Выбрать главу

[24] džekija neņema vērā manu ierosinājumu lugt Sofiju strādāt bez maksas, kaut man pašam tā likās visvienkāršākā izeja no šā strupceļa. Dž. D.

[25] manas sievas priekšstati par cienījamu izskatu vajadzīgajos brīžos palaikam mainās. Tajos ļoti retajos gadījumos, kad man izdevies pierunāt viņu iziet sabied­rībā, viņa, šķiet, jebkuram gadījumam par ideāli piemērotu ietērpu uzskata izba­lējušus džinsus, džemperi (septiņpadsmit izmērus par lielu) un kurpes, no kuru purngaliem kautri rēgojas pirksti. Reizēm man ar pamatīgu piepūli izdevies viņu ie­stūķēt vakarkleitā, tomēr šī nodarbe mani tik ļoti nogurdina, ka tagad, kad kļūstu vecāks, es kaut ko tādu uzņemos ļoti reti. Dž. D.

[26] skaidra patiesība. tam, kā te izturējās pret imigrantiem, nebija iespējams no­ticēt. Tiesa, viņi nebija saķēdēti kopā, tomēr nepatīkami atgādināja veco laiku nolaupītos saliniekus pirātu kuģi, lai neteiktu vēl skarbāk. Gribas ticēt, ka mūsdie­nās šī imigrantu transportēšanas metode ir izbeigta - imigrantu dēļ es no sirds ceru, ka tā ir. Dž. D.

[27] neredzu nekā smieklīga savā pārliecībā, ka britu vēstniecība jebkurā pasaules malā ir radīta vienīgi ceļojošu dzīvnieku vācēju vajadzībām. Mana pieredze liecina, ka parasti gan vēstniecības šajā jautājumā nav ar mani vienisprātis, bet tas tikai apstiprina manu pārliecību, ka mūsu valsts ārpolitika būtu nopietni jāpārskata. Dž. D.

[28] manuprāt, šī piezīme ir visai nelaipna. Nekas nekavēja Džekiju likties gultā kopā ar mani un Sāru. Dž. D.

[29] man nav iebildumu pret tvaicētām zivīm, grilētu gaļu un sausu maizi, tomēr šādos apstākļos neviens cilvēks, būdams pie skaidra prāta, nesamierinātos ar to, ka jāatsakās no alkohola. Dž. D.

[30] tolaik viņa rakstīja vēstuli ari tualetes piederumu ražotājiem un lūdza pie­šķirt gan dezinfekcijas līdzekļus, gan tualetes papīru, un līdztekus visam citam cieši apsolīja apgādāt sponsorus arī ar fotogrāfijām, kurās redzama viņu ražotās pro­dukcijas izmantošana lauku apstākļos. Dž. D.

[31] pine coffin - priedes koka zārks (angl.).

[31] Man nav nekas pretī, ja dzīvnieks atrodas manā gultā, taču man ir stingri ie­bildumi pret modināšanu piecos no rīta, kad pārlieku enerģiska vāvere pūlas man ausī iebāzt zemesriekstu. Dž. D.

[32] man tika stāstīts, ka vietējie politiķi pastāstījuši Fonam, ka es sava gramata esot viņu visnesimpātiskākajā veidā aprakstījis kā pēdējo dzērāju un meitu ģēģeri. Dž. D.

[33] tas apstiprina manu pārliecību, ka visi kaimiņi ir nekauņas un nav ņemami par pilnu. Dž. D.

[34] sk. piezīmi 108. lappusē. Dž. D.

[35] mana sieva nekad tā ari neapguva dzīves filosofiju - atstājot kaut ko nepa­darītu, notiks viens no diviem. Vai nu darāmais vispār zaudēs nozīmi, vai ari kļūs tik neprātīgi svarīgs, ka ar to nākas tikt galā. Šim otrajam gadījumam cilvēks ir sa­gatavots tieši tādēļ, ka ir atpūties pa to laiku, kamēr pieaug nozīmīgums. Dž. D.

[36] patiesībā es tobrīd centos atcerēties, vai neesam izlaiduši kadu viņas dzīvī­bas apdrošinājuma maksājumu. Dž. D.

[37] ne tik daudz nelaimes tuvuma nojausma, kā vieglas melanholijas dvesma. Dž. D.

[37] Ja kādam nav gadījies gulēt zem lendrovera, kurā trīs dāmas krāc dažādās toņkārtās, taču nākotnē kaut kas tāds paredzams, - silti iesaku izvairīties no šādas pieredzes. Dž. D.

[38] ceru, ka visas dedzīgās, jaunās meitenes, kuras varētu nonākt manā redzes­lokā. ņems vērā šo rūgto piezīmi. Tas, protams, attiecas ari uz dedzīgo, jauno mei­teni, kura sarakstījusi šo grāmatu. Dž. D.

[38] Nolaidība no manas puses. Es joprojām neesmu sazinājies ar apdrošināšanas sabiedrību. Dž. D.

[39] varu vienīgi brīdināt jebkuru sievu, kura šo paziņojumu uztvers kā ticamu, ka ar "šīberi" bruģējams visīsākais ceļš uz šķiršanos. Dž. D.

[40] neviens, izņemot mani. Dž. D.

[41] vel jo dalītākas bija raidījumos izrādīto dzīvnieku jutas. Dž. D.

[42] viņš ieradās bez kavēšanas, nodarot pamatīgu kaitējumu manam vīna pagra­bam. Dž. D.

[43] vairs nekad mūžā! Dž. D.

[44] smaka iztālēm atgādināja smārdu, kāds ap pusdienlaiku valda mazpazīstamā Anglijas dzelzceļa viesnīcā. Dž. D.

[45] gandrīz neko no sacīta. Dž. D.

[45] Ari ar visu astoņas stundas ilgo miegu viņš funkcionēja neadekvāti, taču šim faktam, šķiet, nav nozīmes. Dž. D.

[46] tas ir viens no daudzajiem un, iespējams, nopietnākajiem iemesliem, kāpēc nevēlos būt šai ģimenei piederīgs. Dž. D.

[47] baidos iedomāties, kas varētu notikt, šo būtni iedvesmojot nepareizi. Dž. D.

[48] Ņemot vērā, ka Jaunzēlandē ārpus privātās virtuves neeksistē tāds jēdziens kā labs ēdiens, nav jābrīnās, ka es liedzos pamest šo vietu, kas piesātināta ar gar­šīgām smaržām un labu vīnu, kā ari jautro kompāniju. Tomēr ir tādas reizes, kad mana sieva uzvedas kā pilnīgi jukusi prezbiterāņu baznīcas vecava un atsakās ska­tīt lietas ar manām acīm. Vainu par to es varu uzvelt vienīgi viņas ziemeļnieciskajai audzināšanai. Dž. D.

[49] man personīgi šis skats likās apburošs, jo mani no visām pusēm ieskāva ra­ženi, spalvaini austrālieši, kas nerosināja uzticību. Patiesībā es uzskatu, ka pat Pa­radīzes vārti izskatītos vismaz nomācoši, ja nāktos celties rītausmā, lai uz tiem pa­skatītos. Dž. D.