Paceļu pulksteni gaisa aiz pulksteņķēdes un uzmanīgi to nopētīju, tomēr ši neskaidrība mani saniknoja aizvien vairak un vairak. Drīz vien nometu pulksteni uz galda, paķeru viesnīcas kancelejas papīru un rakstamo un steigšus uzmetu dažas rindiņas. Luk, ko es pierakstīju:
Pulkstenī "glabajas" atbildes.
Fakti par ļHilksteni:
Atrasts Circle Line "Ostas uguņu" izklaides brauciena.
1 1emļxlenas pulkstenis.
īstais dzelzceļa pulkstenis??
Vectēvs.
Aizmugure atverama. Zobrati un jūklis.
Nerāda \mreižu laiku.
Netikšķ?
:15
15
piecpa clsm it ka s??l?
SILI iegravējams korpusā.
Divi senāki datumi iegraveti pulksteņa aizmgure. Ļoti /»dzisuši. les/Jējams, ka briģina Igra vējumi.
Datumi: 14.Okt., 1880 (!!!!) un 15.janv., 1906 (nozīme???). Datumiem blakus atzīmēts C.P.R.R. ļWC
Pārējie uzraksti: Oneida (juvelieris?), sērijas numurs (izskatas mainīts).
Sasodīts, sasodīts, sasodīts.
Apspiedu sevi vēlēšanos saburzīt aprakstīto papīru un aizsviest to pari visai istabai. Ta vietā rūpīgi nogludināju un izklāju uz galda; vēlreiz parlasiju, velkot ar pirkstu līdzi katram ierakstam, katru nolasot pie sevis čukstus, cerība, ka beidzot uziešu kādu kopsaucēju.
Jutos pamuļķigi un satraukuma palēcos vai līdz griestiem, kad izdzirdu kadu klauvējam pie durvīm. "Apkalpošana numura," tur atskanēja.
Paldies tev, Dievmāte! Varbūt kads mazumiņš pārtikās ļaus manam smadzenem darboties veicīgāk.
Ta ka es tiešam biju pasutijusi gandrīz visu, ko varēja uziet ēdienkarte, pasutijumu piegadāja divi apkalpotaji, kas pa abiem iestūma ar musu ēdamo piekrautus ratiņus. Viņi izcēla dažadas paplates un noņēma traukiem siltuma apvakus. Viss izskatijas tik gards, ka pilnīgi žēl, ka man nebija pietiekamas apetītes.
- C.P.R.R. teicu Strikeram, kad viņš aizvēra savu tālruni un ielika to kabata. /VVC? Joprojām nekādu ideju?
- Iespējams, ka tie ir inspektora iniciāļi, varbūt, ka pulkstenis lietots desmitiem gadu? Dzelzceļa pulksteņiem vajadzēja radīt
perfekti pareizu laiku, tos regulāri pārbaudīja, un katru reizi par to atstaja atzīmi. Vai tu tiešam doma, ka tie ir daļa no musu uzdevuma?
Nezināju, ko domāt. Apšaubu to. Iespējams, ka tev taisnība. Tas atzīmes ir pietiekami senas. Atgriezos pie datora un ilgi veros ekrana, izmisīgi alkstot kadu gaišu domu. Neka. Saku skatīties uz pulksteni. Atkal neka. Visbeidzot sakauta pagriezos pret Slrikeru. Un ka ar tevi? Tu zvanīji, lai noskaidrotu ko vairak par automašīnu?
- Man ir draudzene, kas no šim lietam diezgan daudz ko saprot. Būšu viņai lielu pateicību paradā, jo viņa grasas pec mana luguma atgriezties biroja un šo to papētīt. Tikko bus ko noskaidrojusi, viņa man piezvanīs.
Piekrītoši pamaju, ta īsti nemaz neieklausīdamās. Patlaban biju ļoti iedziļinājusies pulksteņa pētīšanā, kaut gan nešķita, ka no ta bus kads vera liekams labums. Sakuma iedomājos, ka duša, nemaz nepieminot daudz intīmākās aktivitates ar masažu duša, būs ļāvusi man paraudzīties uz musu problēmu no jaunas perspektīvas. Bet bija acīmredzams, ka ne. Jo man joprojām trūka jelkadas noderīgas iedvesmas.
- Meļa? viņa roka ielavijas man aiz halata un pieskaras plecam. Viņam bija kada netverama maka nojaust, ko es vēlos. Ar otru roku maigi aptvēris manu otru plecu, viņš viegli saspieda rokas.
Pieveru acis un noputos, izbaudot maigo, nomierinošo pieskārienu ritmu uz savas kailas adas.
- Vai ar tevi viss kartība?
Gandrīz nevelejos atbildēt. Vispār negribēju vairs nekādus jautājumus. Gribēju tikai atbildes. Bet ar gribēšanu vien nepietika, tapec nosēdos taisnu muguru, nolēmusi piespiest savas domas darboties vajadzigaja virziena. Man viss bus labi. Patiešām, viss kartība.
Kadu bridi viņš mani uzmanīgi vēroja, it ka neticot ladai atbildei, tomēr drīz vien piekrītoši pamaja. Labi, lai ir, ka tu saki.
Par mani neraizējies. Mes izprātosim, ka tikt gala.
Apgājis galdam, viņš ieskatījās man sejā, tad noglastija vaigu ar plaukstu. Pieliecies Stnkers uzspieda skupstu manām lupām,
un kad jau gandri/, ieslīgu viņa rokas, cīnoties ar velmi pierunāt viņu atkal uzsākt mīlēties, lai vienkārši izmestu no galvas visu parejo ka nakts murgus, es saņēmos. Apzinājos, ka aizmiršanas nepadarīs musu stāvokli vieglāku. Un mums tomēr bija jastrada.
Ka par spīti šai situacijai, mans mobilais tālrunis piepeši iezvanījās, es atravos no skūpsta un metos pie atvilktnes, kura biju iemetusi tālruni, pārslēgtu balss pasta režīma. Ak, sasodīts! Parbaudiju zvanītāja numuru, tas nebija noradīts, tikai "neidentificēts numurs", tapec ar skubu iesledzu balss pasta ziņas, gatava noklausīties, kas zvanītajam bijis sakams.
Tā bija mana mate. Un spriežot pec fona trokšņiem, vecāki jau bija pilnas buras, malkojot jau neskaitamo mēriņu pēc kartas.
- Melanij? Ak, nolāpīts, negrasos runāt ar to tavu atbilžu automatu… Ja, klau, piedod, ka nepiezvanījām agrak. Laiks paskrēja nemanot. Tieši tagad mes braucam uz Longailendu, kur paliksim visu nakti, tomēr cieši norunājām brokastot kopa, kad atgriezīsimies pilsēta. Tieši vienpadsmitos. Hsam apmetušies Kārlaila viesnīcas 3618. numura… Vai, darga, uzgaidi mirkli. Tevs nule ierosināja, lai tiekamies bara. Labi, tad sarunats. Mīlu tevi, maza. Ata!
Tad viņa nolika klausuli, un es paliku blenžam uz savu tālruni, domas apsverot savas matēs pasīvi agresīvo uzvedību un tas iespaidu mana dzīvē. Tik tipiski viņai izšaut kadu neapstrīdamu komandu. Tikai vienreiz un bez iebildumiem. Varbūt es būtu vēlējusies, lai pavaica manu viedokli vai vismaz dod iespēju pārlūkot savu laika plānojumu. Ta vien likās, ka mātei nav saprotams es esmu patstaviga būtne, kam ir kada teikšana pašai par savu dzīvi.
Nometu tālruni uz galda un sastapos ar Stnkera noraidījumu tadai rīcībai.
- Tulīt ņem tālruni un zvani viņiem, lai nekavējoties taisas prom no Ņujorkas!
Nobālēju, iedomājusies, ka viņam ir pilnīga taisnība. Kamēr vien Lūsis piedalās spele, ari viņi bija apdraudēti. Varbūt ne tūlīt, bet gadījumā, ja izdzīvošu šīs pirmās divdesmit četras stundas, un es pilna merā gatavojos izturēt, Lūsis varēja mēģināt izmantot manus vecākus, lai mani izvilinātu un nogalinātu. Tas gan īsti neatbilstu datorspēlēs ierastajiem noteikumiem, bet mana gadījuma bija jabut gatavai uz visu. Nekad vel virtuālās speles neizmantoja spēlētāju vecākus, lai paplašinatu speles parametrus, tas nedereja ari par kādu līmeni, ko parvaret. Tomēr izmantot drauga navi parliecinašanai un iebiedēšanai, tas vien jau liecina ja, ka šī spele krietni atšķiras no visam man zinamajam. Un ir daudz briesmīgākā. Ja Lūsis uzsācis tik neželigu cīniņu, pilna mera varēju rēķināties, ka maniem vecākiem varētu tikt piegādāts spridzeklis, piemēram, pasta aploksne.
Ņemu tālruni un sakuma piezvanīju uz matēs mobila talruņa numuru, tad uz. teva. Abiem atstaju vienu un to pašu ziņu: "Tieciet prom no pilsētas; visu paskaidrošu velak." Neesmu gan pārliecinātā, ka viņi saņems šis ziņas, noteicu. Mate bija izteikusies, ka viņi aizmirsuši savu tālruņu uzlādētājus, un ļoti apšaubu, ka viņi zina, ka parbaudīt balss pastu no cita talruņa.
- Vai vari piezvanīt kadam no viņu draugiem?
- Man nav pat nojausmas, pie ka viņi paliek šaja viesošanas reizē.
-Tad mums jabridina viņi personīgi. Viņi viesojas ārpus pilsētas, vai ne? Tatad pagaidam viņi ir drošība.
Pamaju piekrizdama, uzskatot, ka viņa teiktaja ir liela jēga.
- Tatad mums ir vērts doties uz brokastīm un pierunāt viņus atstat pilsētu pēc iespejas dnzak. Jaizdoma kads nevainīgs iemesls. Kaut kas, kam viņi noticētu.