- I.abi, sapratu. Tad tagad mums jānoskaidn), ko nozīme vārds "Enigma". Vai tev ir kada nojausma par to?
- īsti nezinu, ka to sasaistīt, bet tada norāde itin labi saderas ar šo spēli. Un ari ar mani, jo šifrēšanas mašīna "Enigma" ir viena no mani interesejošiem izpetes priekšmetiem. Šo šifrēšanas mašīnu savulaik izveidoja vācieši. Viņi to izmantoja II Pasaules kara. Sasodīti neuzlaužams un sarežģīts kods.
- Es zinu par to, kas bija "Enigmas" ierīce, viņš atteica.
- Piedod, ka runāju lieku. Pirms paris gadiem veidoju prezentāciju par šo ierīci un uzstājos ar priekšlasījumu vietoja koledžā, l aikam mani atkal sarosijušas skološanas tieksmes. Man toreiz patika uzstašanas, un ta prezentācija vairoja tos brīžus dzīvē, kad sapratu, ka esmu izvēlējusies pareizo karjeru. Bērni bija aizrautīgi sekojuši gan saistošajam stāstām, gan apbrīnojuši izdomas vērto mehānismu. Nebija jau ta, ka man butu iespeja atvest un
paradīt viņiem īstu "Enigmu". Tada ir tikai viena, un ta pali Nacionalaja vēsturēs muzeja. Parak talu, lai ar klasi uz turieni dotos, pat ja par to butu radusies nopietna akadēmiska interese.
- Domāju, tie kodi un šifri visos uzdevumos nav izvēlēti nejauši, Strikers skaļi pateica to, ko mes abi klusībā jau bijām nojautuši. Visiem kodiem ir kaut kada saistība ar lavu interesi par šifrēšanas zinībām.
Viņam bija taisnība, pie tam, dzirdot to izteiktu skaļi, likās, ka maziņas manas bailes. Jo kodi un šifri bija un palika mana aizraušanas. Es tos vienkārši dievinu. Vienmēr biju dievinājusi. Un, ja spēlē pret mani tika izvirzīti uzdevumi, kuros jaatšifre kodi, tas vien liecina, ka speles veidotājs grib dot ari man kadu iespeju izcīnīt uzvaru.
Biju pilnībā apņemusies uzvarēt. Neesmu radusi un man gaužam nepatīk zaudel. Ari iespēja nomirt mani neapmierinaja ne mazakaja merā.
Pirmaja bridi mani bija pārņēmusi sajūsmas eiforija, kad uzgāju jaciņai piešūto stremeli ar uzrakstu, tomēr vel bija paragri priecāties. Tātad mes zinām, ka runa ir par "Enigma" kodu, vai ari kodam ir kada saistība ar šifrēšanas mašmu "Enigma", vai varbūt ir kadas sakarības ar vardu Enigma. Tomēr, ja runa nav par kodu "Enigma", tad kas vel meklejams pedeja saņemtaja norāde?
- Tur bija minēti ari Svētais Mihaels un Svētais Euiss, Stnkers atgadinaja.
Pagaidam nodevāmies minejumiem, un man šķita, ka mums tīri labi padodas. Ja nu vienīgi nebiju pārliecinātā, vai esam uz pareiza ceļa.
Noliedzoši pakratīju galvu. "Enigmas" kodi pec būtības ir bezjēdzīgi. Nekad neesmu dzirdējusi par "Enigmas" kodu, kas pirms atšifrēšanas izklausītos pec normālā varda. Pec šiem vārdiem paraustīju plecus. Gribēju teikt, ka tas varētu izrādīties galīgi šķērsam, un tomēr pavisam tadu iespeju nevar noliegt.
- Jadoma, ka tiem svētajiem tomēr ir jabut kadai nozīmei mūsu atminējumu meklējumos.
Pamāju, ka piekritu. Biju pārliecinātā, ka tiem IR nozīme, es tikai nezināju, kada tieši.
- Izskatas, ka esam atgriezušies uz sākuma lauciņa, viņš noteica. Ko mums iesākt, lai uzietu ko tadu, kas izmanto vardu "Enigma"?
Man nebija ko atbildēt. Hs labak paklusēju, jo šis bija dnzak retorisks jautajums. Atbilde slepas vai nu mums tieši degungala, vai ari mes to jau sen, sev par nelaimi, bijām palaiduši garam. Tā ka deguna priekša nenieka nemanīju, atsēdos taisnu muguru un nogaidīju, vai mani nepiemekles iedvesma.
Tiešām cerēju, ka vienu no mums tūlīt, tūlīt pārņems debešķīga apskaidrība. Man ļoti nepatīk gaidīt, un līdz šim brīdim, jaatzīst, nacas darīt un pārciest tik daudz netīkamu lietu…
Ta ka neradu neka labāka ar ko nodarboties, piesēdos pie viesnīcas galda un uzliku uz. ta rakstāmpiederumus. Lapas augšējā stun uzrakstīju ENIGMA. Talak turpināju rakstīt tos pašus burtus, tikai jaukta secība. Patiesība anagrammas man nepadevas sevišķi labi, tas drīzāk bija mana studiju drauga Vorena jājamzirdziņš, tomēr kadu nieku ari man izdevās uzrakstīt.
GAMINE. Labi, sanaca it ka jēdzīgs vārds, tikai man nebija ne nojausmas, ko tas varētu nozīmēt.
IMAGEN Vai ta nesauca kadu Rona Hovarda vadītu producentu firmu? Ne, ta laikam saucās "Imagine". Katra ziņa ari tas nebija man noderīgs skaidrojums.
GAIN MEgūsti, iegūsti, laime… mani. Katram no šiem vārdiem atsevišķi bija sava nozīme, tomēr kopa tie neveidoja kadu man noderīgu jēgu. Es tomēr mekleju skaidri apjaušamu nozīmi, kas nestu pilnīgi neapšaubamu, jēgpilnu ziņu. Ši nebija tik skaidra un nepārprotama nozīme.
GAMEINspel e sākusies vai spele ir klat, tu esi spele? Tas jau kaut ko varēja nozīmēt.
- Mes jau esam spele, Strīkers teica, palūkojies manis uzrakstītājā. Pat nepamanīju, ka viņš visu laiku bija noraudzījies anagrammu veidošanas mēģinājumos, lūkojoties pari manam plecam.
- Zinu. Mes tik ļoti esam šaja spele, ka vel dziļāk nemaz, nav iespējams ielīst. Nu un, kas mums no ta? Ka šada apjēga mums var noderēt?
-Nevar. Tā mums nedod nenieka.
Paņemu rakstamo un tik ilgi švikajos ap ENIGMA vardu, kamēr to vairs skaidri nevarēja salasīt. Nolāpītā spēle!
Strikers neatbildēja uz manu dusmu izvirdumu. Gudrs vīrietis. Tomēr viņš ka sargajot uzlika plaukstu uz manējas. Pieveru acis un pamaju.
- Viņi bus mani noveduši līdz nervu sabrukumam, sūrojos.
- Ksmu ta nogurusi un nobijusies, ka vairs nespēju skaidri domāt. Man taču iepriekš ļoti patika visādi šifri, skaitļi, kodi. Es agrak pat ar prieku nodarbojos ar tiem. Aiz pārgurumā jau vairs nespēju skaidri domāt, bet ar to viņiem nepietiek. Visu šo sasodīto notikumu deļ es laikam sākšu ienīst nodarbi, kas man agrak sagadaja tik daudz prieka! Un tas jau ir ļaunakais, kas varēja atgadīties. Tomēr, ne! Es nemaz nepagušu sakt to ienīst. Jo, kad esi miris, ari ienaida tevi vairs nav.
Izklausijas, ka man pavisam sašļukusi duša, es jutos ka nolemta, un pati ienīdu sevi par to. Tomēr nekādi nespēju saņemties. Apzinājos, ka vienīgais, košajā drūmaja apjauta klusībā alkstu, ir, lai Strikers mani apskauj cieši jo cieši un apsola, ka viss tomēr beigsies labi. Ka viņš izdomas, ka tikt gala. Ka viņš noteikti spes par mani parūpēties.
Nodrebeju, apjautusi tadu atskartu. Jāatzīst, ši pēdēja doma mani izbrīnīja. Nekad dzīve nebiju velējusies, lai kads ņem un par mani vienkārši parūpējas. Allaž, esmu bijusi neatkarīga, vienmer spēju visu, un biju tada jau tad, kad par spīti vecāku iebildumiem un neskaitamajam grūtībām pārvācos uz dzīvi Manhetena. Bet tagad man vajadzēja kada cita palīdzību un pārliecību. Tāpēc, palīdzi man, es domas lūdzos, jo vēlējos to vairak par visu pasaule.
Ironiska karta tieši šoreiz uz šadu palīdzību varēju necerēt. Jo tieši es pietiekama mera pārvaldīju šifrēšanas un atkodēšanas zinības. Tikai es pati varēju panākt, ka mes uzvaram šaja spēlē. Strikers (jacer, ka ta) varēja palīdzēt man saglabat dzīvību pēc iespējas ilgāk, lai pagulu likt gala ar uzdevumu, tomēr spēles nobeiguma atrisinājums bija jarod un spele janoslēdz man vienai.
Iztēlojos, ka butu tad, ja es beidzot tiktu gala ar pēdējo uzdevumu un viss šis murgs reiz beigtos. Vai tas nebutu parlaimīgs bridis? Vai vismaz man šķita, ka tadam tam vajadzētu but.
- Strikcr? es pavaicaju. Kad spēle beidzot bus gala, vai es lad bušu drošība?
-Tiešsaistes versija interneta spele ta notiktu, vai ne?
- Interneta ja, pilnīgi noteikti, atteicu. Vai tu doma, ka Lūsis ari reālaja dzīve ievēros tos pašus noteikumus?
- Līdz šim viņš ir spēlējis pec noteikumiem. Viņš taču varēja tev pārgriezt nkli un nogalēt tapat ka Todu.
- Jauki to apzinaties, sarkastiski piebildu, aiz šausmam norijusi siekalas. Tomēr tev taisnība. Ja reiz es vinnēju, viņš zaudē. Tāda gadījuma viņš zaudētu ari visu atlīdzību naudas balva, uz ko būtu cerējis. Tālāk, iespejams, nebutu nekādās jēgas mani apdraudēt. Jo ar to viņš neko neatgutu, drīzāk riskētu ar nepatikšanām sev pašam.