- Tieši tāpēc vīrietis to dara, lai sieviete tā justos un lai pats tā justos. Tieši tāpēc es gribu tev pieskarties, sniegt baudu tev un arī pats sev. Tā ir Mātes Baudas velte, ko Viņa sniedz saviem bērniem. Viņa mūs radīja, lai mēs šo baudu iepazītu, un mēs Viņu godinām, Viņas velti pieņemot. Eila, vai ļausi man sniegt Baudas velti tev?
Jondalars skatījās Eilā. Jaunās sievietes zeltainie mati, izjukuši uz zvērādas, iekļāva viņas seju. Viņas ieplestās acis, dziļas un maigas, dega ar slēptu liesmu un šķita asaru pilnas, it kā jebkuru bridi tās varētu iet pāri malām. Kad Eila pavēra muti, lai atbildētu, tā notrīcēja; viņa neatbildēja, bet pamāja.
Vīrietis noskūpstīja vienu aizvērto aci, tad otru un pamanīja asaru. Ar mēles galiņu viņš izgaršoja sāļo pilienu. Atvērusi acis, Eila pasmaidīja.
Noskūpstījis viņas degungaliņu, tad muti un katru krūtsgaliņu, Jondalars piecēlās kājās.
Sieviete vēroja, kā viņš pieiet pie pavarda un noņem no uguns uz iesma uzdurto cepeti un pagrūž lapās ietītās saknes prom no oglēm. Neko nedomādama, Eila gaidīja to, ko pati nezināja. Vīrietis bija licis viņai justies tā, kā viņa nekad nespēja iedomāties, ka viņas ķermenis var tā justies; viņā bija pamodusies neizskaidrojama iekāre un ilgas.
Ielējis krūzītē ūdeni, Jondalars to atnesa pie guļvietas. - Negribu, lai kaut kas mums traucētu, - viņš paskaidroja, - domāju, ka tu varbūt gribi padzerties.
Eila noraidoši pašūpoja galvu. Iedzēris malciņu, Jondalars nolika krūzīti malā, tad, atraisījis gurnauta saiti, palika stāvam, skatīdamies uz sievieti; viņa iespaidīgais loceklis bija piebriedis un sacēlies. Eilas acīs varēja lasīt vienīgi uzticību un vēlēšanos, tajās nebija ne miņas no bailēm par iespaidīgo locekļa izmēru, kas dažkārt parādījās jaunākās sievietēs un arī vairs ne tik jaunās, kad viņas to pirmoreiz bija ieraudzījušas.
Apguļoties blakus Eilai, Jondalara acis veldzējās sievietes daiļumā. Viņas mati - mīksti, kupli, krāšņi; acis - dziļas un gaidošas; lieliskais augums - viss šajā skaistajā sievietē gaidīja viņa pieskārienu, viss gaidīja, lai viņš atmodina viņā tās izjūtas, kuras viņš zināja tur esam. Vīrietis gribēja pēc iespējas ilgāk izbaudīt šo pirmo Eilas iepazīšanu. Šobrīd viņš jutās daudz vairāk uztraucies, nekā jebkad bija bijis Pirmās baudas rituāla laikā, atrodoties kopā ar tikko izveidojušos sievieti. Eila nezināja, ko gaidīt; neviens to viņai nebija gari un plaši izskaidrojis. Agrāk viņa bija tikusi vienīgi rupji izmantota.
"Ak, Doni! Palīdzi man visu izdarīt pareizi," Jondalars nodomāja, uz brīdi sajuzdams, ka drīzāk uzņemas milzīgu atbildību nekā ar priecīgu prātu nododas Baudas veltei.
Eila gulēja mierīgi, sievietei ne muskulītis nenodrebēja, tomēr viņa trīsēja. Viņa jutās tā, it kā jau veselu mūžību būtu gaidījusi kaut ko, ko nespēja izskaidrot un vārdos aprakstīt, bet ko šis vīrietis varēja viņai sniegt. Jau viņa acis vien spēja ielauzties dziļi sievietes dvēselē; viņa nespēja izskaidrot pulsējošo, trīcošo sajūtu, ko izraisīja viņa roku, mutes un mēles pieskāriens, tomēr Eila ilgojās saņemt vēl vairāk. Viņa sajutās tā, ka kaut kas nav pabeigts un izdarīts līdz galam. Kamēr Jondalars nebija viņai ļāvis izbaudīt garšu, sieviete savu izsalkumu nebija apzinājusies, bet, tiklīdz tas radās, to vajadzēja apmierināt.
Kad vīrieša acis bija pietiekami piesātinājušās ar sievietes kailumu, Jondalars tās aizvēra un atkal viņu noskūpstīja. Eilas mute bija pavērta un gaidoša. Viņa iesūca vīrieša meklējošo mēli savā mutē un piesardzīgi izmēģināja darboties ar savu mēli. Jondalars pacēla galvu un iedrošinoši uzsmaidīja. Vīrietis pielika pie lūpām bagātīgu, krāšņu sievietes matu šķipsnu un ar seju iejaucās biezajā, mīkstajā, zeltainajā matu kronī. Noskūpstījis viņas pieri, acis un vaigus, Jondalars gribēja iepazīt viņu visu.
Viņš sameklēja sievietes ausi, siltā elpa no jauna lika viņas augumam patīkami ietrīsēties. Paknibinājis auss ļipiņu, vīrietis to pasūca. Jondalars atrada jutīgos nervu galiņus uz Eilas kakla un rīkles, kas izraisīja patīkamas trīsas auguma iekšpusē tajās vietās, kur neviens nekad nebija vēl pieskāries. Vīrieša lielās, ekspresīvās un jutekliskās rokas viņu glāstīja un pētīja, pieskārās zīdainajiem matiem, vaigam un zodam, apvilka plecu un roku līnijas. Sasniedzis Eilas roku, Jondalars pielika to pie lūpām, noskūpstīja plaukstu un noglāstīja katru pirkstiņu, tad turpināja glāstīt rokas iekšpusi.
Sievietes acis bija aizvērtas, izbaudīdamas ritmiskos sajūtu uzplūdus. Viņa siltā mute sameklēja rētiņu kakla bedrītē, tad brauca zemāk starp krūtīm un apvilka vienas krūts kontūru. Ar mēli iezīmēdams arvien mazākus apļus un sasniedzis krūtsgaliņa aplīti, vīrietis sajuta, ka Eilas ādas struktūra mainās. Sieviete noelsās, kad viņš iesūca krūtsgaliņu mutē, un Jondalars pats sajuta cirkšņos pulsējam karstuma vilni.
Glāstot katru krūti, viņa roka pieskaņojās mēles kustībām un pirksti atklāja, ka krūtsgaliņš ir ciets un izslējies. Sākumā viņš to maigi pasūca, bet, kad Eila sniedzās viņam pretim, vīrietis sāka sūkt stiprāk. Viņa smagi elpoja un klusi vaidēja. Vīrieša elpa pieskaņojās sievietes vēlmei; viņš nebija pārliecināts, ka spēs vēl ilgāk noturēties. Pārtraucis Jondalars atkal paskatījās uz Eilu. Viņas acis bija aizvērtas un mute pavērta.
Viņš gribēja viņu visu, visu un uzreiz. Piespiedies viņas mutei, vīrietis iesūca Eilas mēli savā mutē. Atlaižot to, arī Eila, sekojot viņa piemēram, iesūca viņa mēli un sajuta vīrieša karstumu. Sameklējis atkal sievietes kaklu, viņš vilka mitrus apļus ap otru piebriedušo krūti, līdz sasniedza krūtsgaliņu. Alkdama un trīsēdama Eila tiecās viņam pretim, un viņš atbildēja ar ciešu apskāvienu.
Jondalara roka glāstīja Eilas vēderu, gūžas, tad nonāca pie iekšstilba. Sievietes stingrie muskuļi nedaudz saspringa, tad atbrīvojusies viņa paplēta kājas. Jondalars noglāstīja tumši zeltaino matiņu pauguriņu un sajuta siltu miklumu. Viņu pārsteidza paša spēcīgais atbildes trieciens cirkšņos. Cīnoties atgūt savaldību, viņš saglabāja mieru un gandrīz to atkal zaudēja, kad sajuta savā rokā vēl vienu mikluma uzplūdu.
Atstājis krūtsgaliņu, viņš ar roku apļoja sievietes vēderu un nabu. Sasniedzis pauguriņu, viņš paskatījās Eilā. Viņa saraustīti elsoja, sievietes mugura izliecās un gaidās saspringa. Viņa bija gatava. Noskūpstījis kaunuma pauguriņu, viņš sajuta sprogainos matiņus un noslīdēja zemāk. Eila trīsēja, kad vīrieša mēle šaurās atveres augšdaļā atrada mazo izcilnīti, viņa iekliegdamās palēcās un pēc tam vaidot atkrita atpakaļ.
Kad viņš mainīja pozu un ar muti ieslīdēja starp sievietes kājām, Jondalara loceklis nepacietībā dedzīgi pulsēja. Pavēris ieloces, Jondalars ilgi un maigi tās izgaršoja. Eila vairs nedzirdēja, kādas skaņas pati izdod, jo bija pazudusi negaidītos izjūtu uzplūdos, kas strāvoja viņai cauri, kad vīrieša mēle izpētīja katru ieloci un krunciņu.
Lai savaldītu savu arvien pieaugošo vajadzību, Jondalars koncentrējās vienīgi uz Eilas baudu, sameklēja klitoru, kas bija mazs, bet pats baudas centrs, un sāka to stingri un ātri apļot. Kad sieviete locījās un elsoja no tādas ekstāzes, kādu nekad agrāk nebija izjutusi, vīrietis baidījās, ka ir sasniedzis paškontroles robežu. Ar diviem garajiem pirkstiem viņš iegāja miklajā atverē un no iekšpuses paspieda.
Pēkšņi Eila izlieca muguru un iekliedzās, Jondalars izgaršoja jaunu mikluma uzplūdu. Sievietes rokas sažņaudzās dūrēs un atlaidās, neapzināti izdarīdamas konvulsīvas aicinošas kustības, kas pielāgojās viņas spazmatiskajai elpošanai.