— Dosimies atpakaļ, — Liāna viņu atbalstīja, kaut arī bija manāmi nobālusi. — Ebasa Ama nāve būs liels satricinājums Impērijai.
Gordons rāvās uz trapa pusi. Tēma Eldreda zaļā seja pārvērtās draudīgā grimasē. Viņš izrāva no kabatas stikla nūjiņu ar diviem metāla kontaktiem.
— Art, paralizators! Sargieties! — iekliedzās Liāna.
Kontakti trāpīja Gordona zodu. Smadzenēs uzplaiksnīja zibens.
Viņš juta ka krīt, un zaudēja samaņu. Viss ap viņu satumsa.
Gordona apziņā nakts ilga veselu mūžību, tad kā no liela tāluma atspīdēja gaisma. Gordons juta zem sevis cietu, gludu virsmu. Ausīs skanēja nepārtraukta, spiedīga džinkstoņa.
Džons ar grūtībām atvēra acis. Viņš gulēja šaurā kajītē. Otrā guļvietā viņš ieraudzīja Liānu, viņas acis bija aizvērtas. Apaļajā iluminatorā varēja redzēt spožas zvaigznes. Gordons saprata, ka troksni rada jaudīgas atomturbīnas. "Markabs" milzīgā ātrumā drāzās kosmiskajā izplatījumā.
Liāna sakustējās. Gordons piespieda sevi pieclties un piegāja pie viņas. Viņš berzēja Liānas rokas un vaigus, līdz tā pavēra acis. Meitene attapās ļoti drīz.
— Jūsu tēvs ir nogalināts! — viņa atcerējās. — Un Trūnā uzskata, ka to esat izdarījis jūs.
— Mums jāatgriežas, — pamāja Gordons. — Mēs pierunāsim Tēmu Eldredu lidot atpakaļ.
Viņš ar grūtībām tika līdz kajītes durvīm, bet tās bija aizslēgtas. Liānas balss lika Gordonam pagriezties. Meitene stāvēja pie iluminatora. Viņas sejas izteiksme bija pilnīgi pārmainījusies.
— Nāciet šurp, Art.
Gordons nostājās viņai līdzās. Kajīte atradās kreisera priekšgalā, un nekas neaizsedza skatu.
— Viņi taču nelido uz Fomalgautu! — iesaucās Liāna. — Tēms Eldreds mūs nodevis!
Gordons lūkojās zvaigžņotajā klajumā, neko nesaprazdams.
— Skatieties uz rietumiem no Oriona Miglāja, — Liāna čukstēja. Tālu priekšā drūmi un draudīgi izpleties, it kā iznīcinājis daļu
telpas, rēgojās melns sabiezējums.
— Mūs ved uz Mākoni! Art, tā ir Šora Kāna sazvērestība. Mākonis! Noslēpumainā tumsas valstība, Tumšo Pasauļu Līga,
kur tiek kalti nelietīgi kara un Galaktikas paverdzināšanas plāni.
13. Sazvērestība
Pēkšņi Gordonam situācija kļuva skaidra. Viss kopš tā briža, kad viņš pārvērtās par Artu Amu, noticis pēc Mākonī sēdošā tirāna diktāta. Šors Kāns nolēmis ievilkt princi Galaktikas valstu savstarpējā konfliktā, un viņam tas ir izdevies. Tumšo Pasauļu valdnieka ricībā ir ļoti daudz slepeno aģentu. Viens no viņiem, bez šaubām, ir Tēms Eldreds.
— Zvēru pie Debesīm, es sapratu. Tēms Eldreds ir nodevējs.
— Kāpēc tas viņiem bija vajadzīgs, Art? Kādēļ jūs jāapsūdz sava tēva slepkavībā?
— Lai pilnīgi kompromitētu mani un neļautu atgriezties Trūnā. Liāna nobāla, bet viņas izskats pauda noteiktību. Gordons baiļojās
par vinu. Tieši viņa dēļ Liānai draud nāves briesmas. Viņa tā gribēja palīdzēt…
— Liāna, es brīdināju, ka jūs nedrīkstat lidot. Ja ar jums kaut kas notiks…
Durvis ar rāvienu atvērās. Uz sliekšņa stāvēja Tēms Eldreds. Viņa zaļajās lūpās vīdēja izsmējīgs smaids. Niknuma uzplūdā Gordons metās virsū nelietim. Tēma Eldreda rokā parādījās stikla nūjiņa.
— Neaizmirstiet par paralizatoru, — viņš sausi izmeta. — Vai esat aizmirsis, kā tas darbojas?
— Nodevējs! — iekliedzās Gordons. — Jūs esat apkaunojis savu virsnieka vārdu!
Tēms Eldreds nesatricināmi pamāja.
— Jā, jau daudzus gadus es esmu Šora Kāna pilnvarotais aģents. Ceru saņemt no viņa pelnītu apbalvojumu, kad nogādāšu jūs Talarnā.
— Talama, Līgas galvaspilsēta… Tātad mēs tiešām lidojam uz Mākoni.
— Ieradīsimies pēc četrām dienām. Nepatīkamu starpgadījumu nebūs. Par laimi es zinu Impērijas patruļu grafiku, tādēļ varu izvēlēties atbilstošu maršrutu.
— Tātad Ebasu Amu esat nogalinājuši jūs, Līgas spiegi! — Gordons bija sašutis. — Jūs zinājāt, ka tas notiks. Tādēļ jūs tā steidzāties!
Nodevējs bezkaislīgi piekrita:
— Protams. Katrs sīkums tika ņemts vērā. Tagad neviens nešaubās, ka ar mūsu palīdzību jūs nogalinājāt tēvu un aizbēgāt.
Gordons juta kā vinā milzt niknums.
— Zvēru pie Debesīm, mēs vēl neesam Mākonī! Admirālis Korbulo atrisinās tik vienkāršu vienādojumu, jums dzīsies pakaļ.
Dažas sekundes Tēms Eldreds klusēdams skatījās uz viņu, tad izplūda smieklos.
— Lūdzu piedošanu, princi Art, bet es nekad vēl neesmu dzirdējis tik smieklīgu apgalvojumu. Vai jūs tiešām nesaprotat, ka tieši Korbulo to izdomāja?
— Jūs esat jucis! Korbulo ir visuzticamākais Impērijas karavīrs…
— Protams, — piekrita Tēms Eldreds, — tikai karavīrs, tikai Flotes admirālis. Bet viņš ir godkārīgs un jau sen viņam ir krietni lielāki mērķi. Jau vairākus gadus viņš un vēl kādi divdesmit augstākie virsnieki strādā Šora Kāna labā. — Viņa acis mirdzēja. — Kad Impērija kapitulēs, mēs katrs saņemsim pa karalistei. Korbulo dabūs pašu lielāko.
Gordons ar šausmām saprata ka tā ir taisnība. Korbulo ir maskējies nodevējs. Neticami, taču tas daudz ko izskaidroja.
Acīmredzot Tēms Eldreds pēc Gordona sejas noprata kas notiek viņa prātā.
— Vai tagad jums skaidrs, kādēļ es smējos? Tas taču bija Korbulo, kas piebeidza Ebasu Amu! Un tūlīt pat zvērēja ka savām acīm redzējis, kā jūs noslepkavojāt tēvu.
Liāna bija satriekta.
— Kādēļ gan? Kādēļ jāapsūdz Arts?
— Tas ir visvienkāršākais veids, kā sašķelt Impēriju, — ņirdzīgi smējās Eldreds. — Pārējos iemeslus jums izstāstīs Šors Kāns.
Džons Gordons neizturēja. Ignorēdams Liānas brīdinošo kliedzienu, viņš lēca uz priekšu, veikli izvairīdamies no paralizatora. Džona dūres nikni nogruva pār zaļo viepli.
Mākoņnieks nokrita, uz grīdas viņi saķērās tuvcīņā, bet Gordons nepaguva izvairīties no ieroča. Viņu satricināja stindzinošs belziens, un iestājās tumsa…
Viņš atkal nāca pie samaņas savā gultasvietā. Sāpes lauzīja ķermeni. Liāna sēdēja līdzās, un viņas pelēkās acis satraukti lūkojās uz Džonu.
Viņš mēģināja celties.
— Nevajag, Art, jums jāatpūšas, lai nervi atgūstas no elektriskā sitiena.
Viņš paskatījās iluminatorā Tāpat kā iepriekš, tur mirdzēja zvaigznes un Mākoņa plankums gandrīz nemaz nebija tuvojies.
Liāna uztvēra viņa skatienu.
— Mēs lidojam ļoti ātri, tomēr būs vajadzīgas vēl vairākas dienas. Iespējams, mēs sastapsim kādu patruļu.
— Liāna atmetiet šīs ceribas. "Markabs" ir Impērijas kreiseris, to neapturēs neviena patruļa. Pie tam Korbulo parūpēsies, lai šo kuģi neviens nepamana
— Es ilgi domāju, — teica Liāna. — Neticami, ka Korbulo izrādījies ienaidnieks.
— Godkārība var pamudināt cilvēku ari uz noziegumiem, un Korbulo ir godkārīgs, — atbildēja Gordons. Un pēkšņi saprata vēl vairāk. — Ak vai, kad Līga uzbruks Impērijai, tā būs pilnīgi neaizsargāta, jo Floti komandē nodevējs.
"Markabs" traucās uz priekšu. Kad kuģa pulkstenis rādīja vakaru, zvaigžņotā debess bija izmainījusies. Austrumos visā krāšņumā staroja Oriona Miglājs. Bet priekšā, aiz Galaktikas nomaļākajām saulēm, tumsa krietni samilzušais Mākonis.
Visu dienu Gordons nevarēja nomierināties, viņu mocīja bažas par Liānu. Viņš izpētīja visu kajīti, bet tas nedeva nekādus rezultātus, bēgt nebija iespējams. Viņš nešaubīdamies būtu meties virsū katram, kas pavērtu durvis, bet gūstekņi, liekas, bija piemirsti. Viņš visu laiku pārmeta sev, ka ļāvis Liānai lidot…