Izvilkusi nūju saišķi, uz kuriem katru dienu bija izdarījusi atzīmi, jaunā sieviete to atsēja un izklāja sev priekšā.
- Kas tas ir? - vīrietis brīnījās.
- Tu gribēji zināt, cik ilgu laiku esmu šeit dzīvojusi. Nezinu, kā tev to pateikt, bet, kopš atradu šo ieleju, katru vakaru šajās nūjās iegriezu vienu robiņu. Esmu šeit pavadījusi tik daudz dienu, cik uz nūjām ir iegrieztu robiņu.
- Vai tu zini, cik daudz robiņu tur ir?
Eila atcerējās savu vilšanos, ko bija izjutusi, kad jau iepriekš bija centusies tikt skaidrībā ar iegrieztajiem robiņiem uz nūjām. - Tik, cik tur ir, tik ir, - viņa atbildēja.
Ieintriģēts Jondalars paņēma vienu no nūjām. Eila nemācēja skaitļus, tomēr viņai par tiem bija kāda sajēga. Pat visi Zelandoni cilts ļaudis tos nesaprata. Skaitļu varenā maģija nebija lemta visiem prātiem. Zelandoni viedais virs bija kaut ko Jondalaram iemācijis un izskaidrojis. Viņš neizprata visu skaitļu maģiju, bet zināja daudz vairāk par tiem, kam skaitļi nebija aicinājums. Kur Eila bija iemācījusies izdarīt atzīmes uz nūjām? Kā gan kāds, kas uzaudzis pie plakangalvjiem, var kaut ko saprast par skaitļiem?
- Kā tu to iemācījies?
- Krebs man to parādīja. Tas bija tik sen, kad vēl biju maza meitene.
- Krebs? Vai tas bija vīrietis, pie kura pavarda tu dzīvoji? Viņš zināja, ko tie nozīmē? Tātad viņš neizdarīja tikai vienkāršas atzīmes?
- Krebs bija… mogurs… svēts vīrs. Klans paļāvās uz viņu, lai zinātu īsto laiku noteiktām ceremonijām - tādām kā vārda došanas dienas vai klanu Sapulce. Tieši šādā veidā viņš to zināja. Nedomāju, ka Krebs apjauta, ka es kaut ko no viņa skaidrotā sapratu, to saprast ir grūti pat moguriem. Viņš man to izstāstīja, lai neuzdodu pārāk daudz jautājumu. Pēc tam viņš man pieteica vairs nekad tādus jautājumus neuzdot. Vēlāk, kad biju jau vecāka, Krebs mani reiz pieķēra, atzīmējot mēness cikla dienas, un ļoti par to sadusmojās.
- Tas… mog-urs, - Jondalaram bija grūti šo vārdu izrunāt, - tātad viņš bija cienījams vīrs - tāds kā svētais, kā dziednieks?
- Es nezinu. Tu šo vārdu lieto, kad runā par tiem, kas dziedē citus. Mogurs nebija dziednieks. Iza pārzināja augus un zālītes - viņa bija zāļu sieva. Mogurs pārzināja garus. Viņš palīdzēja Izai ar tiem sazināties.
- Dziedniekam var būt ari citi talanti; tas ir cilvēks, kas atsaucies Mātes aicinājumam Viņai kalpot. Dažiem no šiem cilvēkiem nav nekādu īpašo talantu, tikai liela vēlēšanās Viņai kalpot. Viņi var sarunāties ar Māti.
- Krebam piemita citas spējas. Viņš bija pats augstākstāvošais un varenākais. Viņš varēja… viņš mācēja… es nezinu, kā to visu izskaidrot.
Jondalars pamāja. Nebija viegli ari izskaidrot viņam pazīstamo dziednieku spējas, tomēr šie cilvēki bija arī īpašu zināšanu glabātāji. Viņš atkal pievērsās nūjiņām. - Ko šis te nozīmē? - Jondalars pajautāja, norādīdams uz papildu izdarītajām atzīmēm pie robiņiem.
Eila nosarka. - Tās… tās ir… manas sieviešu dienas, - viņa atbildēja, meklēdama veidu, kā to izskaidrot.
Klana sievietēm menstruāciju dienās bija jāizvairās no vīriešiem, un vīrieši šajās dienās pilnīgi viņas ignorēja. Sievietes cieta no daļējas atstumtības - sievietes lāsta, jo vīrieši baidījās no mistiskā dzīves spēka, kas sievietēm deva iespēju radīt jaunu dzīvību. Tas piepildīja sievietes totēma garu ar īpašu spēku, kas cīnījās ar apaugļojošo vīrieša totēma būtību. Kad sieviete asiņoja, tas nozīmēja, ka viņas totēms bija uzvarējis un bija aizvainojis vīrieša totēma garu - bija to izmetis ārā. Neviens vīrietis sieviešu menstruāciju laikā nevēlējās, lai viņa totēma gars tai laikā tiktu iesaistīts cīņā.
Bet drīz pēc tam, kad viņa bija atvedusi Jondalaru uz alu, Eila nostājās dilemmas priekšā. Kad viņai sākās asiņošana, Eila nevarēja strikti no vīrieša norobežoties, jo viņa dzīvība karājās mata galā un viņu bija nepieciešams visu laiku uzmanīt. Tolaik viņai bija jāpārkāpj klana stingrie noteikumi. Vēlāk tādās reizēs Eila centās ar viņu kontaktēties pēc iespējas mazāk, bet sieviete nespēja no viņa izvairīties, jo viņi tikai divatā dzīvoja alā. Tāpat viņa tajā laikā nevarēja tikai pievērsties sieviešu darbiem, kā tas bija pieņemts klanā. Šeit nebija citu sieviešu, kas varētu ieņemt viņas vietu. Viņai bija jāmedī, lai apgādātu vīrieti, un Jondalars gribēja, lai Eila kopā ar viņu ietur maltītes.
Vienīgais, ko Eila varēja darīt, lai saglabātu kādu šķietamību par sievietes pieklājību, bija izvairīties par šo tematu runāt un vienatnē par sevi parūpēties, lai padarītu šo faktu tik neuzkrītošu, cik vien iespējams. Tad kā lai viņa tagad atbild uz Jondalara jautājumu?
Bet vīrietis pieņēma viņas atbildi bez nekādām acīmredzamām bažām vai pārmetumiem. Eila vispār nemanīja nekādas pazīmes, ka tas Jondalaru uztrauktu.
- Vairums sieviešu to kaut kā atzīmē. Vai tev to iemācīja darīt Krebs vai Iza? - viņš painteresējās.
Eila nolieca galvu, lai slēptu savu apmulsumu. - Nē, es to darīju pati, lai zinātu. Es negribēju, ka tādās reizēs, kad atrodos tālu prom no alas, tas mani pārsteidz nesagatavotu.
Vīrieša saprotošais galvas mājiens Eilu pārsteidza. - Sievietes izdomājušas stāstu par skaitāmajiem vārdiem, - viņš turpināja. - Viņas stāsta, ka Mēness - Lumi - ir Lielās Zemes Mātes mīļākais. Tajās dienās, kad Doni asiņo, Viņa nedalās Baudas veltē ar savu mīļāko. Tas Lumi sanikno un aizvaino viņa lepnumu. Tad viņš aizgriežas no Viņas un paslēpj savu gaismu. Bet viņš ilgi nespēj to izturēt. Lumi kļūst vientuļi, viņam pietrūkst Mātes siltās, pilnīgās miesas, un viņš atgriežas, lai uz Māti palūkotos. Tajā laikā Doni ir apbēdināta un uz Lumi neskatās. Bet, kad viņš apgriežas apkārt un visā savā krāšņumā pārlej Viņu ar savu gaismu, Māte vairs nespēj viņam pretoties. Viņa atkal atveras Lumi, un abi ir laimīgi.
- Tieši tāpēc vairums Viņas svētku notiek pilnmēness laikā. Sievietes saka, ka viņu fāzes saskan ar Mātes cikliem - viņas šo asiņošanas laiku sauc par Mēness laiku, un, vērojot Lumi, var noteikt, kad tas ir gaidāms. Viņas saka, ka Doni iedevusi viņām skaitāmos vārdus, lai zinātu, kad Mēness paslēpjas aiz mākoņiem; tagad tas tiek izmantots daudzos nozīmīgos veidos.
Kaut arī Eila bija samulsusi, dzirdot vīrieti tik ikdienišķi runājam par sievietes intīmajām lietām, viņu šis stāsts ļoti sajūsmināja. - Dažkārt arī es vēroju mēnesi, - viņa atzinās, - bet es atzīmēju robiņus arī nūjā. Kādi ir tie skaitāmie vārdi?
- Tie ir… vārdi atzīmēm uz tavām nūjiņām, kurus lieto dažādiem gadījumiem. Tie tiek lietoti, lai noteiktu skaitu… it visam. Tie var izteikt, cik izlūks ir redzējis briežu vai cik dienu attālumā ganāmpulks atrodas. Ja tas ir liels dzīvnieku bars, kā bizoni rudeni, tad viedajam vīram, kas māk īpašā veidā izmantot skaitāmos vārdus, ir jāizlūko ganāmpulks.
Caur sievietes apziņu izstrāvoja apslēptas paredzēšanas izjūtas; viņa gandrīz vai visu saprata, ko vīrietis bija domājis. Viņa jau bija tuvu tam, lai rastu atbildes uz tiem jautājumiem, kurus iepriekš nebija izpratusi.
Garais, blondais vīrietis nopētīja kaudzi ar apaļiem vārāmajiem akmeņiem un iegrāba tos abās rokās. - Es tev parādīšu, - viņš piedāvāja. Viņš salika akmeņus rindā un, uz katru no tiem pēc kārtas norādot, sāka skaitīt: - Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi…
Eila viņu vēroja ar pieaugošu satraukumu.