Выбрать главу

Tā nu es te sēžu, lūrēdams uz Benu, un Bens lūr uz mani. Pastāv iespēja, ka naktī viņš varētu ķerties man pie rīkles, taču es nedomāju, ka tā notiks. Viņš paturēs mani, lai nodrošinātu sev ērtu dzīvi. Bens lieliski zina, ka tikai es spēju sagādāt daudz garšīgas barības, un, pēc viņa izskata spriežot, rensteles ēdienkarte viņu vairs nevilina. Rīt nopirkšu graudus un pie­jaukšu tiem indi. Ceru, ka līdz parītdienai visas žurkas gulēs ar vēderiem uz augšu. Ja kāda pussprāgusi vēl vazasies apkārt, es to piebeigšu ar lāpstu vai ko citu. Izmisums lieliski palīdz pret klīrību.

Rīt darbā jāpieteic, ka nākamajā diena nevarēšu ierasties. Ja viss ies gludi, parīt būs jārīko bēres, un man nevajag, lai kāds te iegrieztos apvaicāties panmanu veselību.

Tagad sēžu bēniņos. Esmu ieguvis nedaudz laika.

Cik ilgi? …

Nu, vēl jau tās neuzbrūk.

Ak, kaut es nebūtu teicis, ka rit neieradīšos darbā! Labāk būtu palūdzis, lai nāk mani meklēt, ja neierodos parastajā laikā … Bet arī tas mani neglābtu. īstenībā man nemaz neva­jadzēja nākt mājās. Taču es pārnācu. Atnesu graudus un indi.

Iegājis pa durvīm, devos taisnā ce|ā uz viesistabu. Nezinu kāpēc. Benu ieraudzīju uz galda, viņam priekšā — savas pie­zīmes. Burtnīca bija atvērta, un Bens skatījās tanī ar vienu aci, galvu piešķiebis, ar otru aci glūnēdams uz mani. Tad viņš pa­šūpoja galvu — gluži tā, it kā teiktu: «Es visu izlasīju. Tagad zinu, kas tev prātā.»

Es pasniedzos un sagrābu burtnīcu. Bens nolēca no galda uz krēsla, no krēsla uz grīdas un paskrēja zem dīvāna. Es metos uz bēniņiem. Gribēju paķert masku un burtnīcu kasti un bēgt.

Taču par vēlu. Žurkas jau bija man uz pēdām. Redzēju veselu armiju parādāmies kāpņu augšgalā. Tikko paspēju aizcirst durvis.

Griestu lūkai netieku klāt. Par augstu. Sēdēšu te. Varbūt…

Prom no durvīm, nolādētās!!! _

Man jākliedz, citādi tās izgrauzīsies durvīm cauri. Varbūt kāds sadzirdēs …

Nodota salikšanai 29.09.92. Parakstīta iespiešanai 26.10.92. Reģistrācijas apliecība 2-0220. Formāts 60X84/16. Augstspiedes tehnika. Metiens 15 000eks. Pas. A» 1376. Iespiesta a/s «Preses nams», LV 1081, Rīgā, Balasta dambī 3.

Rīgas Balss

Ceturtdien, 1995. gada 28. decembrī

Žurkas - nerimstošu pārsteigumu avots

Apbrīnojamais žurku dzīvīgums

Māra DEDZINA fotoH

Dažadi žurku lamatu veidi.

Žurkas spej sagrauzt pat konservu kārbas.

Ne velti ķīnieši vienu no sava kalendāra 12 gadiem nodēvēja žurkas vārdā. Paš­reizējie zinātnieku pētījumi liecina, ka žur­kas ir viena no perspektīvākajām radībām zemes virsū un ka šīs sugas sasniegumi teju salīdzināmi ar cilvēku panākumiem.

Šokējošākais atklājums šajā gadsimta, kas saistīts ar žurkām, noticis sešdes­mitajos gados, kad zinātnieki apmeklēja Endžibi salu Klusajā okeānā. Pēckara gados šajā Klusā okeāna saliņā tika veikti kodolizmēģinājumi, kas saliņā bija iznīci­nājuši visu tās augu valsti, savukārt ap­kārtējo zivju organismus bija nopietni sagrāvusi radiācijas iznīcinošā darbība.

Zinātnieki uz saliņas uzstādīja lamatas,, un drīz vien tajās iekrita žurkas. Saliņa ar šiem grauzējiem bija burtiski pārpildīta. Tomēr pārsteidzošākais bija tas, ka salas žurkas nebūt nebija ģenētiski nīku|i kā pārējās apkārtnes dzīvās radības. Tieši otrādi, to organismi bija spēcīgi, un nekas neliecināja par radiācijas radītām slimībām.

Tādējādi loģisks ir jautājums, kuru uzdevuši pasaules biologi — vai žurkas mantos pasauli pēc iespējamas globālas kodolkatastrofas vai citas kataklizmas?

Žurku izcilākie sasniegumi

Par žurku lieliskajām fiziskajām poten­cēm liecina uzskaitījums, ko var vidēji attīstīta žurka:

attīstīta žurka:

♦     izlīst pa šķirbu, kura nav platāka par diviem centimetriem;

♦     rāpties pilnīgi stāvā sienā;

4- nopeldēt jūdzi lielu attālumu, turklāt pavadīt ūdenī trīs diennaktis;

♦       bez grūtībām ar priekšzobiem pārgrauzt svina loksnes, kā arī betona pārsegumu,

♦    klozetā iemesta un aizskalota, noteikti izdzīvot un, iespējams, tieši caur klozetu nok|ūt jūsu dzīvoklī,

4- vairoties apbrīnojamā ātrumā — vienai mātītei gada laikā var būt 15 000 pēcnācēju, jo žurkas dzimumgatavību sasniedz |oti ātri (savvaļas žurkas mūža ilgums ir apmēram viens gads),

4- izbūvēt milzīgus pazemes labirintus vairākos stāvos un bez pūlēm izvairīties no sekotājiem.

Nevienam nav noslēpums, ka žurku ba­rā pastāv stingra hierarhija: Žurkas dzīvo atsevišķos baros, kuri ieņem noteiktu te­ritoriju. Vājākas žurkas nereti tiek izstumtas no savējo bara, taču arī kaimiņu bars nebūs'- tas, kurš vājnieci laipni uzņems. Tādējādi izraidīšana no bara gandrīž droši nozīmē, ka vārgulim būs jāaiziet bojā.

Kā žurkas ieriebj cilvēkam

Pēdējos gados Ķīnā žurkas ļoti strauji savairojušas, tomēr liecības, ka žurku skaits palielinājies 2 — 5 reizes^tā pa īstam k|ūst saprotams tikai tad, kad sauss un bezkaislīgs statistiķu aprēķins parāda, ka gadā- žurkas notiesā tādu daudzumu graudu, kura pietiktu, lai tā paša gada garumā pabarotu 40 miljonus cilvēku.

Tomēr ne jau kumosa atņemšana

cilvēkam ir vienīgā žurkas ļaundarība. Zinātnieki lēš, ka daudzu neizskaidrojamu ugunsnelaimju cēlonis ir žurka, kura, pārgraužot elektrības vadus, rada īssavie­nojumus. To radītās dzirksteles tad arī ir tiešās ugunsgrēka izraisītājas.

Tomēr ne vien elektrības vadu izolācija ir pa spēkam žurkas zobiem. Zināmi ga­dījumi, ka žurkas pārgrauzušas irigācijas sistēmu caurules, kā rezultātā aizgājušas bojā lielas kultūraugu platības. Savukārt pavisam kuriozi novērojumi bijuši kādam fore|u audzētājam, kura dīķos žurkas niru- šas un apēdušas forelēm domāto barību.

Lielāko ļaunumu pašam cilvēkam žurkas neapšaubāmi nodara, pārnēsājot infekcijas slimības. Tieši žurkas bija tās, kuras uz Eiropu atnesa lielo mēri.

Latvijas žurku ideālie apstākļi

Latvijas deratizācijas speciālists Viktors Straupmanis lēš, ka Rīgā pašlaik žurku ir apmēram tikpat,cik iedzīvotāju, un, runājot par jauno Žurkas gadu, droši saka: "Labs novēlējums jaunajā gadā cilvēkiem būtu — lai jums klājas tikpat labi kā pašlaik žurkām"

No tiesas — žurkām Latvijā vietumis radīti ideāli apstākļi, daudzos uzņēmumos (pārtikas atkritumi ir žurkām bez pūlēm (pieejami, turpretī ASV 'Zinātnieku pamat­koncepcija cīņai ar žurkām ir panākt to, lai žurkām būtu pēc eispējas grūtāk pieejama pārtika. Tiesa ir zināmas arī žurku populācijas, kuras lieliski pārtiek no kanalizācijas tīklos plūstošajām fekālijām. Pētnieki gan atklājuši, ka šo žurku organismiem pietrūkst olbaltumvielu, tomēr tās cenšas šo trūkumu kompensēt, laiku pa laikam "uzkožot-" kādu savu ciltsmāsu.

Cilvēka ieroči cīņai ar žurkām

Cīņai ar žurkām pasaulē ik gadus tērē milzīgas summas. Arī Latvija šai ziņā nav izņēmums, un katra namu pārvalde vai uzņēmums spiests slēgt līgumu arderati- zatoriem.

Latvijā pašlaik izveidojušies vairāk nekā desmit deratizācijas firmu. Tomēr vai šajā gadījumā konkurence sniedz vēlamo rezultātu? Nē, nākas konstatēt tieši pretēju ainu. Var gadīties, ka ar laiku, pastāvot veselīgai firmu konkurencei, žurkām arī Latvijā pienāks skarbāki laiki, tomēr pagaidām sadrumstalotā spēkošanās ar pelēko pārspēku ne vienmēr noved pie vēlamā rezultāta.