piecēlās kājās un ar kāju piespieda krama gabalu pie zemes. Tad novietoja žuburainā raga aso galu pie šķautnes, ko bija tik rūpīgi izveidojis. Viņš turēja augšējo zara žuburu tā, lai zemākais atrastos priekšā un izvirzītos uz āru. Tad ar smago, garo kaulu uzsita pa izvirzīto žuburu.
Smalkā šķautne atdalījās un nokrita. Tā bija tikpat gara kā akmens cilindrs, bet apmēram sestdaļas platumā no visa garuma. Jondalars pacēla to pret sauli un parādīja Eilai. Gaisma tam spīdēja cauri. Šķautne, ko viņš bija tik uzmanīgi veidojis, stiepās no rīka centra ārējās malas visā garumā, un tai bija divas ļoti asas malas.
Ar brieža raga smailā gala novietošanu tieši tajā vietā uz krama, kur tas bija nepieciešams, viņam nebija tik uzmanīgi jānomērķē vai tik tuvu jāizmēra attālums. Sitiena spēks tika mērķēts tieši tur, kur viņš to vēlējās. Un, sadalīts starp diviem elastīgiem mērķiem - kaula āmuru un raga sitamo -, sitiena spēks neizraisīja nekādu izliekumu. Asmens bija garš un šaurs, un vienmērīgi plāns. Tā kā meistaram nebija precīzi jāaprēķina izdarītā sitiena spēks, viņš daudz labāk varēja kontrolēt darba rezultātu.
Jondalara krama apstrādes metode bija revolucionārs uzlabojums, bet tikpat svarīga kā iegūtais asmens bija arī plaisa, kas palika akmens kodolā. Viņa izveidotā bija pazudusi. Tā vietā bija izveidojusies gara grope, kurai katrā pusē atradās pa vienai šķautnei. Tāds ir bijis šīs rūpīgās iepriekšējās sagatavošanas mērķis. Meistars pārvietoja sitamā rika galu tā, ka tas atradās virs vienas no jauniegūtajām šķautnēm, pēc tam ar kaula āmuru uzsita vēlreiz. No akmens gabala atšķēlās vēl viens garš un šaurs asmens gabals, atstādams krama kodolā vēl divas šķautnes. Tādējādi atkal pārvietojot sitamo virs citām izveidotajām šķautnēm, viņš noskaldīja nākamo aso gabalu un izveidoja jaunas gropes un šķautnes.
Kad meistaram izbeidzās lietojamais materiāls, viņam priekšā rindā bija salikti nevis seši, bet gan divdesmit pieci asmeņi - četrreiz vairāk iegūti no tāda paša akmens daudzuma ar četrreiz vairāk izveidotām gropēm. Asmeņi bija gari un tievi, ar īpaši asām malām, tie bija paredzēti lietošanai kā griežamie instrumenti, bet tas nebūt vēl nebija galaprodukts. Tālāk tie tiks pielāgoti daudzējādām funkcijām, galvenokārt citu riku izgatavošanai. Atkarībā no krama gabala formas un kvalitātes ar tik progresīvu metodi no tāda paša lieluma krama gabala varēja iegūt ne tikai četras, bet gan sešas vai septiņas reizes vairāk darbarīku sagatavju. Jaunā metode ne tikai deva meistaram lielāku kontroli pār viņa darbu, bet ari nepārspējamas priekšrocības viņa ļaudīm.
Jondalars paņēma vienu asmens sagatavi un pasniedza to Eilai. Ar īkšķi viegli pieskaroties asmenim, sieviete pārbaudīja tā asumu, izdarot nelielu spiedienu, pārbaudīja tā izturību un pagrieza otrādi. Galos tas bija nedaudz izliekts - tāda bija krama īpatnība bet pats ievērības cienīgākais bija garais, plānais asmens. Eila izstiepa roku un vēroja, kā tas šūpojas uz savas ieliektās muguras. Tomēr asmens forma neierobežoja tā funkcijas.
- Jondalar… šis ir… es nezinu, kā lai to pasaka. Tas ir brīnišķīgs… nozīmīgs. Tu izgatavoji tik daudz… Tu taču neesi vēl beidzis, vai ne?
Meistars pasmaidīja. - Nē, neesmu gan.
- Tie ir tik plāni un smalki - vienkārši skaisti. Tomēr šie asmeņi var vieglāk salūzt, bet, ja to malas pielīdzinātu, tie varētu kļūt par teicamiem kasīkļiem. - Eilas praktiskais prāts jau iztēlojās šīs sagataves par darbarīkiem.
- Jā, un, tāpat kā tavējie, tie kļūs par labiem nažiem, tomēr es vēl gribētu tiem pielikt iedzītni spaliem.
- Es nezinu, kas ir iedzītnis.
Jondalars paņēma rokās asmeni, lai izskaidrotu. - Varu padarīt šī asmens aizmugurējo daļu neasu un izveidot galu, tad man būs nazis. Ja uzspiežot atskaldīšu pāris plēksnīšu no iekšmalas, tad man pat varbūt izdosies iztaisnot ieliekumu. Pēc tam apmēram asmens vidusdaļā, atkal izmantojot spiedienu, nolauzīšu malu un izveidošu izcilni, un apakšējā galā atstāšu zobu - tas būs iedzītnis.
Viņš paņēma mazu briežraga gabaliņu. - Ja pareizi ielikšu iedzītni kaula gabalā, kokā vai šādā brieža ragā, nazim būs spals. Nazi ir ērtāk lietot, ja tam ir spals. Ja brieža ragu kādu mirkli pavāra, tas piebriest un kļūst mīksts, un pēc tam iedzītni var iedabūt iekšā pašā vidū, kur rags ir mīkstāks. Kad rags izžūst, tas ap iedzītni saraujas un stingri sacietē. Bieži vien tas ilgu laiku turas bez aptīšanas vai līmes.
Eila bija sajūsmā par jauno metodi un vēlējās to pati izmēģināt, kā allaž bija darījusi pēc tam, kad bija vērojusi Drūgu strādājam, bet sieviete nebija pārliecināta, vai tas nebūs Jondalara paražu vai tradīciju pārkāpums. Jo vairāk viņa uzzināja par viņa ļaužu tradīcijām, jo mazāk tās izprata. Jondalaram nebija iebildumu pret viņas medīšanu, bet varbūt viņam nepatiks, ja Eila izgatavos viņa darbarīkus.
- Es gribētu pamēģināt… Vai jums… ir pretenzijas, ja sievietes izgatavo darbarīkus?
Eilas jautājums Jondalaru iepriecināja. Lai pagatavotu tādus rīkus, kā gatavoja Eila, bija nepieciešama prasme. Vīrietis bija pārliecināts, ka pat pašam labākajam darbarīku meistaram viss nesanāk ar vienlīdz labiem rezultātiem, tomēr pat paši sliktākie paraugi var izrādīties lietojami - pat netīšas uzsišanas rezultātā pa krama gabalu parasti dažus gabalus var izmantot. Jondalars būtu sapratis, ja Eila censtos aizstāvēt savu metodi. Bet viņa par labāku atzina Jondalara metodi - šo lielo sasniegumu - un gribēja to izmēģināt. Meistars domāja, kā viņš pats justos, ja kāds viņam būtu parādījis tik radikālu uzlabojumu.
"Es to droši vien gribētu iemācīties," viņš noteica pie sevis ar sāju smaidu.