Kad Melānijā neizpratne sarauca uzacis, viņš paraustīja plecus. Skaitās, ka es tevi aizsargaju, vai ne? Pieņemu, ka tas nozīme arī to, ka man japiepumpe tevi pilnu ar C vitamīnu.
- Vitamīni un pareizs dienas režīms vairs neglābs manu dzīvību, Stnker, viņa paskaidroja, šūpodama roka zelta pulksteni.
- Luk, vienīga lieta, ar kuras palīdzību es ceru palikt dzīvajos. Varbūt man to ņemt un vienkārši noēst?
- Tev vajadzēs kādu smēri, ar ko to dabūt iekša, viņš ierosināja, maigi izņemdams pulksteni viņai no rokam. Turklāt tev tūdaļ piegādās tadu kvantumu ēdama…
- Ja, es maķenīt aizravos, viņa atteica, paraustījusi plecus. .
- Pieņemu, ka ari tu esi pietiekami izsalcis.
Meļa apzināti izvēlējās nepateikt, ka ši, iespējams, ir viņas pēdēja maltīte. Un ka viņa varbūt nekad vairs dzīva neizies no šis istabas.
Tomēr Strikeram bija tada sajuta, ka viņi abi doma par vienu un to pašu.
- Un tatad, viņa iesaka pārspīlēti optimistiskā tonī, ši istaba ir pat vel iespaidigaka, neka spēju iedomāties.
Kad Stnkers paraudzijas apkart, viņam ta nešķita. Daudz piesātinātu greznu krasu, smagi audumi, visur svaigi griezti ziedi. Peldmetelis, ko viņš bija pamanījis vannas istaba, bija patīkami maigs, bet bidē likās pilnīgi stulba ierīce. Viņam istaba bija tikai istaba un viss. Meļa toties bija acīmredzami pārsteigtā. Ja, laikam ir, viņš nepārliecināti novilka. Laikam tiešam iespaidīgi.
- I lei, vai tu neesi viens nepateicīgs radījums? Meļa smejoties ķircina ja.
' Tu mani ievaino tieši sirdi. Doma, man nav izkopta pietiekami laba gaume viesnīcu joma? Esi ieskatījusies, kada viņiem te vannas istaba? Tajā vannā varētu pat peldeties. Tici man. Šī ir apbrīnojama vieta.
Viņa pasmaidīja, tikai acis joprojām palika skumjas. Paldies, ka atvedi mani uz šejieni.
- Es to nedarīju talab, lai tu aši vien apgutu luksusa dzīvesveidu. Neaizmirsti, ka tev ir jadara darbs, japaveic uzdevums līdz galam.
- Mani piespiež, viņa pažēlojas, ievilka pilnus vaigus gaisa un ar nožēlu izpūta lauka, tad pievera acis. l’ulkstem ir jabut musu mekletajam atminējumam. Cialu gala iztrūkstošais stundu rādītājs nav ierasta pazīme, tomēr nespeju izprātot, ko tas viss varētu nozīmēt.
- Piecpadsmit minūtes slavas? Piecpadsmit minūtes likteņa? Strīkers ierosinaja. Kaut kads dīvains Endija Vorhola pakaļdarinajums?
- Varbūt. Redzi, man nav nekādās īpašas nojegas par mākslu un musu uzdevumiem, tomēr tiem vismaz, daļēji jabut saistītiem ar spēlētāja personību.
-Ceturksnis pari veselai stundai? Pazīstamais kods, kas lieto piecpadsmit ka atslēgas vardu? Populārais kriptologs, kam nebija vienas rokas?
- Interesanti ierosinājumi, tomēr es nezinu, ko ar tiem darīt.
- Un ja mes apskatītu ciparus pašus par sevi? Strikers ierosināja.
-Skaitļi viens un pieci ir pirmskaitļi.
- I’irma stunda, Strikers piedavaja. Bet es joprojām nesaprotu, ko tas varētu nozīmēt.
- Tas nozīme, ka esam nonākuši strupceļā, Meļa noteica, domas pārskriedama visam paveiktajam. Pilnīgi nezinu, vai esmu parak nogurusi vai ari slepkava ir parak gudrs, bet man galu gala nav ne mazakas nojegas, ko darīt vai kur meklet tālāk.
To pateikusi, viņa ierāpās viena no ērtajam divguļamajam gultam un piespieda pie krūtīm spilvenu. Vienīgais labais notikums ir tas, ka tu mani esi atvedis šurp. Vismaz varēšu nomirt siltā, smalkā vieta.
Strikera adamabols noraustijas. Viņš pazina Melu mazak par divdesmit četrām stundām, tomēr bija pieredzējis, ka viņai piemīt tik daudz speķa un radošas izdomas, it kā butu pazinis šo sievieti jau gadiem.
Tomēr šo vienu izpausmi viņš vel nebija pamanījis. Tas bija fatalisms. Un viņam gaužam nepatika, ka Meļa ta padevusies.
Spēris garu soli, viņš nostājās blakus Melai pie gultas. Saņēmis sievieti aiz roku locitavam, viņš uzvilka viņu stāvus. Mums izdosies atrisinat šo beidzamo miklu un uziet tev nepieciešamo antivielu, viņš stingri noteica.
- Slikti gan, ka tas neatrisinas manas problēmas.
- Nemuļķojies tagad, viņš teica, pacēlis Melānijas rokas un apvijis savas ap viņas vidukli. Strikers bija nolēmis ieradīt Melai visus pašaizsardzības paņemienus, ko viņa varētu likt lietā, ja nāktos cīnīties aci pret aci ar Lūsi. Pamēģini izrauties brīvība, viņš ierosinaja.
Viņas acis no brīnumiem iepletās: Atvaino, ko tu teici?
- I )od man vismaz trīsdesmit minūtes. Kamēr mes šeit tupam, gaidīdami, vai mus neapgaismos kada neatskarsta doma, gribu pārliecināties, ka tev pietiks makas cīnīties pretim un sevi aizsta-
vet, ja notiks sadursme par izdzīvošanu. Jau pati doma, ka Mēļai kads varētu nodarīt pari, iesvela nevaidamas dusmas. Tagad koncentrējies uz maniem paņēmieniem, tikmēr tava zemapziņa darīs savu darbu. Un tu pat nemanīsi, ka, vingrinoties fiziski, tavs prāts uzies atrisinājumu. To teikdams, viņš sapurinaja Melas rokas. Tagad pūlies izrauties.
- Striker…
- Pūlies. Izrauties.
- l aikam iestājusies šai dienai plānotā pašaizsardzības porcija, kas man jāpārcieš, viņa īgni vervelēja. Melānijā mazliet paraustīja rokas, domadama, ka viņš tapat vien palaidis tas vaļa. Viņam pat nebija īpaši jāpapūlas, lai Melu noturētu.
- Sasodīts, Mel, nu vismaz kaut nedaudz pamēģini!
- Kāpēc? Viņa atspiedās pret viņu pārsteidzoši spēcīgi, tomēr neizrāvās. Striker, viņš iešava lodi Toda galva. Pat deviņdesmit pašaizsardzības paņēmieni mani nepaglabs no lodes. Viss, ko mes te daram, ir stulbi nieki. Viņa atspiedas pret Strikeru vēlreiz no visa speķa, un šoreiz viņš atlaida viņas rokas.
- Ne, tas nav stulbi, viņš iebilda. Tev jabut gatavai cīnīties par sevi.
- Man jau esi tu, viņa atteica. Man viss bus kartība.
- Meļa, ar to nepietiek. Tev jaizmanto ikviena spēka priekšrocība, ko vien tu vari gul. Un es netaisos riskēt ne ar ko, kas varētu tevi pakļaut apdraudējumam. Vardi palika gaisa starp viņiem, un Strikers nožēloja, ka nebija spējis pateikt, cik daudz viņa tam nozīme.
Viņi saskatijas, un viņš piepeši pamanīja, ka Melānijās mirdzoši zilajas acis atblāzmo ta pali silta kvele, ko bija samanījis jau agrak.
- labi, sieviete beidzot piekrita, balsi ieskanējās zemāki toņi. Viņa aplaizīja lūpas, tas izskatijas tik pārsteidzoši aicinoši, ka iekāre ietriecas Stnkera asa ka nazis.
- Dievs… viņš noteica un pievilka Melāniju sev tuvāk, aptverdams rokam viņas plecus. Stnkeram pieliecoties tuvāk, mute atradās tieši pie viņas auss. Melas mati smaržoja tik svaigi ka upes vējš sajaukuma ar viņas kārdinošo ziedu šampūna aromatu. Dziļi ieelpojis, viņš apspieda savas izjūtas un koncentrējas
sakamajam. Pirmā macība: lode var paskriet garam. Un, ja uzbrucējs ir turpat netālu, var sekot tuvcīņa. Izdzīvošanas situācijā par ieroci var noderet gandrīz jebkura lieta: akmens gabals, talruņa klausule, pat tavi pirksti jebkas.
- Skaidrs, viņa nenoteikti paraudzījās apkārt, meģinadama ar skatienu aptvert istabu. Aha, modinātājpulkstenis. Varu mēģināt iebelzt ar to viņam pa pauri, vai ari apmest ap kaklu elektrības vadu un žņaugt.
- I ieliski, viņš uzslavēja. Tu loti labi uztveri to, par ko es runāju. Neaizmirsti, ka tu esi patiešam gudra un proti atrast izeju visas situācijās. Izmanto šis priekšrocības sava laba.
Viņš apvija sievietei rokas, ar vienu roku noglāstot plecus un slidinot plaukstu līdz kaklam, ar otru roku maigi pieskaroties krūtīm. Jau kadu laiku iepriekš viņa bija novilkusi un nometusi Stnkera žaketi uz gultas, un tagad plānais topiņš, kas vairak atklaja neka sedza, java sajust viņas smalka auguma pieskārienu.