- Tātad SIU sistēmā tev ir savs lietotājas profils?
Šadi viena roka satverami ieroči tomēr ir gaužam smagi, un es tēmējot saku pagurt, dzirdēdama jau kadu divdesmito jautajumu.
- Galu gala, par ko ir runa?
-Melanij…
- Kristus dej, par ko ir runa? Svešais jau vera muti, bet es pamaju ar ieroča stobru, un viņš apklusa. O, kada vara! Esmu spēlējusi miljardiem šādu spēļu. Vai esmu aizpildījusi tajas prasītos lietotājās profilus? Protams. Vai atminos visas detaļas, ko tajas piemineju? Ne. Jau gadiem neesmu pieslegusies SIU. Un piedod, ja tu man izklausies mazliet ķerts.
- Cik sen neesi?
Kada dīvaina iemesla pec tiešam likās, ka viņu tas satrauc.
- Ja, galu gala, vai tur kas slikts?
- Iedomājos, ka tu spele regulāri.
Šaja mirkli totāls pārsteigums parmaca visas bailes, tomēr kartības labad turpināju temet uz puisi ar viņa paša ieroci. Nemaz nepazīstu Ādamu, kas izgudrojis šo spēli, piebildu. Kada stulbuma pec tu ta esi iedomājies?
-Tāpēc, ka šoreiz tu esi mērķis, līdzīgi ka tas medz notikt virtualaja vide, viņš paskaidroja, šausmīgajiem vārdiem trāpot mani ka spēriens pakrūte. Un es esmu nolīgts, lai tevi aizsargatu.
14
» htlp:/avww.playsurvivewin.com«<
SPĒLĒ. IZDZĪVO. UZVARI
>»LAIPNI AICINĀM ZIŅOJUMU CENTRĀLĒ«<
SPFI FTAJA ZIŅOJUMS:
ZIŅOJUMA NR. A-0001
Aizpildījis: Lusis
Tēma: Spele uzsāktā
Atskaite:
* Mērķis sasniegts un sutijums nodots. Mērķis izsekots līdz vietai, kas nav reģistrēta ka pastāvīgā dzīvesvieta, «parametrus skal. datubāzē»
* Izmantots nereģistrets aprīkojums.
* Mērķis paudis atteikumu piedalīties spele.
* Pielietota brīdinājuma taktika.
»»Atskaites beigasc«
Sūtīt atskaiti Pretiniekam? »Jā« »Ne«
Viņu mērķis biju iesaistījies bēgot.
Lusis'1 pasniedzas pari galdam, lai paņemtu Djarum cigarešu paciņu, acis neatraudams no mirgojoša ekrana. Izbīdījis vienu no cigaretēm, viņš ieslidinaja to starp lupām, piešķila uguni no sudraba šķiltavām, kuras bija saņēmis ka davanu no vectēva pirms daudziem gadiem.
Viņa pirmā balva.
Viņš ļoti labi atminējās šo notikumu. Lai uzvarētu spele, viņš upurēja savu torni un karalieni, izmantojot spožo Ādolfa Ander-
sena 1853. gada stratēģiju. Šahs un mats. Viņam tolaik bija trīspadsmit, un tā bija pirmā reize, kad viņam izdevās sakaut veco viru. Bija pat grūti noticēt, ka tas izdevās. Divas nedēļas viņš bija pētījis, mācījies un spēlējis. Viņš bija praktizējies ar Evansa gambītu un izmēģinaja Alekhina aizsardzību. Beigu beigās viņš bija apspēlējis ikvienu puņķainu pārdrošnieku Delanijas koledžas šaha kluba, liekot viņiem ieberzt trulajas pierītes faktu, ka viņus pieveicis kads nepazīstams pirmkursnieks un ka sasitis viņu pakaļas zili melnas.
Stulbeņi tadi. Šie nebija ņēmuši viņu par pilnu, bet viņš zināja, ka vinnēs. Viņš vienmēr zināja, kad u/vares. Viņš bija dzimis, lai uzvarētu.
Viņš spēlē pret vectēvu lika iemīļota sporta elka parakstītu spēlēs laukuma soda kartīti, un vectēvs savukart lika uz savam sudraba šķiltavam. Speles gaita jaunietis pat nenosvida. Viņš nekad mūža nešķirtos no sava suvenīra. Un toreiz pat nebija īsta riska. Jau toreiz Lūsis apzinajas sev piemītošo speķu un prasmi un zina ja, ka savu dabūs. Viņš bija īpašs. Viņš bija gatavs.
Vel vairak viņam bija taisnība. Viņš izmantoja visus spožos gājienus, un drīz vien spele bija cauri. Kad l ūsis sakļāva pirkstus ap vēso nospodrināto sudraba priekšmetu, viņš zinaja, ka ir pats labakais. Un viņš tads bus vienmēr.
Jo vienmēr uzvarēs.
Viņš ieguva tikai un vienīgi uzvaras visu pēdējo divpadsmit gadu laika. Ne jau ruletē vai spēļu automātos, vai tamlīdzīgas maziem berniem domātas veiksmes spēlēs. īstas speles. Kur nozīme bija īstai prasmei.
Skolas gadus viņš bija pavadījis starp šaha klubu un futbola laukumu, nedodams ne plika graša par to, ka viņa "uzpumpētie" bezsmadzeņu komandas biedri šaha deļ uzskatīja viņu par "mīksto". Viņam bija ļoti skaidrs plāns, ko grasas darīt pec vidusskolas beigšanas. I’ar sportu viņam bija nospļauties, jebkura cita līdzvērtīga spēle bulu noderējusi tikpat labi. Viņam patika pats treniņu process. Viņam patika trenēt gan savu pratu, gan ķermeni. Justies pārliecinātam, ka reiz bus ideāli sagatavots. Kam tieši, to viņš nezinaja. Vismaz precīzi ne. Bet kaut kur slepas balva, kuras deļ visi šie treniņi bus ta vērti. Balva, ko iegūs tikai viņš.
Pat toreiz viņš spēja to sajust.
Viņš pat spēja to sagaršot. Saldais nektārs panakumu garša.
Ilgas vasaras nedēju nogales viņš pavadīja kopā ar vectēvu; šautene bija gatavība, ta gaidīja tikai īsto bridi, lai nogalinatu. Medības ari bija spēle. Mednieks un medījums. Un viņš vinnēja vienmēr.
Vecteva sirdsdraugi mēdza atzinīgi papliķet viņam pa muguru, kad abi ar vectevu bija pārradušies mājas ar svaigi nošauto medījumu. Papliķejuši pa muguru starp lāpstiņām, viņi allaž uzslavēja un apgalvoja, ka ieguvums ir to vērts. Vēlāk, kad vecie viri nolūkojās, ka viņš atvaž savu klēpjdatoru, lai iesaistītos ugunīga sacensība Chess Traps, Pitfalls & Szvindles, viņi izskatījās ieinteresēti, bet nekad nevīpsnāja. Viņš jau bija sevi pieradījis. Viņš nav nekāds memmesdēliņš.
Nebija nekāda īsta azarta spēlēt pret truliem, nesaprātīgiem dzīvniekiem. (»alu gala tie ta ari nekad pat nenojauta par speles esamību. Un tad viņš atrada sev jaunu, pietiekami izaicinošu aizraušanos. Nepagaja ilgs laiks, kad viņš bija sakavis ikvienu atsevišķu spēlētāju visas speles, ko varēja piedāvāt Siena, Hroderbund un tamlīdzīgie veidotāji. 1 )rīz vien arī tas bija apnicis, un, sasniedzis savu izlaiduma mācību gadu koledžā, viņš jau bija iesaistījies vairākspēlētaju Interneta spēju vidē. Viņš ātri un sekmīgi virzījās cauri visaugstākā līmeņa Anarchy-online, Eve, Doow un dučiem līdzīgu interneta spoļu. Paralēli viņš sekmīgi nokārtoja gala eksāmenus un saņēma beigšanas apliecību koledžā. Kad ierastas tikla vietnes bija izpētītas un sasniegta uzvara, viņš saka klejot tiklā, lai atrastu sev jaunu izaicinājumu. Diemžēl sekoja vilšanas. Noka jauna. Sasodīts! Nevienas labas jaunas speles. Katra ziņa nekas viņa meistarības līmeņa cienīgs. Nekas nebija viņa laika tēriņa vērts.
Elle, sasodīts, nekas nebija viņa cienīgs.
Un tad viņš TO atrada. Spēlē-lzdzivo-Uzvari. Viņš spēlēja jau divus gadus, izbaudīdams izaicinājumu, piedzīvodams nebijušu adrenalīna piepludumu, kad tika izsekots vai uzbruka pats.
Tomēr beidzot ari šī spele saka garlaikot.
Un tad viņa e-pasta ziņojumu vidu tika piesūtīta informācija par speles jauno versiju. Kāds anonīms sūtījums ar noteikumiem, un drīz pienaca ari paciņa, kura atradas šļirce…
Jauni noteikumi. Jauns izaicinājums. Un spriedze, kadu viņš vel nekad dzīvē nebija izjutis.
Piepeši spēles laukums bija visa Manhetena, viņš varēja izmantot īstus ieročus, nevis tikai virtuālus atdarinājumus. Līdzīgi ka tiešsaistes spēlē, viņa uzdevums un loma nesakas atrak, iekams Mērķis apzinajas un iesaistijas spēles norisē. Bet tikko viņa spēles mērķis to apjauta, spēle sākas un turpinājās tik ilgi, kamēr viņš Mērķi nogalinaja. Otrs noslēguma scenārijs Mērķis pirmais atklāja, kas ir medilajs vai kur slēpjas ari tie varēja but signāli pārtraukt spēli.