- Labi, pieņemsim, ka tu ielocīji šaja izdevuma 127. lappusi. Ja tu dotos uz gramatnicu un atšķirtu 127. lappusi kadam Ietam I laklberija l ina izdevumam plānos vākos, tu tajā neatrastu to pašu tekstu, kadu izlasīji darga izdevuma 127. lappuse.
Viņš sarauca pieri.
- Nekad neesmu par to iedomājies, bet laikam ta ari ir.
- Talab, ja ir runa par šada tipa kodu, tev noteikti jazina, kada gada, kada tulkojuma un kada izdevēja gramata tev jamekle. Nepieciešama visprecīzākā informācija. Satraukuma kodīju apakšlupu. Varbūt apzīmējums "slepena karaļu urna" mums saka priekša, par ko ir runāts?
- Bībeles atdzimšanas versija?
Papurināju galvu. Neizklausījās pec kaut ka pazīstama, tomēr man atkal bija apsīkušas idejas.
- Hmm, tas varētu but… Viņš pats aprava savu sakamo, uzacis savilkas piere virs deguna burta "V" veida.
-Ko?
- Tā varētu ari nebūt Bībele. Varbūt runa ir par katehismu?
- A-a, es tikai novilku. Negribēju, lai izklausītos, ka esmu pastulba, tomēr uzdrošinājos pavaicat: Un kas tas ir?
- Ta ir ka atsauksmju un norāžu gramata katoļticīgajiem. Ļoti svarīga ticības izpratnē.
-Ak tā, leni pamaju. Ja, tad tam ir jēga. Vairaki no mušu uzdevumiem bija orienteti uz katoļticību. Vai ari katehismam ir vairaki izdevumi?
- Nav ne jausmas.
Es noputos, jau tuvu izmisumam.
- Stnker, tu neklausies. Mums janoskaidro tieši par kada gada un precīzi par kadu izdevumu ir runa, citādi mes nemeklesim pareizaja lappuse un nekad neatšifrēsim šo miklu!
- Mums nemaz nav jamekle kada noteikta lappuse, bet gan nodaļa, Strikers piepeši teica.
To pavēstījis, viņš atliecās ērti atpakaļ sava krēsla, izskatīdamies bezgala lepns par sevi.
- Labi, es padodos. Kadas vel nodaļas?
- Katehisms ir sadalīts atsevišķas nodaļas. Vai varbūt tie ir rindkopu numuri. īsti neatceros. Vienīgais, kas mums jazina, ka tadu nodaļu pilnīgi noteikti ir vismaz 800 vai pat vel vairak. Un šī numerācija nekad nemainas. Nav nozīmes, kur un ka tas drukāts, la varētu pat but audioversija ieskaņota gramata, tomēr visi vardi un nodaļu numuri bus nemainīgi.
Tam bija jabul pareizajam atrisinajumam.
- Tu esi ģeniāls, apskāvu Strikeru pari galdam. Un kur mums talak doties, lai dabutu kaut vienu no tam gramatam?
- Kur gan vel? viņš parvaicaja. Atpakaļ uz Svēta Patrika katedrali.
60
- Man te uz vietas ir tikai lugšanu gramata, Padijs sacīja, pasniedzies zem letes un izvilcis glītu sarkana ada iestrādātu sējumu. Viņš padeva to Strikeram. Tomēr man pašam nav savas katehisma gramatas, un mes ari neturam tādu baznīcas informācijās stenda.
- Paldies par jusu laipno izpalīdzēšanu, -Stnkers atteica, dodams atpakaļ lugšanu gramatu, tomēr šaja reize mums noteikti nepieciešams katehisms.
- Ak ja, pareizi. Jus taču piedalaties atminējumu medības. I lmmm. Viņš domīgi pabraucīja zodu. Vai esat ielūkojušies davanu un suvenīru veikaliņa? Un ja viņiem neviena katehisma nebūs, varat pa mēģināt meklet otra veikala, kas ir ārpus katedrāles. Tepat netālu ap stūri. Gan jau viņiem noteikti kads atradīsies.
- Davanu veikals? Meļa piebalsoja. Tā ir patiešam lieliska ideja. Paldies jums no sirds!
Un viņa jau steidzās uz veikaliņu. Stnkers sekoja viņai pa pēdām, paguvis uz atvadam vēl pateikties Padijam par laipno palīdzēšanu.
- Nekas, manu zēn, viņš tikai noteica, kad Stnkers jau bija gandrīz projām. Liekas, ka tu vinnēsi savu spēli, vismaz šoreiz tā bUs. Tas otrs puisis pat nebija līdz galam izprātojis, ko viņš īsti te mekle.
To izdzirdējis, Strīkers sastinga uz vietas un lēni pagriežas atpakaļ pret Padiju. Kads otrs puisis?
- Tads garš, Padijs vientiesīgi atbildēja. Garš un tumšiem matiem. Tīrīgs un kārtīgs, tomēr es neteiktu, ka man patika viņa skatiens.
Strikera kuņģis šausmās saravas. Ka gan l ūsis bija uzzinājis par Svēta Patrika katedrali? Vai viņš bija izsekojis Strikeru ar Melu? Vai ari viņš risinaja tas pašas miklas, tos pašus uzdevumus, kas bija doti viņiem? Lai kada būtu atbilde uz šiem jautajumiem, Stnkers jau nojauta, ka viņam ta ļoti nepatiks. Tas izdzimtenis ticis viņiem parak tuvu.
Pieliecies tuvāk, Padijs konfidenciālā balsi klusiņām pavēstīja:
- Es tomēr turu īkšķi par tevi un tavu damu.
- Vai jūs šim puisim izstāstījāt ari to pašu, ko mums, par altāri?
- Ls ne, viņš noliedza. Hei es izstāstīju jūsu notikumu Evelīnai, kas pamīšus ar mani strada pie letes. Viņai pietika tikai uzmest aci tam izskatīgajam jaunajam cilvēkam, un man liekas, ši nolēma palīdzēt viņam, nevis jums.
- Tīfanija veikals, Stnkers satrūcies vaicaja. Vai viņa izstastija tam cilvēkam ari par 'Litāniju?
- Ja, dels. Baidos, ka izstastija gan.
61
StRIkers iesteidzas katedrale, turot mobilo tālruni piespiestu pie auss. Es tikmēr nolēmu apsēsties uz soliņa blakus durvīm. Uz ceļiem turēju atvērtu katehismu, bet ar vienu ausi pulējos kaut fragmentāri saklausīt vārdus no Strīkera sarunas. Viegli tas nenācās, un, kadu laiciņu pamocījusies, nolēmu padoties.
- Pilnīgi noteikti, Strīkers kadam apliecināja; viņa balss skanēja tik nosvērti un mierīgi, toties sejas izteiksme atspoguļojas tik spēcīgas dusmas, kadas iepriekš nebiju pieredzejusi. Sarunas laika viņš nevilšus pagriežas uz. manu pusi, un mūsu skatieni sastapas. Nolaidu acis un vēlreiz pievērsos katehismam. 552. nodaļa… divus vārdus izlaižam… lūk, kur meklētais: Pīters.
- Nē, ne, patiešam. Tas nebūt neradis problēmas. Esmu tikai pārsteigts, tas ari viss. Pēc šiem vārdiem Strīkera saruna atkal iestājas pauze, kuras laika viņš klausijas, ko klausule saka otrs sarunas partneris.
- Ja, tieši ta. Ja viņš jau ir nosūtījis šo priekšmetu, kalab viņam vēlreiz vajadzētu to aplūkot?
Pametu žiglu skatienu Strīkera virzienā. Šoreiz viņš izskatījās mierīgāks. Ļoti labi. Man vairs nevajadzeja raizelies, ka viņš aiz dusmām saks kautiņu ar kadu garamgajeju.
9. nodaļa, piecpadsmitais vārds. Pāršķiru lappuses, atradu mekleto nodaļu, noskaitīju līdz piecpadsmitajam vardam, līdzi velkot rādītājpirkstu, un tur jau tas bija. Trents.
Piters Trents.
Pagaidam man šis vārds neko neizteica. Dziļi ieelpoju, saņemos un turpināju meklejumus.
Dažu pēdu atstatuma Strikers jau tuvojas sarunas noslēgumam.
- Labi, skaidrs. Nē, nekādu problēmu. Un velreiz pateicos par jūsu laipno palīdzību. Sacītais, preteji redzētajam, izskanēja ļoti pieklājīgi un ļoti mierīgi. Tad Strikers ar troksni aizcirta mobila talruņa apvaku un nolamajas:
- Noladētais kuņas dels!
- Striker! sašutuma izsaucos, zīmīgi noradīdama uz mūsu tuvāko apkartni. Galu gala joprojām atradāmies dievnama. Noskaršu, ka mums atkal ir problēmas?
- Viņa paradījusi Lūsim plāksni. Nevaicā, tas ir garš stāsts, viņš ta apvardojis nabadzīti, ka pardeveja izpļāpājusies par Lūsi, kas it ka šo davanu pasūtījis. Acīmredzot tam mērglim bijis hdz kads dokuments vai cits pierādījums uz Lūša varda, un viņa tam paradījusi mums domāto "dāvanu".
-Ai! Ka tu doma, vai mes prātīgi danjam, kad nosaucam viņa vardu?
Stnkers neatbildeja, tikai domīgi nolūkojas uz savu tālruni, tad sažņaudza to dūre, ka velēdamies iznicināt, bet tomēr pedeja bridi, ka pārdomājis, atlaida tverienu.
- Paklau, pagaidi mirkli, ieteicos. Mums vajadzētu šo informāciju izmantot sava laba. Ja viņa vārds tiešam ir Lūsis, tad interneta droši vien atradīsim kādus ierakstus par šo personu.