Džons ar skumjām atcerējās Liānu. Bez šaubām, viņai viss jau zināms. Vai tiešām noticēs, ka viņš var būt nodevējs?
Gordonu pārņēma apātija, viņš iekrita smagā miegā un gulēja ilgi, vai veselu diennakti. Viņu pamodināja masīvo durvju atvēršanās. Viņš pielēca kājās, piesardzīgi pētīdams ienācējus.
Viens no tiem bija Korbulo. Otrs — slaids, tērpies tumšās drēbēs…
— Liāna! — izsaucās Gordons. — Ko jūs šeit darāt?
Viņa tuvojās bāla, bet mirdzošām acīm.
— Art, man pateica, par ko jūs apsūdz tēvs. Ebass Ams būs sajucis prātā!
Viņš ieskatījās Liānas sejā, alkdams apstiprinājuma:
— Jūs neuzskatāt mani par nodevēju, Liāna?
— Es zinu, ka jūs neesat nodevējs! Es to teicu ari Ebasam Amam, bet viņš neklausījās, viņš bija pārāk saniknots.
Korbulo panācās uz priekšu, viņa skarbā seja bija nopietna.
—Mums nav laika sarunām, princese. Tieši pēc divdesmit minūtēm mums kopā ar princi Artu jāiet no šejienes prom.
— Ar mani? — izbrīnīts atkārtoja Gordons. — Vai jūs nepārteicāties?
Korbulo nogrozīja galvu.
— Nē, Art. Es gribu palīdzēt jums bēgt no Trūnas.
— Korbulo, es augstu vērtēju jūsu uzticību. Bet kādēļ man jābēg?
— Art, tas ir nepieciešams. Man likās, ka spēšu pārliecināt imperatoru. Par nelaimi, jūsu apartamentos atrasti vēl citi Šora Kāna sūtījumi.
— Viltojumi! Tas noorganizēts, lai mani pazudinātu.
— Protams, bet jūsu tēvam ar to pietika, — atteica Korbulo. —
Tādā noskaņojumā kā pašlaik viņš var jūs nekavējoties sodīt. Vēlāk viņam nāksies to nožēlot, bet kāds no tā labums? Jums jāatstāj Trūna, bet es centīšos pierādīt jūsu nevainību.
— Mēs visu esam apsvēruši, Art, — ātri piebilda Liāna. — Korbulo rīcībā ir vieglais kreiseris ar uzticamu apkalpi, tas gaida kosmodromā. Manā karalistē mēs būsim drošībā. Tikmēr Korbulo un jūsu brālis mēģinās pierādīt, ka jūs neesat vainīgs.
Gordonam likās, ka viņš pārklausījies.
— Jūs teicāt — mēs? Liāna, jūs gribat bēgt kopā ar mani? Kāpēc?
Viņas mīļās, siltās rokas apskāva Džonu, un maigs skūpsts apdedzināja viņa lūpas.
— Tādēļ, Art.
Viņam apreiba galva.
— Jūs gribat teikt, ka mīlat mani, Liāna?
— Jā. Kopš tā vakara Mēnešu svētkos, kad jūs mani noskūpstījāt, — viņa nočukstēja. — Jūs man patikāt, bet ne vairāk. Tagad jūs esat pārmainījies…
Viņš atradās par mata tiesu no nāves, imperatora pils pazemē, atrauts no visas pasaules un sava laikmeta. Tagad nāves briesmu izjūtas atkāpās. Gordonu pārņēma nebijis, traks prieks. Tieši viņš, kaut arī svešā čaulā, ir iekarojis zvaigžņu princeses mīlestību. Pati to nezinādama, viņa mīlēja nevis Artu Amu, bet viņu — Džonu Gordonu.
12. Bēgšana kosmosā
Pār Gordona lūpām gandrīz nāca atzīšanās. Ļoti gribējās izstāstīt Liānai, ka viņš tikai ārēji ir Arts Ams, bet patiesībā viņu sauc Džons Gordons un viņš nāk no tālas pagātnes. Tomēr nedrīkstēja lauzt doto solījumu. Ko gan dos vārdi, ja galu galā viņš atstās Liānu un atgriezīsies savā laikmetā? Ak, kas par mocībām! Jādara viss, lai starp sevi un savu vienīgo iemīļoto noliktu pusi Visuma un divus tūkstošus gadsimtu… 38
— Liāna, jūs nedrīkstat lidot. Tas ir pārāk bīstami.
Viņa ātri atbildēja, acīm mirdzot:
— Es esmu zvaigžņu karaļu meita, es nebaidos. Saprotiet, Art, jūsu tēvs neiedrošināsies lietot spēku, ja jūs būsit kopā ar mani Fomalgautā. Impērijai ir vajadzīgi sabiedrotie, tā negribēs naidoties ar manu tautu.
Tik tālu nemaz netiksim, Gordonam iešāvās prātā. Ticis prom no Trūnas, viņš izdomās, kā pierunāt Korbulo komandu. Viņi nogādās Džonu uz Zemes, laboratorijā. Gan jau īstais Arts Ams atradīs iespēju, kā pierādīt savu nevainību.
Korbulo pienāca tuvāk. Viņa skarbajā sejā atspoguļojās satraukums.
— Nedrīkst kavēties! Sardzes maiņas laiks ir mūsu vienīgā iespēja. Liāna saķēra Gordona roku un vilka viņu uz durvīm. Gaitenis bija tukšs. Masīvās velves nelaida cauri nevienu skaņu no milzīgās pils, kas atradās kaut kur augšā. Beidzot bēgļi nonāca kāda pazemes ceļa atzarojuma vestibilā. Tunelī viņus gaidīja vagons, blakus tam stāvēja vīrietis Flotes formā.
— Tēms Eldreds, kreisera komandieris. Viņam uzdots nogādāt jūs Fomalgautā, — iepazīstināja Korbulo. — Uzticams cilvēks.
Eldreds bija cēlies no Sīriusa uz to norādīja viņa zaļganbālā ādas krāsa. Viņš bija rūdīts kosmosa vīrs, tomēr cietajai sejai pārslīdēja smaids, kad viņš paklanījās Gordonam un Liānai.
— Princi Art, princese, mums tas ir liels gods. Admirālis iepazīstināja mani ar visām uzdevuma niansēm. Varat paļauties uz maniem ļaudīm, mēs nogādāsim jūs tieši tur, kur vajag.
— Varbūt tomēr nedarīt tā… — Gordons šaubījās. — Mūsu bēgšanu var pārprast.
— Tā ir vienīgā izeja — Korbulo bija kategorisks, — man vajadzīgs laiks, lai atrastu attaisnojošus pierādījumus un nodotu tos Ebasam Arnam. Citādi viņš liks nošaut jūs kā nodevēju.
Gordons vairs neprotestēja. Tomēr galveno iemeslu zināja tikai viņš pats: bēgšana kosmosā deva iespēju atgriezties uz Zemes.
Liāna pateicīgi bilda admirālim:
— Jūs nesat lielu upuri mūsu dēļ. Es to nekad neaizmirsīšu.
Gordons un Korbulo atvadoties paspieda viens otram roku. Tēms Eldreds pieskārās svirai, un vagons aiztraucās tuneļa tumsā. Eldreds paskatījās pulkstenī.
— Viss ir izskaitļots ar precizitāti līdz sekundei, princi. Mans "Markabs" mūs gaida nomaļā stāvvietā. Oficiāli mūsu starts pieteikts kā patruļas lidojums.
Vagons palēnināja gaitu un apstājās pie neliela perona, viņus sagaidīja divi virsnieki ar atomšautenēm. Tēms Eldreds aizveda bēgļus līdz slīdošajai grīdai.
— Piesedziet sejas ar apmetņiem, — viņš brīdināja. — Tikai uz "Markaba" jūs būsit drošībā.
Viņi iznāca virspusē kosmiskās ostas nomalē. Bija nakts, divu zelta mēnešu siltajā gaismā nespodri mirdzēja masīvie kuģi, celtņi, mehānismi. Eldreds ar mājienu apstādināja viņus — garām aizsoļoja daži cilvēki. Gordons sajuta kā Liānas pirksti saspiež viņa roku.
Tēms Eldreds deva zīmi doties tālāk.
— Pasteigsimies! Mēs kavējamies.
Melnais, torpēdveidīgais "Markaba" siluets bija jau tuvu, no iluminatoriem spīdēja gaisma kuģa iekšienē varēja dzirdēt ģeneratoru klusināto dūkoņu. Pa šauru trapu visi uzkāpa līdz atvērtajām durvīm. Un pēkšņi klusumu pāršķēla sirēnas kauciens.
Pāri kosmiskajai ostai, skaļruņu pastiprināta, atskanēja aizsmakusi, satraukta balss:
— Trauksme visā kosmodromā! Ebass Ams nogalināts!
Gordons sastinga uz pēdējā pakāpiena un cieši sažņaudza Liānas
roku. Ziņotāja balss uztraukumā aizlūza:
— Nekavējoties atrast un arestēt princi Artu! Nekavējoties!
Apdullinoši rēca sirēnas, balss no skaļruņa vēlreiz un vēlreiz
atkārtoja briesmīgo ziņojumu. Bija ieslēgts vēl cits avārijas signāls, skraidelēja un klaigāja cilvēki.
Tālu dienvidos virs pilsētas torņiem viena pēc otras debesīs pacēlās kaujas lidmašīnas.
Tēms Eldreds vilka Gordonu un Liānu tālāk kuģī.
— Jāsteidzas, princi! Jūs var glābt tikai tūlītējs starts.
— Ja es bēgšu, visi uzskatīs, ka esmu nogalinājis Ebasu Amu. — izsaucās Gordons. — Nē! Mēs atgriežamies pilī!