- Pāršķir bloknota lappuses, viņš ierosināja.
Un es to darīju. Sakuma neko jaunu nepamanīju, tikai tukšas dzeltenas lapas. Pāršķirstījusi vairakas, nonācu līdz bloknota beigām, un paša apakšēja stun manu uzmanību piesaistīja kaut kas
uztriepts ar tumšu tinti. Visu lapu apakšmala bija uztriepti nelieli ķiņķēziņi. Izrādījās, ka, atri pāršķirot lapas, varēju novērot, ka tie šķobās un kustas. Talak sekoja vesela lapa ar uzšvikātiem apļiem un zvaigznītēm. Daži pierakstīti tālruņu numuri bija izzīmēti ka trīsdimensionāli objekti. Tomēr starp visiem šiem paviršajiem uzskicējumiem manu uzmanību piesaistīja kaut kas vēl. Ias, ko man ārkārtīgi negribejās aplūkot tuvāk.
Viena stūri bija liela speles abreviatūra: SIU Pretējā stun mani iniciāļi: MLP
Aiz. pārsteigumā noriju siekalas, kļuvusi gluži vai mema.
- Ta. Liekas, ka sākam ko vairak noskaidrot par mūsu ienaidnieku, -Strikers sacīja. Saprotams, ka viņš negribeja izklausīties nelaipns, tikai pievērsās šim atklajumam no praktiskas puses. Vispār… kada gan tam nozīme. Viņa vardi mani joprojām graizīja ka ar nažiem.
- Ne, ta nevar but taisnība, turpināju apšaubīt. Šie zīmējumi te pamesti speciāli, lai mus uzvedinātu uz nepareizām pedam. Kads ir velejies, lai noticam, ka Tods… bet Tods nekad nevarētu… Vienkārši nespēju noticēt, ka Tods ko tadu spētu izdarīt.
- Varbūt ari ka ta, Strikers samiernieciski teica. bet…
- Tu netici, ka viņš nav pie vainas.
- Godīgi? Nezinu, kam tagad ticēt un kam ne. Ks tikai ļoti skaidri apzinos, ka ir kads, kas aizkulises parrauga visu šo šovu. Par to esmu vairak neka pārliecināts.
- Ks gribu dabūt roka šo leļļu viru, drūmi apgalvoju. Mana balss skanēja tik zemu un apņēmīgi, ka tikko pazinu pati sevi.
- Vienalga, kurš aiz ta visa slēpjas, esmu gatava pienaglot viņa pakaļu pie sienas. Palīdzēsi man? vērsos pie Strīkera.
- Es palīdzēšu vel lielākā mera, nekā tu prasi, viņš solīja.
- Es turēšu to nelieti ciet, ta lai nevar izrauties, kamēr tu no viņa izsitīsi visu draņķibu, kas vien viņa bus atlikusi.
Dzirdētais skanēja ka patiešam lielisks un ļoti saturīgs plāns.
44
Melu, ei, Melu…
Kaut kas lipīgs. Visa mana seja un rokas bija klatas ar kaut ko lipīgu, un Tods pilnība aizņēma manu pratu. Likās, ka biju redzējusi viņu sarokojamies ar l.usi. Ka samanīju, ka viņš sež aptumšota istaba pie datora ekrāna un tumsā dod iznicinoši jaunas pavēlēs, drukadams tekstu ar zaļiem burtiem uz melna fona.
Ne. Ne, ta nevareja but taisnība.
Melu…
Lipīgs. Asinis. Lipīgas asinis…
- Meļa!
Šoreiz pamodos un strauji pielēcu sēdus. No mana vaiga atlobijas tur pielipis pankūkas gabals. Ko mes te…
-Apsveicu ar atgriešanos, Strikers noteica. Viņš bija nosedies man tieši pretim, auklēdams roka tasi kafijas.
- Ls… ko? Kur…?-Tomēr uzdotos jautajumus nepabeidzu, jo galu gala atminējos, kad bijām pametuši Toda dzīvokli, devāmies uz diennakts baru, kas atradas netālu ap stūri. Pasutijam kafiju, tad devāmies uz citu baru, visu laiku pārvietodamies no vietas uz vietu, lai gadījuma, ja mums sekotu, mes to atklatu. Kad bijām apmeklējuši ceturto vai pat piekto iestādi, vakariņam (man jau sajucis skaits) pasutijam pankūkas un pieseduši sakam pārrunāt visas aizgājušas diennakts detaļas minūti pec minūtes. Kad šķita, esam atminējušies it visus sīkumus, kadu mirkli nospiedoša noskaņa klusējam. Nezinu, ka Strikeram, bet man viss nolikušais kaleidoskops uzdzina arvien lielākās aizdomas, ka vairs
nespeju īsti atšķirt, kur mana dzīve ir realitāte, bet kur sākas tīrie murgi. Uz mani bija šāvuši, es lecu no balkona ka tads varonīgs Džeimss Bonds, pec tam man vel nacas uzzināt, ka mans bijušais mīļotais ir mani nodevis. 1 lei, apstājieties! Ta patiešam nebija mana dzīve. Mana dzīve tads trakums vienkārši nevaretu notikt. Vai es biju negaidot pārvērtusies kaut kada Sidnija Bristova, kaut kas traks, man tikai nebija viņas krāšņo matu.
- Vai juties labak pec snaudiena? Strikers apvaicajas, man uzsmaidījis.
- Ja, paldies tev, nomurmināju. Jutos ka nolemeta. Parasti, dodoties uz randiņiem, krāsojos ar Ikibbie Bwwn vai luncome kosmētiku, nevis ietriepjos ar kļavu sīrupu. Protams, šobnd nebija īsts randiņš (par spīti tam kaislibam, kam ļāvāmies duša) un man prata bija pavisam citas prioritātes.
Turklāt es jau zināju, ka liekos Strikeram pievilcīga tik un ta. Un kļavu sīrups tur maz ko varēja mainīt…
lemercu salveti ūdens glāzē un pūlējos notīrīt aplipušo seju.
- Dieva deļ, viņš godprātīgi atzina. Tev patiešam acīmredzami bija nepieciešama atpūta.
[.ragi novaibstijos, tomēr, patiesību sakot, tagad jutos atguvusies. Un pat vairak sajutu kaut kadu dzīvīgu apņēmību. Man bija izdevies uzmeklet pretindi un paguvu to iedzert vel dažas stundas pirms nolikta termiņa. Joprojām biju dzīva, joprojām mani apdraudēja, tomēr vismaz, manas dzīslas nekontrolēti neriņķoja inde, kas nogale no iekšpuses…
Vai vismaz es centos domāt, ka ta ari ir.
-Tā taču bija pretinde, ko mes atradam, vai ne?
- Ja, es ari ta domāju, Strikers apstiprinaja. Nebūtu nekādās jēgas trenkt tevi cauri visiem tiem šķēršļiem, lai beigas padzirdītu ar kaut kadu nederīgu cukurudeni.
- Tev pilnīga taisnība, piekritu. Tam butu tikpat daudz jēgas ka visam šis nakts murgam kopuma.
- Vai ari tikpat maz jēgas, ja vien tu nemaz nebutu pa īstam saindēta laja pirmajā reize, viņš piemetinaja.
Apdomāju viņa teikto. Mes jau vairakkart bijām apsvēruši ideju, ka viss notiekošais ir tikai viens liels apmans. -1 .aikam nekad neuzzināšu patiesību par to saindēšanu, piebildu.
- Tev taisnība, nav jēgas taja iedziļināties, Strikers teica, pie reizes pieprasīdams rēķinu. Mums laiks kustēt talak. Jātiek skaidrībā, kads ir nākamais uzdevums, kas mums jaatrisina.
- Domāju, ka es to zinu, atteicu. Iebāzu roku džinsu jaciņas kabata un izvilku sarteno pudelīti, kura bija antiviela. Vai zini, kas šis par trauciņu? vaicaju, pasniegusi viņam savu atradumu.
- Sarta stikla pudelīte.
- Ak tu aprobežotais vīrieti, kaitējos. Tas ir kas daudz nozīmīgāks neka tikai parasta pudelīte. Tas ir smaržas Very Irresistible Givenchy.
- Kuras ir…
-Ja, kuras ir pats pievilcīgākais aromāts pasaule, lepni atteicu. Bet ne jau par to ir runa. Ka tu doma, kapec antiviela jaiepilda smaržu pudelīte?
- Tāpēc, ka pudele slēpj sevi kadu atminējuma daļu? viņš ierosinaja.
Pieskaros deguna galiņam. Bingo!
Viņš pasvarstija pudelīti rokas. Nesamanu te neka ieveribas cienīga. Vienīgais uzraksts ir ar roku uzdrukatais "izdzer mani" un uz metala plāksnītes smaržu nosaukums. To pateicis, viņš pasniedza man atpakaļ pudelīti. Un ka tev liekas?
- Domāju, ka Zivenši ir atminējums, kas mums jaatrod.
- Firma?
- Dizainers, veicīgi pārlaboju viņa teikto, -l'inna skan ka kaut kas Iets no K-Mart lielveikala.
- Labi, papūlēšos nekļūdīties. Tatad. Ka šaja mikla izpaužas dizainera vārds?
- Nav ne mazakas nojausmas, atzinos. Tomēr Živenši ir mans visu laiku visiecienītākais dizainers. Tods par to zinaja. Un spēlē ari bija zināms šis fakts.
- Tavs lietotajvards, viņš atskarta. Tas bija ŽivenšīMeitene.
Kadu mirkli apdomadama, saku atcerēties vel kadu iezīmi.
- Tods uzdavinaja man pari Živenši platformkurpju, atzinos. Tieši pirms visas šis jezgas sakuma.