Melas ada šķita tik maiga, un viņa vieglitem drebēja Stnkera rokas, ši sajuta darīja viņu vai traku, bet vajadzēja saņemties.
- Vai tu pati zini vēl kadu pašaizsardzības paņēmienu? viņš pavaicaja, pūlēdamies novērst domas no seksīgas situācijās un cenzdamies iegalvot sev, ka ši nu nav ta reize, kad pieļaujams ta uzvilkties. Viņam bija jāturpina iesāktais.
- Ja, es nedaudz gāju kursos, viņa atteica un,piebilda, nevarētu gan teikt, ka manas prasmes butu kaut cik nozīmīgas.
- Tev nav jābut vislabakajai, tikai pietiekami labai, lai tiktu galā, viņš iedrošināja. Iedomājies, ka es esmu Lūsis. Ko tu darīsi?
Viņa saķēra Stnkera roku, bet tikmēr viņš ar rāvienu pievilka sievieti sev vel tuvāk klat, ar otru roku apķēra viņas vidukli, pagriezdams tā, ka viņi abi nonāca viens otram ļoti tuvu. Melānijas auguma maigie izliekumi lieliski piekļāvās viņa trenētajam ķermenim, un šī sakļaušanas raisīja tādu slēptu uzbudinājumu, ka radīja pat sāpes.
- Es tikšu ar tevi gala, viņa pikti nosolījās, kamēr diezgan nesekmīgi pulējas izlauzt abas rokas no puiša stingra tvēriena. Kamēr viņi ta berzejās viens pret otru cīkstoties, Strikers juta, ka no uzbudinājuma pamazam zaudē kontroli. Viņš aizgūtnēm
kampa gaisu, meģinadams sakartot domas un pavēlēdams sev palikt ramam.
- Ne, šadi tev nekad neizdosies izrauties brīvība, viņš apgalvoja. Belz tieši ar savas kurpes papēdi pret uzbrucēja kaju. Ja tev paveiksies, ta tu vismaz apmulsinasi uzbrucēju tik daudz, lai tas pavājinātu tverienu un tu pagutu izmukt.
Melānijā precīzi izdarīja, ko no viņas prasīja Strikers pat piešķirtu viņai ieskaites punktus par labu uzdevuma izpildi -, kad asa, dedzinoša sape triecās caur viņa kajas pirkstiem, kur Melas sporta kurpju papēdis bija trāpījis tieša tēmējuma. Sasodīts! viņš nolamājās, kad aiz sapem atlaida tvērienu. Tieši tobrīd Meļa sparīgi atgrudas no viņa rokam un tika brīvība. Pagriezusies pret Strikeru, viņa savas mirdzošajas acis nespeja noslēpt uzvaras prieku. Man izdevās, man izdevās!
- Ja, nebija slikti, viņš vilcinoties piekrita, kad redzēja, kada prieka atblazma izgaismo viņas sejiņu. Nakamaja stundā man jāpaņem pārtraukums. Ja tev kājās butu bijušas augstpapēžu kurpes, es jau, iespejams, butu sakropļots.
-Ja, tas ir vel viens labs attaisnojums tadai modes kurpju kolekcijai ka manēja. Ikviens papēdis ir tik ass ka stilets un var kalpot līdzīgiem mērķiem ka negaidīts ierocis.
- Meļa, tici man, es nekad nesāktu strīdēties ar sievieti par viņas kurpju kolekcijas lietderību.
- Stnker, tad tu esi mans lips.
Vārdiem noskanot, tie it ka palika starp viņiem, acu skatieni sastapas, Melānijās lupas mazliet paveras…
-Meļa…
- Es… Es laikam tūlīt ieiešu duša, ja, tūdaļ, viņa piepeši samulsusi stostījās. Jasakarto domas, ka tu pirmīt ieteici. Varbūt mani pat piemeklēs kada vera ņemama ideja. Pa ceļam viņa atbrīvoja matus no gumijas, kas tos iepriekš saturēja zirgaste. Atlaidusi garo matu klājienu par pleciem, viņa devas tieši uz vannas istabu. Kad Melānija nozuda vannas istaba, Stnkera iztēli neatstaja vilinoši teli, kā viņa novelk blūzīti, matiem noklājot kailos plecus un krūtis. Tad sekoja aina par to, ka viņa novelk džinsus un biksītes un kaila dodas duša. Viņa iztēle turpināja uzburt ainas, ka ūdens līst par viņas gludo, maigo
ķermeni, visiem izliekumiem un parskalo adu kopā ar smaržīgu ziepju putam.
Viņš izmisīgi pieķeras vienam no ertajiem atpūtas kresliem un piespieda sevi apsesties taja. Ne, viņš to nedarīs, viņš spej saņemties, viņš nesekos viņai uz vannas istabu.
Kadu bridi nosēdējis klusuma, viņš vēlreiz uzmeta skatienu vannas istabas durvīm.
Bet tad Strīkers iedomājās, ka varbūt drošāk butu viņai turp sekot.
33
Aizveru durvis un atspiedu muguru pret tam no iekšpuses. Viss ķermenis smeldza un sauca. Ja, es gribēju nomazgaties duša, tomēr, ja pavisam godīgi negribeju tur atrasties vienatne. Gribēju ļauties ūdenim kopa ar Strikeru. Gribēju, lai viņš ienāktu pa tam durvīm un, atspiedis mani pret vannas istabas sienu, ta paņemtu priekša, ka vairs ne par ko citu man pat domāt negribētos. Un ne, mani nemodas ne mazaka vainas izjuta par to, ka iekaroju šo vīrieti. Man bija atlikušas laikam tikai divpadsmit stundas dzīves, kuru laika japagust atrast kaut kadu mītisku antivielu. Un man nebija ne mazakas idejas, kur tadu izraut, kurp doties un ko darīt talak. Spēju domāt tikai par to, ka ši varbūt ir mana pēdējā nakts zemes virsu, un vismaz dažas minūtes gribēju ļaut sev piedzīvot kadu baudu. Tīru, hedonisku un mežonīgu baudu.
Ja man jaizdziest, negrasījos pamest šo pasauli nemānāmi, bet ar salūtu ka raķete.
Atgriezu ūdens krānu un ļāvu ūdens strūklai tecet, kamēr tvaiks pamazam piepildīja vannas istabu. Atšņoreju un noāvu sporta kurpes, tad novilku zeķes, visbeidzot noģērbu an kreklu, džinsus un uzkaru tos uz, durvīm piestiprinātā pakarama, uz kura jau atradas grezns peld met elis. Saņemu dušu, un, sniegdamas pēc durvju roktura, ievilku elpu. Man vajadzēja pasaukt Stnkeni, laika bija tik maz, ka nebija vērts to zaudēt, grasījos atmest visu ieaudzinato kautrību.
Nošķirtība aiz dvieļa mani krušu galiņi gaidas bija stingri un pavērsti augšup. Tur viņš bija, otrpus durvīm, mus šķira tikai plāns koka gabals. Atveru durvis un…
Viņš stāvēju tieši ]>ie durvīm, ka grasīdamies ienākt. Viņa stingrais, kailais muskuļotais ķermenis gaidas sasprindzis, loceklis gatavība piebriedis. Satraukuma noriju siekalas, bet neatradu vārdus, ko tagad sacīt.
Par laimi, man tos nevajadzēja. Viņš panācās man pretim pari slieksnim, un es izkusu viņa rokas.
Ar klusam tīksmes elsām piespiedos viņa stingrajam, alkstošajam ķermenim.
- Meļa? viņš nočukstēja no kaisles piesmakuša balsi, un, dzirdēdama šo skaņu, jutu, ka saļimstu ceļgalos.
-Stnker… Metju… Ieelpoju viņa aromātu, tas bija tīkami intensīvs, un vilku viņu sev līdzi duša. Zinu, ka mums ir ļoti maz laika, bet es gribu… Man vajag…
Viņš uzspieda pirkstu man uz lupām. Ūdens šļācās mums pari, tomēr tvaiku karstums bija nieks salidzinajuma ar to kvēli, ko kaislība bija uzkurinājusi starp mums abiem. Zinu, viņš atbildēja, saņēmis plauksta manu krūti. Es pasteigšos. Bet tici man, Meļa, mums izdosies tikt līdz galam. Tagad nac tuvāk.
Un kalab nē? Vai tad es to negribeju? Galu gala, kura sieviete gan spētu atteikt šadā situācijā?
34
Ak. Mans. I )ievs.
Pilnīgi iztukšota, atlaidusies gulēju gulta, terpusies tikai puķaini maiga ja Pluza peld mētelī. Viss ķermenis bija apmierinājumā atslabis. Tomēr taja paša laika jutu, ka enerģija strāvo man cauri, piepildot ikvienu nervu un šunu argaidpilnu speķu.
Ooo!
Kad viss bija cauri, viņš bija mani noskalojis, uzmanīgi vadīdams dušas strūklu pa visu ķermeni. Viņš to darīja tik leni un melodiski, ka jutos ka debesīs.
Kadi bija ieguvumi? Mans prāts nu bija tukšs ka izslaucīts. Biju nomazgājusies un izbaudījusi visintīmāko masažu, kada vien iespejama. Mana pašpārliecinātībā bija atjaunojusies, atkal jutos dzīvības pilna.
Kodolīgi izsakoties, biju staigajoša seksa prieku reklāmā. Kas vel svangak, man tagad pietika spara un apņēmības tikt gala ar neatminamo kodu.
Stnkers bija piecēlies, kajas viņam bija tikai džinsi, ķermeņa augšdaļa kaila un ap roku aplikts pulkstenis. Viņš uz ceļgaliem turēja atvaztu Dženas klepjdatoru. Kad piecēlos, viņš, pacēlis galvu, man uzsmaidīja, un varu apzvērēt, ka no laimes atkal gandrīz vai izkusu.