Tā nu es te sēžu, lūrēdams uz Benu, un Bens lūr uz mani. Pastāv iespēja, ka naktī viņš varētu ķerties man pie rīkles, taču es nedomāju, ka tā notiks. Viņš paturēs mani, lai nodrošinātu sev ērtu dzīvi. Bens lieliski zina, ka tikai es spēju sagādāt daudz garšīgas barības, un, pēc viņa izskata spriežot, rensteles ēdienkarte viņu vairs nevilina. Rīt nopirkšu graudus un piejaukšu tiem indi. Ceru, ka līdz parītdienai visas žurkas gulēs ar vēderiem uz augšu. Ja kāda pussprāgusi vēl vazasies apkārt, es to piebeigšu ar lāpstu vai ko citu. Izmisums lieliski palīdz pret klīrību.
Rīt darbā jāpieteic, ka nākamajā diena nevarēšu ierasties. Ja viss ies gludi, parīt būs jārīko bēres, un man nevajag, lai kāds te iegrieztos apvaicāties panmanu veselību.
Tagad sēžu bēniņos. Esmu ieguvis nedaudz laika.
Cik ilgi? …
Nu, vēl jau tās neuzbrūk.
Ak, kaut es nebūtu teicis, ka rit neieradīšos darbā! Labāk būtu palūdzis, lai nāk mani meklēt, ja neierodos parastajā laikā … Bet arī tas mani neglābtu. īstenībā man nemaz nevajadzēja nākt mājās. Taču es pārnācu. Atnesu graudus un indi.
Iegājis pa durvīm, devos taisnā ce|ā uz viesistabu. Nezinu kāpēc. Benu ieraudzīju uz galda, viņam priekšā — savas piezīmes. Burtnīca bija atvērta, un Bens skatījās tanī ar vienu aci, galvu piešķiebis, ar otru aci glūnēdams uz mani. Tad viņš pašūpoja galvu — gluži tā, it kā teiktu: «Es visu izlasīju. Tagad zinu, kas tev prātā.»
Es pasniedzos un sagrābu burtnīcu. Bens nolēca no galda uz krēsla, no krēsla uz grīdas un paskrēja zem dīvāna. Es metos uz bēniņiem. Gribēju paķert masku un burtnīcu kasti un bēgt.
Taču par vēlu. Žurkas jau bija man uz pēdām. Redzēju veselu armiju parādāmies kāpņu augšgalā. Tikko paspēju aizcirst durvis.
Griestu lūkai netieku klāt. Par augstu. Sēdēšu te. Varbūt…
Prom no durvīm, nolādētās!!! _
Man jākliedz, citādi tās izgrauzīsies durvīm cauri. Varbūt kāds sadzirdēs …
Nodota salikšanai 29.09.92. Parakstīta iespiešanai 26.10.92. Reģistrācijas apliecība 2-0220. Formāts 60X84/16. Augstspiedes tehnika. Metiens 15 000eks. Pas. A» 1376. Iespiesta a/s «Preses nams», LV 1081, Rīgā, Balasta dambī 3.
Rīgas Balss
Ceturtdien, 1995. gada 28. decembrī
Žurkas - nerimstošu pārsteigumu avots
Apbrīnojamais žurku dzīvīgums
Māra DEDZINA fotoH
Dažadi žurku lamatu veidi.
Žurkas spej sagrauzt pat konservu kārbas.
Ne velti ķīnieši vienu no sava kalendāra 12 gadiem nodēvēja žurkas vārdā. Pašreizējie zinātnieku pētījumi liecina, ka žurkas ir viena no perspektīvākajām radībām zemes virsū un ka šīs sugas sasniegumi teju salīdzināmi ar cilvēku panākumiem.
Šokējošākais atklājums šajā gadsimta, kas saistīts ar žurkām, noticis sešdesmitajos gados, kad zinātnieki apmeklēja Endžibi salu Klusajā okeānā. Pēckara gados šajā Klusā okeāna saliņā tika veikti kodolizmēģinājumi, kas saliņā bija iznīcinājuši visu tās augu valsti, savukārt apkārtējo zivju organismus bija nopietni sagrāvusi radiācijas iznīcinošā darbība.
Zinātnieki uz saliņas uzstādīja lamatas,, un drīz vien tajās iekrita žurkas. Saliņa ar šiem grauzējiem bija burtiski pārpildīta. Tomēr pārsteidzošākais bija tas, ka salas žurkas nebūt nebija ģenētiski nīku|i kā pārējās apkārtnes dzīvās radības. Tieši otrādi, to organismi bija spēcīgi, un nekas neliecināja par radiācijas radītām slimībām.
Tādējādi loģisks ir jautājums, kuru uzdevuši pasaules biologi — vai žurkas mantos pasauli pēc iespējamas globālas kodolkatastrofas vai citas kataklizmas?
Par žurku lieliskajām fiziskajām potencēm liecina uzskaitījums, ko var vidēji attīstīta žurka:
attīstīta žurka:
♦ izlīst pa šķirbu, kura nav platāka par diviem centimetriem;
♦ rāpties pilnīgi stāvā sienā;
4- nopeldēt jūdzi lielu attālumu, turklāt pavadīt ūdenī trīs diennaktis;
♦ bez grūtībām ar priekšzobiem pārgrauzt svina loksnes, kā arī betona pārsegumu,
♦ klozetā iemesta un aizskalota, noteikti izdzīvot un, iespējams, tieši caur klozetu nok|ūt jūsu dzīvoklī,
4- vairoties apbrīnojamā ātrumā — vienai mātītei gada laikā var būt 15 000 pēcnācēju, jo žurkas dzimumgatavību sasniedz |oti ātri (savvaļas žurkas mūža ilgums ir apmēram viens gads),
4- izbūvēt milzīgus pazemes labirintus vairākos stāvos un bez pūlēm izvairīties no sekotājiem.
Nevienam nav noslēpums, ka žurku barā pastāv stingra hierarhija: Žurkas dzīvo atsevišķos baros, kuri ieņem noteiktu teritoriju. Vājākas žurkas nereti tiek izstumtas no savējo bara, taču arī kaimiņu bars nebūs'- tas, kurš vājnieci laipni uzņems. Tādējādi izraidīšana no bara gandrīž droši nozīmē, ka vārgulim būs jāaiziet bojā.