- Hmm… astotais.
- Mēs meklejam tieši sarkanas platformenes. Purngali izliekti, luk, šada forma, Strikers paradīja ar rokām.
- A, jūs domājāt to nošķelto purngalu. Ja, zinu, par kadu modeli runājāt. Viņa aicinoši pamaja uz krēsla pusi. Ludzu, apsodieties, tūlīt atgriezīšos.
Viņa aizsteidzas uz veikala dibentelpu, bet es saņemu Strikera roku. Ko tu dari?
- Atdodu tev zaudētās kurpes, viņš teica. Un aizvacu viņu mums no ceļa. To teicis, viņš paversas pret skatlogu.
- Tagad ej, dabu kaklarotu no turienes, kamēr es novērsīšu otras pārdevējās uzmanību.
Viņš pirka man kurpes! Nespeju tam noticēt. Hs tiešam atgušu savas sapņu kurpes? Dzīve tomēr ir laba (ja neliekas zinis par tas sliktajam izpausmēm), traucos pie skatloga, lai sagatavotos savai izdevībai. Tai vajadzēja nakt drīz. Strikers palūdza otrai pardevējai, lai ta parada viņam sporta jaku, un, kamēr viņi abi raudzijas uz citu pusi, es pakapos uz modeļu platformas. Kaklarota
bija piestiprinātā ar vienkāršu stiepliti, un nevajadzēja nekādu sevišķo māku, lai to atkabinātu.
Garamgajejs uz ietves uzmeta man neizprotošu skatienu, bet es nesamulsu un laipni pamaju. Tad nolēcu no platformas un aši iebāzu kaklarotu sava kabata kopa ar purpurkrasas SIU birku. Bridi, kad pirmā pārdevēja atgriezās ar manam kurpēm, es jau ērti biju apsēdusies piedāvātājā vieta uz mīksti polsterētā krēsla.
- Jums patiešam iepatiksies šis kurpes, viņa teica.
- Es zinu, atbildēju.
Veicīgi noāvu savas Prada sporta kurpes un zeķītes, tad lēzeni ieslidināju kāju labaja kurpe, gandrīz iespiedzoties no sajūsmas, izbaudot, ka maiga ada pieglaužas manai pēdai. Kurpe derēja ideāli. Uzvilku ari otru, tad mazliet pagajos pa veikalu.
- Ka jums liekas? sieviete vaicaja.
- Ideāli. Tieši laika, atteicu.
Strikers ka kārdinādams paraudzijas uz mani. Mes tas ņemam.
- Vai esat pārliecināti?
-Ja. Pilnība. To pateicis, viņš pamaja uz manu sporta apavu pusi. Tomēr katram gadījumam pagaidam vel uzvelc tos pašus vecos.
Man nebija viņam javaicā, ko viņš ar to domājis. Jo viss tāpat bija skaidrs gadījuma, ja mums atkal bus jaglabj sava dzīvība bēgot. Nožēlas pilna, novilku savas skaistās platformenes.
Protams, ka viņam bija taisnība. Ar Živenšī kurpēm kajas es nevaretu tālu paskriet. I.usis mani viegli noķertu. Vēl jaunak skrējienā es varētu nolauzt dārgo kurpju papēdi.
47
>»http://www.playsurvivewin.com«<
SPĒLĒ. IZDZĪVO. UZVARI
LŪDZU II LOGOJIETIES
SPĒLĒTAJĀ I IēTOTAJVARDS: Lūsis
SPĒLĒTĀJA PAROLE:
…lūdzu uzgaidiet …lūdzu uzgaidiet …ludzu uzgaidiet
»»Parole apstiprināta«<
>»lzlasit jaunās vēstules«« »»Atgriezties spēlē<«
…lūdzu uzgaidiet
>»LAIPNI LŪDZAM SPĒĻU CENTRĀLĒ«<
Atcelt slepkavas misiju »»Ziņojums Vadības centram«<
»»LAIPNI AICINĀM ZIŅOJUMU CPNTRAI L«<
SPEI ETĀJA ZIŅOJUMS:
ZIŅOJUMA NR.A-0003 Aizpildījis: I usis
Tēma: Pagaidu atkāpšanās
Atskaite:
* Mērķis atklats Pl AZA un Kempbela apartamentu bāros. Neraugoties uz pielietoto lāzeraprīkojumu, mērķi neizdevās likvidēt sarga iejaukšanās dēļ. Ari otrais mēģinājums c ieta neveiksmi. Ta ka lāzerredzamības ekipe-
jums tika bojāts, uzbrukumā izmantots standarta ierocis ( ) mm Beietl,i. Daudz lieka trokšņa un slikta mērķētspēja pielietojumā. Nav iespējams proci/i trāpīt.
* Medības turpinās.
>»Atskaites beigas«<
Sūtīt atskaiti Pretiniekam? lā/Nē
Karlaila viesnīca. Ta varēja noderet, jo taja atradas viņas vecāki. Un ta bus nakama vieta, kurp Lūsis dosies.
Rīcības plāns bija gaužam vienkāršs un neradīja viņam ne maza kos sirdsapziņas pārmetumus. Turklāt kopš iepriekšējā vakara no izsekošanas ierīces vairs nebija nekada labuma ta nemainīgi klusēja.
Kā vel lai atrod mekleto medījumu, ja ne izvilinot to. I'smai jaizmanto kaut kas svarīgs. Vislabakais butu piesaistīt viņas uzmanību, izsist meiteni no ierindas un pašas beigas pasniegt to ka negadījumu, kas viņam radījusi personīgu traģēdiju. Bet ka to sekmīgi realizet?
Viņš jau vienu reizi pazaudēja Melānijās pēdas Centralaja stacija un tadeļ bija spiests uzlauzt viņas spēlētājās profilu, lai noskaidrotu papildu datus: uz kadam vietām vel viņa varētu doties, kur viņa justos drošība, kādus ļaudis apciemotu un ar kādiem draugiem sazinatos. Viņas vecāki tadam nolūkam šķietami nebija noderīgi, jo dzīvoja parak talu Teksasa. Tomēr labais Dievs viņam uzsmaidīja, jo pec dažiem tālruņa zvaniem noskaidrojas, ka meitenes vecāki atrodas ceļojuma. Lai viss sakristu vel veiksmīgāk dārgie senciši bija ieradušies apciemot savu dievināto meitiņu.
Ka pirmās Lūsis apzvanīja pieczvaigžņu viesnīcas. Jau pec otra mēģinājuma viņam uzsmaidīja veiksme.
Taisni uz priekšu. Tik vienkārši. Tik atbilstoši.
Viņam vienkārši biju kaut ka japiesaista Melānijās uzmanība. Jadabu meitene roka un jāizsledz no speles.
O, ja. Viņa plāns bija patiešam lielisks.
48
Divdesmit pari desmitiem mes jau soļojam pa ielu projām no veikala, roka nesot kurpju kasti, un talak steigšus kājojām pa Medisona avēniju uz Septiņdesmit sesto ielu, kuras stun atradas Karlaila viesnīca. Kad bijām aizgajuši vismaz viena kvartala atstatuma no aplaupīta veikala, es beidzot riskēju vilkt lauka no kabatas tur noslēpto kaklarotu, lai to uzmanīgi apskatītu. Ķēdīte bija diezgan neizteiksmīga, vienkārši sudraba posmiņi, un vienīgais, kas piesaistīja u/manibu veikala birkai, bija tas lielie izmēri un purpura krasa. Un uz tas bija liktenīgie iniciāļi SIU. Par nožēlu, ari piekariņš bija diezgan neinteresants. Mazs ovāls sudraba piekariņš, kura viena puse attēlots eņģelis ar zobenu un lokveida iegravetu devīzi "I .udz par mani". Otra puse bija gandrīz pilnīgi gluda. Tomēr ari taja bija kaut kas iegravets sīka raksta.
- Kas tur teikts? Strikers vaicaja, kad paradīju viņam atradumu.
- Nevaru saprast, ar nožēlu paskaidroju. Uzraksts ir veidots parak sīkiem burtiņiem, un, kamēr mēs tik strauji soļojam, nevaru to ka nakas izlasīt.
- Tad apstasimies uz mirkli, viņš piedavaja.
Noraidoši pakratīju galvu. Ne, ir jau gandri/ pusvienpadsmit. Mums jāpasteidzas nokļūt viesnīca. Nevaru riskēt, ka I usis pirmais atrastu manus vecākus.
Tagad, kad kusis jau divas reizes bija cietis sakavi mēģinājumā uzbrukt un iznicināt mani, vel jo vairak bažījos par savu vecāku drošību. Jau atkal un atkal pulējos viņus sazvanīt, tomēr viņi
neatbildcja. Mēģināju sev iestāstīt, ka varbūt viss vel izvertisies labi, ka viņi pagaidam vel joprojām tikai brauc šurp no Longailendas, tomēr nespēju pretoties baiļu drebuļiem, kas lika man notrīsēt.
-Ja kaut kas atgadīsies ar maniem vecākiem… iemēģināju draudus. Mana mate bija spējīga ikvienu novest līdz baltkvelei, tomēr es viņus abus ar leti ļoti mīlēju. Un pilnīgi noteikti negribēju, lai viņiem cauri visai Manhetenai uz pedam min viens maniakāls slepkava.
- Mums viņi jadabu projām no Ņujorkas, Stnkers piedavaja risinājumu.
- Ja, es ari ta domāju. Ceru, ka mums izdosies viņus pierunāt, tomēr, ja neiešausies prata kads ļoti ticams un pārliecinošs iemesls, man beigu beigās nāksies viņiem atklat patiesību.
Ļoti negribējās stāstīt vecākiem, kas atgadījies, tomēr labak likt visas kārtis galda, neka piedzīvot, ka viņiem nokrīt kaut matiņš no galvas.