- Ko tu tur paveici?
- Nosutiju ar FeJEx eksprespastu Džonsona kungam ar kundzi uz Pluzu viesnīcu. Ciktāl man zināms, viņi vēl nav izrakstījušies, tātad viesnīca vel paris dienu paturēs mums domāto sutijumu.
- Nav slikti! viņš uzslavēja un piebilda, bet es varu izdarīt vel labaku triku.
-Jā?
Stnkers pavēra savu plaukstu, kura turēja zelta kabatas pulksteni. Kad viņš palaida to vaļā, pulkstenis krita uz leju un palika karajamies zelta pulksteņķēde Strīkeram pirkstos.
Kadu mirkli klusējot noraudzījos viņa, neattapdama aizvērt muti. Mēs taču nekad neatveram aizmugures vaku un neizņemam pulksteņa ritentiņus un zobratiņus.
Kamēr memi noraudzījos, Stnkers ar kabatas nazi atvēra pulksteņa aizmuguri, tad ar ta paša naža asmeni izplēsa lauka visas mehāniskās drazas, kas atradas pulksteņa korpusa iekšienē. Sarupeju somiņa liru salvetiti, un visu ara izrauto mehānismu saberam uz tas.
- Nekā, noteicu, kad rūpīgi parskatijam salvetes saturu, kuru turēju sev uz ceļgaliem.
- Zinu, ka esam uz pareiza ceļa, Stnkers apgalvoja. Raidītajam jaatrodas pulksteni. Lūsis uz mums šava drīz vien pec tam, kad bijām atraduši pulksteni. Tur jabut kadai ciešai saistībai.
Viņš turēja pulksteni roka, grozīja to, aplūkoja no visam pusēm un tad rupigak apskatīja rādītāju uzvilkšanas podziņu. Tā bija krietnas pērles lielumā, zelta bumbiņa tas gala palīdzēja satvert rādītāju grozīšanas turekli. Stnkers uzmanīgi nopētīja to, tad palūkojas mani un izlēma. Ar apņēmīgu smaidu viņš trieca pulksteni pret taksometra grīdu, noliecies izšķaidīja pulksteņa korpusu ar kabatas naža spala palīdzību. I’lanais metala apšuvums saplīsa. Un tur starp sašķaidīta apšuvuma atliekām vidēja neliels elektronisks čips.
62
-Gatavais kuņas dēls, Strikers lēni un izjusti nolamājās. Viņš ap/inajas, ka ir pamatīgi noskaities, tomēr reize jutās arī pamatīgi iznerrots.
- Striker? Melānijā alvirzijas rokas stiepiena attalumā taksometra pretējā stūri un nolūkojās vīrieti. Vai ar tevi viss kartība?
- Viņš mus visu laiku izsekojis. Labi, lai ta būtu, Stnkers atteica. Uzmanīgi saņēmis starp pirkstiem mikročipu, viņš neskanīgi iesmējās. Ši ierīce ir GPS raiditajs. Tāda maza necila lietiņa, vai ne?
Meļa izskatījās noraizējusies, tomēr piekrītoši pamaja. Un tas ir varen uzjautrinoši, jo…
- Jo mes atradam to pirmie, iekams viņš sadzina musu pēdas.
- Tev taisnība, viņa piekrita. Tad viņa apdomājās, pieri saraukusi. Hmm, vai nav pienācis laiks izmantot šo atklājumu sava laba? Es domāju, tada gadījuma, ja ierīce joprojām parraida mūsu atrašanas vietas koordinātās.
- Pie velna, ceru, ka tas tiešām tā ir, viņš atbildēja. Un es pilnīgi noteikti zinu, ko ar to tālāk darīt.
Pieliecies tuvāk vadītājam, viņš deva jaunus virziena norādījumus, tad atgazas atpakaļ sedekli. Pienācis laiks nosūtīt mūsu draugu I usi uz pavisam tāliem medību apgabaliem.
- Cik žēl, ka neatradam to atrak. Tagad I ,usis ir ticis pie tiem pašiem uzdevumu kodiem ka mes.
- Varbūt. Tomēr ņem vēra, ka no sakuma viņam tie jaatšifre.
- Un tu nedomā, ka viņš būtu spējīgs tikt ar tiem gala?
- Domāju, ka ne tik dnz.
- Vai tu jau esi atšifrējusi pedejo uzdevumu? viņš vaicaja.
- C.andrīz, viņa atteica.
- Tad neļauj man tevi aizkavēt, viņš ierosināja. Varbūt, ka uzvarēsim šaja kauja, tomēr man joprojām liekas, ka laika kļūst aizvien mazak.
63
>»http://www.playsurvivewin.com«< SPĒLĒ.IZDZĪVO.UZVARI
>»Laipni aicināti ziņojumu centrālēc«
SPĒl Ē lAJA ZIŅOJUMS:
Ziņojuma Nr. A-0001
Aizpildījis: 1 usis
Tēma: Spēle turpinās
Ziņojums:
* Mērķis izsekots līdz 5. avēnijas teritorijai. Neiespejami fiksēt mērķa atrašanās vietu.
* Mērķis devās projām, izpalika aktivs incidents.
* Uzdevums atrasts, bet ta atšifrēšana nav iespējama.
* Izsekošanas ierīce nedarbojas pietiekami precīzi, lai to varētu efektīvi izmantot. Tas ir trūkums, kas apgrūtina uzdevuma izpildi, tomēr nav nepārvarams šķērslis.
* Nepieciešama palīdzība mērķa iespējamās atrašanās vietas noteikšanai. Tālāk tiek plānota izsekošanas taktika.
>»Ziņojuma beigasc«
Sūtīt ziņojumu pretiniekam? >>)ā« »Ne«
Miteklis, kura viņam nacas uzturoties, drīzāk bija diezgan zemas kvalitates uķis. Sienas oda poc pelējuma. Guļamvieta
u/klata tieši uz grīdas. Pilnīgi nekādu aizkaru. Un ta pretīgā smaka, kas plūst no izlietnes… Taja parak ilgi krājušies nemazgati trauki.
Pašcieņas trūkums, Lūsis nosprieda. I ,uk, pie ka tas noved. Vorens Voits bija nolaidies. Varbūt, ka viņam bija gana attīstītas smadzenes. Tomēr tas viss jau kaut kur agrak bija manīts. Nolaidies. Un nekādās pašcieņas.
Ja.
Patiesībā tas bija lieliski. Cilvēks, kas tā dzīvoja, kas necienīja savu dzīvokli, sev piederošās lietas un apkartni, hmm, tādu cilvēku visticamak bus vieglāk kontrolēt un ietekmēt.
Lūsim tagad atlika tikai nogaidīt.
Viņš parlaida ar roku divanam, notrausis putekļus un saļo cepumu drupačas. Ne, tā to atstat nevareja. Lūsis devās pie drēbju skapja, atrada taja tīru dvieli, un atgriezies, noklaja to uz. divana. Apsedies uz divana apsegtās daļas, viņš saka gaidīt.
Viņš bija gatavs ta sedet uz ša paša divana visu nakti, nenolaidis ne acu no durvīm. Galu gala viņam vairs nebija izvēlēs. Šī bija vienīgā atlikusi iespeja.
Viņš bija izsekojis savu mērķi līdz katedralei, tomēr GPS ierīces neprecīzā uztvere nozīmēja, ka viņš bija atkļuvis līdz katedralei nedaudz par vēlu. Nekas. Viņš vel parādīs Strikeram un tai kucei. Labak butu licis lietā pats savas prasmes un maņas. Viņam izdevās izsekot viņus līdz Tiffany's veikalam.
Ja, viņš bija paveicis to, ko prata vislabak spēlējis šo spēli, cik vien labi mācēja. Apspēlēja apburošo draudziņu. Lēni un manīgi izvilka informāciju no tas vecas kazas baznīca un no tas glītas sīkas padauzas Tiffany's veikalā.
Tas bija tik viegli.
Tomēr pati mikla…
Viņš velreiz atlocīja un izklaja uz ceļgaliem papīra lapu, kura bija norakstījis veikala dabūtos datus. Slepeno karaļu urna? Rebeka? Skaitļu sērijas?
Atsauksme viņam nekā neizteica. Un, kolīdz I ,ūsis bija nokļuvis atpakaļ uz Piektās avēnijas, viņš atskārta, ka atlikusi tikai viena iespeja. Viņam jānogaida, kad GPS izsekošanas ierīce atsaks darboties un uzradis, kur meklējams viņa mērķis. Diemžēl ta tiks
pazaudētas vērtīgas un neatgūstamās stundas, bet cilas izvēlēs nebija. Viņam bija jaatklaj, kur objekts slēpjas, japiezogas tam un sieviete janogalina. Viņš jau vairakkart bija nokļuvis tik tuvu savam mērķim, ka šoreiz viņam beidzot jauzvar. Sava sirdi viņš jau bija gatavs svinēt uzvaru. Atlicis vienīgi šo pārliecību istenol dzīvē.
Liktenis, ka par spīti, likās ka sazvērējies pret viņu.
Piepeši izsekošanas sistēma iegailējas. Viņš steigšus pārlūkoja sava klepjdatora, no kura pilsētas sektora nak signāls. Pec tam, paķēris klepjdatora un turot to uz ceļiem, viņš traucas noīrētā taksometra virziena, kas pagaidām bija diezgan neskaidrs. Dīvaina karta izgaismotais punkts karte nekustējās.