- Tomēr nekur nav teikts, ka viņš nevaretu pieteikties jaunai spelei, Strīkers piebilda. Mēģināt nomedīt kadu citu upuri un uzvarēt. Strīkers to pateica tik nāvīgi nopietna balsi, ka man atlika vien piekrītot pamat ar galvu. Ari es pati biju apdomajusi iespeju, ka varbūt paralēli norit un pastav līdzīgas speles, un ko dant, ja mani pec šas vienas neliks mierā?
Kamēr apdomaju savas iespejas uzvarēt un zaudēt, mans skatiens krita uz zeme nomesto jaciņu. Pacēlu to un leniliņam apgriezu uz otru pusi, turot to rokas, it ka ar gaišredzības palīdzību spētu piekļūt iztrūkstošajam atminējumam.
- Varbūt mes visu vel neesam pamanījuši. Un ja nu jaka ieslepta vel kada norāde?
Ari man nebija labakas domas, tapec izgriezām jaku uz otru pusi, izskatījām to vīlīti pec vīlītes, collu pec collas, iztaustīdami ar pirkstu galiem.
Neka.
- Varbūt izmantot ultravioletos starus?
- Ultravioletos?
-Ja, gadījumam, ja kaut kas ir uzrakstīts ta, lai dienas gaisma to neredzetu.
- Līdzīgi butu, ja kaut kas uzrakstīts ar citrona sulu? neticīgi ieminējos, ka vaicajot pacēlusi vienu uzaci.
- Man ļoti žēl, viņš teica, bet tas ir vienīgais ierosinājums, kas patlaban nak prata.
- Tomēr mes varam pameģinat ari to, es šaubīdamas piekritu. Vienīgais, kur mes tiksim pie tada apgaismojuma?
- Naktskluba. Kadam jabut tepat tuvuma. Viņš pamaja uz loga pusi, caur kuru bija redzama Taimskvera apkaime.
- I abi, es piekritu. Ir vērts pameģinat. To pateikusi, ceļos kājās, bet tad man ienāca prata vel labaka doma. Zini ko, birku bija iešuvis kads cits cilvēks, nevis slepkava, ieteicos.
- Tad varbūt mums vajadzētu to atardīt? viņš atteica. Patiesība viņš teica "atšūt", bet visticamak bija domājis atardīšanu. Un ta bija vērtīga ideja. Padod man savu nazi, paprasīju.
Strikers to pasniedza man, neko nevaicādams, un es uzmanīgi atardiju diegus, kas noturēja vieta jauno birku. Tā naca nost viegli, un es tikai tagad pamanīju, ka daļa no birkas iešūta uz iekšu, tā ka pirmaja bridi neko lieku nemaz nevarēja pamanīt. Un tur, uz atlikuša auduma gabaliņa varēja izlasīt šadu ziņu. Burti bija rūpīgi uzvilkti smalka rokraksta. XKB1T THECF CHPTR YEDHU VQIPN G
- Kas, pie velna?
- Tas, luk, ir īsts "Enigma" kods, atteicu. Vismaz izskatas pec tāda.
- Vareni, Stnkers īsi pateica. Bet ko lai mes ar to tagad daram? Cik man zināms, "Fnigma" kodi uzskatami par neuzlaužamiem.
Papurināju galvu. Ne, patiesība ta īsti nebūs.
- Ne? Viņš izbrīna iepleta acis, tad pamaja uz jakas pusi.
- Ko tad tu gaidi? Aiziet, ķeries klat!
- Ak, es ar nožēlu pamaju uz. koda pusi. Tik viegli to nevar atkodēt. Mums nepieciešama "Fnigmas" atšifrēšanas ierīce, saukta par "Fnigmas" mašīnu.
- 1 abi, tad kur mums tadu atrast? Vacija vai?
- Es drīzāk domāju to eksemplani, kas atrodas Vašingtona.
Bridi apdomajies, viņš piekrītoši pamaja.
- Fabi, tad dodamies turp. Noteikti jabut kadam tiešajam reisam uz galvaspilsētu. Ir gana vels, bet ne tik vēls, lai visa gaisa satiksme apstātos.
Iesmējos. Jā, taja ziņa tev taisnība. Es tikai domāju, ka tikpat labi mums varētu palīdzēt ari talsaruna pa telefonu. Tas noteikti butu ātrāks risinājums.
- Kas gan spētu iedomāties, ka to varētu paveikt tik viegli? To teikdams, viņš pasniedza man savu mobilo tālruni. Aiziet, zvani!
Saku zvanīt un drīz vien noskaidroju, ka Nacionalais kriptoloģijas muzejs ir ciet, par ko man nemaz nebija jabrmas, zinot, cik "ļoti” mums veicas pedeja laika. Un bija jau ari vels. Izmisuma piepeši iedomājos piezvanīt tieši uz N1)A”. Vislicamak, mani tagad klasificēs ka aizdomīgu teroristi. Kamēr izrunājos ar kādiem astoņtūkstoš visdažadaka līmeņa un profila speciālistiem, kas sūtīja mani no viena pie nakama, beidzot aizzvanijos līdz kadam, kas bija ar mieru iedziļināties manas problēmas un nesūtīja mani talak vel pie kada cita. Ta vieta man tika gana laipni paskaidrots, ka noteikti bus pašai jadodas uz muzeju, ja veļos kaut ko atšifrēt, izmantojot "linigma" mašīnu.
Tik talu nu biju. I.uk, ko nozīme izmantot musdienu komunikācijās… Ironiskākais šaja lietā bija tas, ka pati agrak mēdzu fantazēt, ka reiz varētu strādāt NDA. Jāpiebilst gan, ka gribēju iesaistīties intelektuālā darba, nevis par muzeja kalpotaju.
Strikers vēroja mani ar zinīgu sejas izteiksmi. Nepalaid vēja iespeju tikai tapec, ka esi nobijusies. Ir parak maz iespeju atgriezties atpakaļ un velak izlabot pieļautas kļūdas. Viņš noradīja ar roku uz musu istabu. Ja nu mes tomēr visu sačakarēsim, tad, ja. Tad izdzīvošana tev tiešam kļus par problēmu. Bet pieteikties nepareizaja darba un saņemt atraidījumu? Maza, tie dumiķi nav ta vērts, lai tu par to pārdzīvotu.
- Paldies tev, pateicos, daļēji vēlēdamas, kaut butu pieticis prata turēt muti un nesenaja kruiza izbrauciena neizpļāpāties; biju to izdarījusi, daļēji cerēdama gut Strikera atbalstu un iedrošinājumu. Vislabakais butu, ja mes tagad koncentrētos uz to, ka man palikt tik dzīvai, lai vispār velak varētu dabūt jelkādu darbu.
-Tev taisnība. Un ko tagad?
- Varam velreiz. izmēģināt tavu meklešanas metodi, ierosināju, pamājot uz klepjdatora pusi. Varbūt kaut kur Ņujorkā var sameklet kadu "Fnigma" mašīnas kopiju.
Tomēr mes neatradam tikla vietni, kura glabatos Vašingtonas "Hnigmas" mašīnas kopija. Ta vieta mes uzgājām kaut ko krietni labaku: "Enigmas" iekārtu, kas izvietota tikla vietne un kas piedavaja iespēju atšifrēt "F.nigma" kodus tieši interneta vide.
- Oho! atzinīgi iesaucos. Kads tiešam pielicis ne mazums puļu, lai šāda sistēma darbotos.
- Vai tu domā, ka ta darbojas pareizi?
Izlasīju informatīvo tekstu, kas raksturoja programmatūras izveidi. Te teikts, ka ja.
Saku ievadīt šifrēšanas programma burtus, kurus bijām uzgājuši jaka. Raudzīdamas, kas sanacis, jutu, ka mana sirds sastingst. Nebija labi.
SJPKL XEKK0 LSUCS NOIZL PSVEI K
- Murgains savārstījums. Nonsenss, Strikers īsi novērtēja.
- Sanaca tikai bezjēdzīgs burtu savirknejums.
Vēlreiz iedarbināju programmu un noradīju uz nelieliem simbolu atteliem. Vai redzi tos apzīmējumus? Tie domāti ka kustīgie rotori. Katru reizi, kad iedruka kadu burtu, tie griežas un nosuta atšķirīgu elektrisko impulsu. Ta ka tu vari sākotnēji iedrukat E un dabūt pretī atkodētu versiju ka G; bet jau nakamo reizi, iedrakajot E, tu dabūsi rezultātā, piemēram, Z.
- Skaidrs, Strīkers atbildēja.
- Skaidrs, es piebalsoju. Tatad, lai zinātu, ka atšifrēt musu ziņu, mums jadabu rotori taja pozīcija, kada tie bijuši tad, kad ši ziņa ir izveidota.
Viņš cieši paraudzijas man seja un ierosinaja:
- Pamēģini iedrukat trīs burtus: SIU.
Paklausīju. Ķēros pie klaviatūras un ļāvu nomainīties rotoriem. Iznāca tikai vēl lielāks murgs.
- Nolādēts! Stnkers ar duri uzsita pa galda virsmu.
- Ei, pagaidi, ieminejos. Noradīju uz attēliem, kas simulēja rotoru darbību. Tā ka mums ir tikai trīs burti, mēģināšu katru no tiem piesaistīt pirmajiem trim alfabēta burtiem. S bus A, 1 bus B un U bus C.
- Varbūt mums paveiksies, Stnkers teica, kad es velreiz iedarbināju programmu.
Šoreiz ierakstīju visu kodēto ziņu, un paldies dievam atbildei bija jēga. Vai, pareizāk sakot, atbilde vismaz bija loģiska,