- It kā mēs būtu karaliskā ģimene, kas devusies izbraukumā, - Džerijs komentēja.
No pirmā mirkļa mūs pilnīgi savā gādībā pārņēma Brīvās dabas departaments, par ko bijām loti pateicīgi, un Braiens Bells bija norīkots pavadīt kopā ar mums visu dienu, viņš darbojās kā mūsu gids un padomdevējs. Velingtonā viņš jau bija savācis mūsu lendroveru un ātri vien panāca, ka muitnieki piestrādā par mūsu mantu nesējiem. Jaunzēlandē pret pakalpojumiem ir
īpatnēja attieksme. Ikviens sevi uzskata par izcilu personību - pret šādu teoriju principā nekas nebūtu iebilstams tāpēc nelabprāt uzņemas pakalpot otram, jo šāds darbs it kā noliek viņu padotā lomā. Šī attieksme paspilgtināja mūsu iespaidus par visu valsti.
Drīz vien lendrovers bija līdz augšai piekrauts ar bagāžu un filmēšanas iekārtām, mēs braucām uz pilsētu, un Braiens pa to laiku vispārējos vilcienos ieskicēja mūsu nākamo sešu nedēļu programmu.
- Kriss Pārsonss un operators Džims Saunderss jau ieradušies Velingtonā, un mēs viņiem sagādājām mašīnu, ar kuru parīt ierasties Hamiltonā, lai satiktos ar jums. Mēs nolēmām, ka jums gribēsies kādas divdesmit četras stundas iepazīties ar apstākļiem, pirms ķersieties pie filmēšanas. Netālu no Hamiltonas ir liels ezers, kurā mīt papilnam melno gulbju, un mēs domājām, ka jums patiks viņus apskatīt un nofilmēt. Pēc tam mēs brauksim uz Rotorua un tad tālāk uz Velingtonu.
Gan man, gan Darelam sāka trūkt elpas, mēs lūdzām Brālēnu piebremzēt informācijas plūdus. Tobrīd jau bijām piebraukuši pie savas lepnās viesnīcas, kur kāds laipns vīrs - valdības preses, sekretārs Terijs īgens bija noorganizējis pieņemšanu presei. Reportieri mūs pieklājīgi iztaujāja par plāniem, un fotogrāfi, klausīdamies mūsu atbildes, vienā laidā knipsēja. Tieši šajā brīdī Braiens Bells patiesi jutās savā elementā - ciktāl varējām spriest no viņa teiktā, ikviena mūsu vizītes minūte bija izplānota, un mēs noteikti redzēsim gan Jaunzēlandi, gan tās dabu, vai arī Braienam Bellām būs kāds stiprs vārds sakāms. Patiesībā viņš kļuva par iemīļotu mūsu komandas locekli, un savas brīnišķīgās filmas mēs izveidojām, tieši pateicoties Braienam.
Atlikusī dienas daļa pagāja, izvairoties no preses pārstāvjiem, ja neņem vērā īsu starplaiku, kurā Darelam bija tā apšaubāmā
laime izbaudīt Jaunzēlandes bāru priekus un slaveno "ieraušanu sešos vakarā". [43]
Kā sākotnējo Jaunzēlandes dabas iepazīšanas piemēru Terijs Igens piedāvāja reti sastopamos šķībknābju tārtiņus, kuru kolonija bija atrodama netālu no Oklendas, un tikai Darela visaptverošā kaislība pret dabaszinātnēm lika viņam rausties laukā no paģiru gultas un braukt vairākas jūdzes, lai apbrīnotu šos burvīgos, mazos radījumus. Šķībknābji bija sīki, pelēki putniņi ar izliektu knābi, viņi bariņos lēkāja uz vienas kājas, atgādinot strūklakā izkaisītas galda tenisa bumbiņas. Šis skats mūs iekārdināja redzēt vēl kaut ko, tāpēc atgriezāmies Oklendā, lai sakopotu spēkus un savāktu savu apjomīgo bagāžu, un devāmies tālāk uz Hamiltonu, lai ķertos pie darba.
Ar Krišu un Džimu Saundersu mēs satikāmies tējas veikaliņā kaut kur nekurienes vidū. Šo mūsu ceļojuma posmu bija nokārtojusi Brīvās dabas aizsardzības asociācijas vietējā nodaļa, mūs iepazīstināja ar tās darbiniekiem, kas visi bija ieradušies ar mums sasveicināties. Mums par palīgu tika piekomandēts Henrijs Ārnfīlds, pirms daudziem gadiem emigrējis anglis, un, pateicoties tieši viņam un viņa lieliskajai laivai, mēs spējām traukties pa visu ezeru un nofilmēt tur dzīvojošo un ligzdojošo melno gulbju tūkstošus. Šos putnus Jaunzēlandē sendienās ieveduši pirmie ieceļotāji, un, kā jau visas ievestās sugas, gulbji savairojās līdzīgi kaitēkļiem. Rezultātā Brīvās dabas aizsardzības biedrībai nācās organizēt atšaušanu, lai vismaz kaut kā kontrolētu šo putnu populāciju. Henrijs paskaidroja, ka neviens nevēloties melnos gulbjus pilnīgi izskaust, tomēr bez kontroles to skaits pārmērīgi pieaugtu un apdraudētu vietējo ūdensputnu eksistenci, tāpēc nācies ķerties pie piespiedu līdzekļiem.
ŠI pēcpusdiena pagāja ļoti patīkami, mēs nofilmējām un ieskaņojām daudz interesanta. Neiztrūkstošās tējas pauzes laikā apspriedām Braiena sastādītos plānus. Viss izklausījās teicami, taču bijām pilnībā atkarīgi no laika apstākļiem, īpaši attiecībā uz piekrastei tuvajām salām. Nācās ari ievērot laika limitus, jo piektajā maijā mums vajadzēja doties tālāk uz Austrāliju.
- Pagaidiet vien, es jums atgādināšu par šo sarunu, kad būsim iestrēguši kaut kur Kuka jūras šauruma vidū, - Kriss žēlabaini teica. Braiens iesmējās.
- Nē, es esmu veiksminieks un varu gandrīz droši apsolīt labu laiku.
- Lai nu kā, programma ir sasodīti lieliska, un es garantēju, Kris, ka mēs iegūsim pat pārāk daudz materiāla, ja nepiesargā- simies, - Darels viņus pārtrauca.
- Par to jau nu es neraizētos, Darel. Galu galā, ja materiāls ir pietiekami labs, es katrā laikā varu par Jaunzēlandi izveidot kaut vai trīs programmas.
Kad bijām beiguši filmēt melnos gulbjus, braucām tālāk uz Rotorua - pilsētu, kas visā pasaulē slavena ar saviem geizeriem un dubļu baseiniem, kā arī ar sēra smaku. [44]